:format(webp)/nginx/o/2025/01/19/16604515t1h82be.jpg)
Rudenī pieredzējām Krievijas noklīduša uzbrukuma drona nogāšanos Latvijas pierobežā. Lai gan atbildīgie sākumā teica, ka uztraukties nevajadzētu un viņi visu spējuši kontrolēt, vēlāk atklājās, ka notikumi risinājušies pavisam citādāk, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Apkopojot vairāku atbildīgo iestāžu un citu informācijas avotu stāstīto, “Nekā personīga” mēģina saprast, kas īsti notika pirmdien Rīgas lidostā. Un kāpēc tur ielidojušos dronus pamanīja nevis radari, bet gan pa logu viens no lidostas valdes locekļiem.
Pēc dažām nedēļām apritēs 3 gadi kopš Latvijas kaimiņvalsts Krievija uzbruka Ukrainai. Šī nedēļa pierādīja, ka Rīgas lidosta nav parūpējusies, lai tās teritorijā nebūtu iespējams stundām ilgi lidināties nezināmas izcelsmes droniem, kam atslēgtas standarta saziņas spējas, kas ir veikalā nopērkamiem lidaparātiem.
Ir pirmdienas, 13.janvāra pēcpusdiena. Laukā satumst. Aptuveni pus sešos vakarā viens no Rīgas lidostas valdes locekļiem Artūrs Saveļjevs pēkšņi caur sava biroja logiem pamana kaut ko, kas visticamāk ir lidojošs drons. Seko valdes locekļa zvans lidostas drošības dienestam. Noskaidrojas, ka virs lidlauka lidojošais nav dienesta drons, ko tas pagājušogad iegādājies un tam tur nevajadzētu atrasties. Savukārt Lidostas teritorijā esošais radars šo dronu “neredz”.
Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa apstiprina, ka pirmais šo dronu ieraudzīja darbinieks – lidostas vadības cilvēks.
Māris Vitkovskis, Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks
“Pirmā informācija valsts policijai ienāca pussešos vakarā. Ka lidostas drošības departamenta darbinieki ir vizuāli fiksējuši dronu, mēģināja izsekot un ar tādu jautājumu – vai mums nav tehnisko iespēju palīdzēt identificēt, jo ar viņu iekārtu tas nebija izdevies”.
Tiek iedarbināts algoritms, ko lieto, ja radies drošības apdraudējums – uz pusstundu Latvijas gaisa satiksme aptur lidmašīnu pacelšanos un nosēšanos. Valsts policija un Valsts drošības dienests izbrauc uz notikuma vietu. Vairāki iesaistītie secina – nebija skaidrs informācijas apmaiņas algoritms, kam krīzes situācijā ir ļoti būtiska nozīme. Tā vietā notikusi nedaudz stihiska zvanīšanās un īsziņu sūtīšana.
Māris Gorodcovs, Civilās aviācijas aģentūras direktors
“Mēs saņēmām ļoti ātri šo te informāciju. Tālāk, protams, dalījāmies ar visām iesaistītajām pusēm. Tā kā tā nav pirmā reize, tad arī ar dažiem partnerdienestiem. Iestādēm, kas var palīdzēt šāda veida gadījumos. Un mēs bijām sākotnējais informācijas avots virknei no viņiem. Kam tā nevajadzētu būt. Jā. Šāda informācija ir jāsaņem visiem vienlaicīgi un tieši”.
Māris Vitkovskis, Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks
– Kas nebija tā kā vajadzētu, jūsuprāt?
“Nebija konkrēti noteikta apziņošanas ķēde kā tam visam jānotiek”.
– Tas mācībās nav atstrādāts?
“Šitāda veida gadījumos, kas bija unikāls un pirmais – līdz galam nav”.
– Pēc jūsu teiktā izklausās, ka jūs mēģināt pateikt, ka nebija konkrēta vadītāja tai operācijai. Ka dienesti savā starpā zināja, kas kurā brīdī viņiem būtu jādara, bet nebija tā jumta.
“Pricipā arī tā to var pateikt, jā”.
Operācijas līderim pēc vairāku iesaistīto teiktā bija jābūt Lidostas drošības dienesta vadītājam. Par šādu algoritmu radīšanu visi atbildīgie vienojušies vēl pagājušā gada decembrī. Un šis incidents kalpos kā “spēriens pa pakaļu”, citējot policiju, lai to pēc iespējas ātrāk izdarītu.
