Pašvaldību vēlēšanu gads šoreiz kampaņu ziņā ir sācies diezgan klusi, tiesa gan – ar atsevišķiem izņēmumiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Kamēr dažas partijas vēl pat nav publiskojušas savus Rīgas mēra amata kandidātus vai līdz galam tikušas skaidrībā, startēt atsevišķi vai ar kādu kopā, bet citas taupās priekšvēlēšanu aģitācijas perioda noslēgumam, divas partijas – “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Latvijas attīstībai” (LA) – jau pilnā sparā iesaistījušās cīņā par Rīgu. Aināram Šleseram izcelties palīdz lielā atpazīstamība un Saeimas deputāta tribīne, savukārt Juris Pūce izmanto gan tradicionālās reklāmas, gan neparastākus mediju kanālus.
Noskaties ⟩ Cīņā par vietām Rīgas domē Pūce pozicionējas kā Šlesera pretmets
Lai gan priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies februārī, visiem reklāmas pakalpojumu sniedzējiem jau janvāra sākumā bija jāpaziņo atbildīgajām iestādēm par aģitācijas izvietošanas izcenojumiem. Vides reklāmas, preses izdevumu un interneta portālu izmaksas nu ir publicētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā. Savukārt elektroniskie mediji savas cenas iesūtīja Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
KNAB lapā nu ir redzams, ka uzņēmums “1to1 mārketinga komunikāciju aģentūra” piedāvā par 1720 eiro bez PVN izveidot un par 485 eiro izvietot “YouTube” platformā “Dž. Spot” vienu raidījumu, kas satur priekšvēlēšanu aģitāciju.
Šim “YouTube” kanālam, kura moto ir “Sarunas par jūtīgām tēmām”, ir 21 tūkstotis sekotāju. Tā vadītājs režisors Dž.Dž. Džilindžers decembrī paziņoja, ka viņiem esot ienākusi “interesanta iniciatīva”, kurai raidījuma vadītāji piekrituši. Tāpēc nu būšot partiju apmaksāta raidījumu sērija “Mērs pret mēru”, kurā piedalīsies Džilindžera vārdiem “interesantākie” Rīgas mēra amata kandidāti – Juris Pūce (LA) un Ainārs Šlesers (LPV). Katram ir paredzēti astoņi raidījumi, bet finālā – Džilindžera vadītas debates.
Atbildes par rubriku “de facto” rakstiski sniedza SIA “1to1 mārketinga komunikāciju aģentūra” valdes locekle un raidījuma “Dž. Spot” producente Ērika Matrosova: “Iniciatīva ienāca no partijas “Latvijas attīstībai” pārstāvjiem. Raidījumu skaits, viesu princips un “fināla debates” ideja tapa savstarpējā sarunā ar raidījuma vadītāju. Līgumi tika noslēgti 2. un 3. decembrī ar partijām LA un LPV. Līgums paredz, ka atbalstītājs apmaksā četru raidījuma tehnisko sagatavošanu un izvietošanu, atbalstītājs necenzē, neveic korekcijas un neprasa mainīt raidījuma saturu, kā arī neietekmē raidījuma vajadzībām nofilmēto materiālu. Pašlaik tiek gatavoti līgumi ar partijām LA un LPV nākamajiem pieciem raidījumiem...”
“Dž. Spot” producente arī norādīja, ka pēdējais raidījums šajā sērijā ir paredzēts 14.aprīlī. Vai pēc tam vēl kāda partija varēs izmantot šo sadarbības iespēju, tiks lemts pēc cikla beigām – tas gan būšot atkarīgs arī no raidījuma komandas noslodzes citos projektos.
LA Rīgas mēra amatam izvirzītais partijas vadītājs Juris Pūce ir uzsācis ļoti aktīvu kampaņu, it kā spītējot saviem visai zemajiem individuālajiem reitingiem. Reklāmas par “Pūces plānu” redzamas gan komerctelevīzijās, gan interneta portālos. Lai gan partijas saņemtais valsts finansējums ir salīdzinoši neliels, kampaņot tā var atļauties, jo kopš pagājušā gada vidus ziedojumos saņēmusi gandrīz 140 tūkstošus eiro.