Kad plkst.20:00 vakarā ap lidlauku atkal parādās droni (šoreiz jau vismaz 3) lidostā jau ieradusies valsts policija un Valsts drošības dienests.
Māris Vitkovskis, Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks
“FPV droni tie viennozīmīgi nebija. Tie bija 4 rotoru droni – respektīvi kvadrakopteri. Apgalvot vai tas ir garāžā skrūvēts vai veikalā pirkts – es nevarēšu. Bet pēc manevriem un tas, ko mēs redzējām, liecināja, ka tie visticamāk ir komerciālie droni, bet tur ir vairākas iespējas, kā viņus padarīt neredzamus”.
Kā saka notikušā aculiecinieki – nezināmās izcelsmes dronu skaitu var tikai apjaust. Tiem ik pa laikam ieslēgti un atslēgti signālapgaismojumi. Droni parādījušies te vienā, te citā lidlauka vietā. Ja līdzās tiem lidojuši kādi bez apgaismojuma, to esamību gaisā neviens nav redzējis. Vēlāk caurskatīta arī Latvijas gaisa satiksmes radaru informācija, kas arī šos uzbrucējus ekrānos neredzēja. Viens drons visticamāk pārlidojis arī angāru, kur glabājas Kanādas bruņoto spēku izvietotie armijas helikopteri.
Ņemot vērā, ka ap plkst.10.00 vakarā ir visintensīvākā satiksme, un stundas laikā ielido ap 20 lidmašīnu, ziņas par notiekošo lidostā pēc astoņiem vakarā nodotas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Militāristiem zvana gan Valsts drošības dienests, gan lidosta, gan arī Civilās aviācijas aģentūra, lūdzot atgādāt iekārtu, kas varētu ļaut nezināmos dronus pārtvert un nosēdināt. Patruļa pēc saņemtās ziņas ātri tiek atsaukta uz dienesta vietu, paņem iekārtu, kas nevis glabājas noliktavā, bet gan sargā vienu no militārajiem objektiem, un ar to dodas uz lidostu.
Egīls Leščinskis, brigādes ģenerālis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks
“No valsts drošības iestādēm aptuveni 20:30 tiek saņemts zvans. Informācija tika padota uz apvienotā štāba komandpunktu. Un tika dota komanda dežūrvienībām izbraukt uz Rīgas lidostu. Un stundas laikā plkst. 21:30 tās jau darbojās lidostas teritorijā.
N.P: Ļaujiet precizēt. Tā iekārta bija aktīvā darbībā – apsargājot kādu objektu. Tad tā apsardzības objekta tika noņemta nost un vesta uz lidostu?
E.L: Protams, jā.
N.P: Tā bija nepieciešama citā objektā?
E.L: Šīs iekārtas mums ir militārajos objektos, lai mēs nodrošinātu militāro objektu apsardzi. Jo mums arī ir šādi incidenti, kad tiek pārkāptas aizlieguma zonas un strādājam pie tā, lai šos pārkāpumus novērstu.
Māris Gorodcovs, Civilās aviācijas aģentūras direktors
“Mums šāda aprīkojuma nebija uz vietas”.
N.P: Jūsu prāt būtu pareizi, ka lidostā glabātos iekārta, ar ko būtu radaros neredzams drons zemē?
M.G: Neapšaubāmi.
Tikmēr droni no lidostas teritorijas atkal pazuduši un gaisa satiksme atjaunota. Kā mums apstiprināja Valsts prezidenta kancelejā, tobrīd reisā uz Helsinkiem atradies arī Edgars Rinkēvičs, kurš devās darba vizītē uz Somiju, lai piedalītos Baltijas jūras NATO sabiedroto samitā.
Laila Odiņa, Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja
“Prezidents veica lidojumu uz Helsinkiem uz konferenci un attiecīgi viņš bija lidmašīnā un viņam lidojums aizkavējās tā pat kā daudzi citi, kas bija uz zemes un gaidīja atļauju pacelties”.
Ap desmitiem vakarā trešo reizi lidostas teritorijā novērots vismaz viens drons. Tas veic vairākus pārlidojumus un atkal pazūd. Tikmēr militāristi gatavo iekārtu, ar ko būtu iespējams pārņemt dronu vadību un tos neitralizēt. Bet tā vairs nebija nepieciešama, jo ceturto reizi droni vairs neatgriezās.