Ideja caur raidījumu “Dž. Spot” pozicionēties tieši pretī Šleseram visticamāk esot nākusi no LA kampaņas grupas, saka Pūce: “Viņu nosacījums, šī podkāsta organizatoru, bija, ka viņiem nav interesanti, ka ir vienkārši viens dalībnieks. Viņi vēlētos, lai būtu tā kā tāda sacensība, lai interesantāk. Jo viņiem jau galvenais ienākumu avots nedomāju, ka ir politisko partiju maksājumi, viņiem ir jāpārdod komerciāli šis produkts. Un viņi vēlas sacensību. Šķita no tā brīža, kad tas notika, rudenī tas bija – tā bija aktīvākā pieteiktā kampaņa. Un likās, ka būtu labi parādīt šo pretstatu, to, ka mums ir atšķirīgi redzējumi ar Aināru Šleseru. Nu, mēs ieteicām, ka tas varētu būt Ainārs Šlesers, un viņš piekrita. Nu, LPV piekrita.”
No Šlesera teiktā noprotams, ka viņam esot bijis vienalga, kurš būšot viņa pretinieks duelī – viņam patikusi iespēja astoņas reizes pēc kārtas parādīties pie Džilindžera. “Mēs saņēmām no vienas aģentūras priekšlikumu arī sadarboties ar Džilindžeru. Es viņu pazīstu, iepriekš jau esmu sniedzis interviju pirms kāda gada. Nu, un man šķita interesants priekšlikums, jo Džilindžers ir labs režisors, interesants, provokatīvs. Un piedāvājums astoņas intervijas... Skaidrs ir tas, ka astoņās intervijās nav iespējams runāt par vienu un to pašu. (..) Ja būtu priekšlikums debatēt ar Ķirsi, es būtu arī piekritis,” apgalvo Šlesers.
Pūce ar Šleseru jau decembrī tikās arī TV24 jaunā raidījumā “Rīga gatava?” pirmajā izlaidumā. Pašvaldību vēlēšanām veltītā raidījuma iecere ir šāda: tajā līdzās žurnālistam Mārim Zanderam piedalās kāds eksperts par galvaspilsētai svarīgu nozari, kā arī četri politiķi – gan esošie Rīgas domnieki, gan no partijām, kas tajā vēl nav pārstāvēti.
Šobrīd ēterā parādīti jau seši raidījumi. Šlesers un Pūce tajā piedalījušies jau pa divām reizēm. Turklāt LA pārstāvji piedalījušies raidījumā vēl divos gadījumos – tie ir partijas valdes loceklis Edgars Jaunups un bijusī izglītības ministre Anita Muižniece, kura tagad redzama arī “Pūces plāna” videorullīšos. Arī LPV vai tās iecerētais Rīgas saraksts tika pārstāvēta četras reizes: bez divām Šlesera reizēm arī Līga Krapāne un Andrejs Klementjevs, kas ir LPV sadarbības partneru “Kopā Latvijai” biedrs.
Četras no sešām reizēm raidījumā piedalījās arī Oļega Burova vadītā partija “Gods kalpot Rīgai” – pats partijas un Zaļo un Zemnieku savienības iecerētā kopsaraksta līderis gan ir piedalījies tikai vienreiz. “Es varu pateikt vēlreiz: mums nekādas attiecības nav. Nav nekādas ne oficiālas, ne slepenas tikšanās ar TV24. Bet nu tas ir normāli, tāpat kā mani dažreiz aicina LTV1 no rīta “Rīta panorāmas” ietvaros kā vienu no Saeimas deputātiem komentēt to, kas notiek ceturtdien,” stāsta Burovs.
TV24 līdz pagājušā gada beigām ēterā iznāca sadarbībā ar Rīgas pašvaldību tapis raidījums “Ziņu TOP. Rīga runā”, kurā pašvaldības amatpersonas un politiķi tiešraidē atbildēja uz žurnālistu un arī zvanītāju jautājumiem. Katrs pusstundu garais raidījums Rīgas domei izmaksāja aptuveni divus tūkstošus eiro, un pagājušajā gadā tādu raidījumu bija 30, iepriekš vēstīja portāls “Delfi”. Tikai dažos gadījumos uz šo raidījumu nāca domes darbinieki. Parasti tie bija Rīgas domes valdošās koalīcijas deputāti – komiteju vadītāji, bet visbiežāk – Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) un abi vicemēri, Linda Ozola no “Kods Rīgai” un Edvards Ratnieks (NA).
Ratnieks “de facto” skaidro, ka dome nolēmusi šogad jaunu līgumu par raidījumu neslēgt, jo TV24 vairs nav bezmaksas apraidē. “Rīga gatava?” viņa skatījumā ir sava veida turpinājums “Ziņu top. Rīga runā”, taču jaunajā formātā Nacionālā apvienība (NA) tik bieži pie vārda vairs netiek, atzīst Rīgas vicemērs, kurš raidījumā piedalījies divas reizes – vienīgās, kad NA bija studijā.
“Nu jā, nu mums tas ir radījis tomēr jautājumus. Mēs tad īsti nesaprotam, pēc kādiem tad tiem principiem tiek izvēlēti raidījuma dalībnieki. Bet ko es varu pateikt uzreiz – izmantojam visas reizes, kad mūs aicina. Taču, protams, ir uzskatāmi redzams, ka ir šis raidlaiks iedots citām personām vairāk. (..) Tā auditorija jau nav liela TV24, taču pēc tam, kas no tā tiek atreferēts tālāk droši vien rakstošajos interneta medijos, portālos, tad tur droši vien, ka nonāk attiecīgi, mēs redzam, ļoti pastiprināti citu personu viedokļi,” klāsta Ratnieks.
Visticamāk, Ratnieks domā portālu LA.lv, kas kopā ar TV24 ietilpst vienā mediju grupā. TV24 direktors Klāvs Kalniņš gan aizdomas, ka televīzija būtu izteikti labvēlīga pret kādām partijām, noraida: “Jau sākotnējā raidījuma “Rīga gatava?” iecere bija prasīt atbildes un skaidrojumus gan esošiem Rīgas domniekiem, gan tiem, kuri tikai pošas uz Rīgas domi, kas arī tiek īstenota.
Raidījuma dalībnieku sastāvs tiek veidots pēc “TV24” redakcionālajiem principiem, kā arī ārējiem faktoriem, piemēram, plānoto dalībnieku iespējām piedalīties diskusijās. Šobrīd ēterā bijusi tikai neliela daļa no ieplānotā raidījuma cikla. Raidījuma sastāvs viennozīmīgi bagātināsies, kad arvien vairāk partiju paziņos par startēšanu gaidāmajās vēlēšanās.”
Jau pieminētajā mediju grupā ietilpst arī Daugavpils portāls “grani.lv”. Tas pagājušajā rudenī izveidoja “TikTok” profilu “Boļšoj vopros” jeb “Lielais jautājums”, kurā sola krievu valodā apspriest Latvijai svarīgas tēmas.
Starp restorānā “Osiris” iztaujātajiem ir vairāki politiķi – piemēram, Burovs, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, partiju “Daugavpils – mana pils” izveidojusī aktīviste Olga Petkēviča, Rīgas domniece Inna Djeri, kas tagad pievienojusies partijai “Suverēnā vara”. Taču visvairāk satura – 15 video no 34 – ir veltīts sarunām ar “Latvijas attīstībai” pārstāvjiem: Pūci, Jaunupu un Daugavpils domnieku Igoru Aleksejevu.
Jāpiebilst, ka “Grani.lv” īpašniece un izdevēja ir Daugavpils uzņēmēja Jeļena Pankeviča, kuras biznesa partneri ir gan Jaunupa sieva jau pieminētajā “Ozīrisā”, gan TV24 vadības komanda. Viņa ir arī “Latvijas attīstībai” ziedotāja. Uz “de facto” jautājumu, vai tam ir kāda ietekme uz “Grani.lv” redakcijas izvēlēm, portāla galvenā redaktore Marina Nipāne atbildi nesniedza.
No 8.februāra, kad sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, sāksies arī liegums izmantot aģitācijai administratīvos resursus. Tas visticamāk attiektos arī uz pašvaldību apmaksātiem televīzijas raidījumiem, kuros tiek slavināti mēri un citi deputāti. Kā piemēru var minēt pagājušā gada nogalē ReTV rādīto sēriju “Ogres novads – šeit dzimst leģendas”.