Pašai lidostai šobrīd nemaz nav iekārtu, ar ko būtu iespējams dronus pamanīt. Vēl pirms Ukrainas kara 2021.gadā, kad šīs tehnoloģijas tikai lēnām attīstījās, Ķīnā ražotu radaru Rīgas un Liepājas lidostā uzlikusi Civilās aviācijas aģentūra.
Māris Gorodcovs, Civilās aviācijas aģentūras direktors
“Tās sistēmas, kas šobrīd uzstādītas no aģentūras puses nav domātas, lai cīnītos ar kādiem ļaunprātīgiem sabotāžas aktiem. Tam tās gluži vienkārši nav paredzētas”.
N.P: Tādas iekārtas lidostā vispār ir?
M.G: Šobrīd Valsts policija ir izvietojusi savu, kas ir ar labāku veiktspēju kā ir mūsējā.
N.P: Pēc šīs nedēļas notikuma?
M.G: Jā, pēc šīs nedēļas notikuma.
Laila Odiņa, Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja
N.P: Ukrainā karš notiek jau 3 gadus. Kāda ir Lidostas atbildība, ka mēs joprojām teorētiski runājam par šādām lietām?
L.O: Šobrīd ne likums, ne MK lidostai neuzliek par pienākumu ieviest šādas dronu detektēšanas sistēmas. Kur nu vēl aizturēt un iznīcināt. Kā jau teicu, tas ir valsts policijas uzdevums.
Māris Mitkovskis, Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks
“Par lidostu vispār nevēlos komentēt, jo tas nav mūsu lauciņš. Mēs protams, kā valsts policija ļoti labprāt gribētu, lai lidosta izpilda savu mājasdarbu un mēs labprāt izmantotu savām vajadzībām šīs visas uztveršanas iekārtas. Lai mums arī atvieglotu dzīvi. Par lidostu negribu komentēt. Tik, cik es zinu, tik zinu. Protams, ka tas mājas darbs ir jāizdara”.
Egīls Leščinskis, brigādes ģenerālis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks
“Ir jāsaprot, ka absolūtu iekārtu pilnīgai pretdarbības nodrošināšanai pret lidojošiem objektiem nav pasaulē”.
Māris Vitkovskis, Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks
“Ar standarta gadījumiem mums problēmu nav. Mēs varam ar to cīnīties. Ar šādiem gadījumiem bez tehnikas mēs esam bezspēcīgi. Mums ir personāls, Kurš ir apmācīts un sagatavots. Zinošs. Es pat nekaunēšos teikt – profesionāls. Vienīgais, kas viņiem trūkst ir tehniskais nodrošinājums”.
KAS JĀDARA?
Kā saka dronu speciālisti, kas darbojušies arī kopā ar ukraiņu karavīriem - Lidostā pieredzētais ir loģiskas sekas iestāžu neizdarībai. Ja dronu radars nopirkts pirms vairākiem gadiem un kopš tā laika nav veikti nekādi tehniskie uzlabojumi, skaidrs, ka šāda iekārta redzēs tikai to, kam tā paredzēta. Un neredzēs visus tos dronus, kas radīti, lai speciāli šādas iekārtas apietu.
Māris Bruža, Bezpilota lidaparātu eksperts
“Modernie detektori, kas ir nopietnas sistēmas, tiem būtībā jau datu bāzē ir aptuveni 300 dronu paraugi. Pat tad, ja drons ir anonimizēts, fiziski mēs to dronu radarā redzam. Mēs nevaram noteikt vietu, kur atrodas pilots, bet fiziski dronu pamanīt un momentā uzsākt pretdarbību. tādai infrastruktūrai kā Rīgas lidosta - tur bija šādai sistēmai jābūt”.
Ukrainas karš parāda arī jaunākās tendences, ka tiek izmantoti droni ar optiskās šķiedras kabeļiem, kas ir pat 10 kilometrus gari. Un šādi aprīkoti lidaparāti praktiski ir neredzami. Tāpēc jārēķinās – ja ir vēlme Lidostas drošību nosargāt – tas maksā dārgi un naudu pretdronu iekārtām var nākties tērēt daudz un bieži. Savukārt policijai jādod pilnas tiesības dronus notriekt. Šobrīd Saeima sāk domat vai dronus ļaut sašaut. Bet ar elektronisko karadarbību lidaparātus ietekmēt policija joprojām nevarēs.
Viesturs Silenieks, biedrības “Drone Force – Europe” valdes loceklis
“Tikai tagad sākas publiska diskusija, ka policijai jāļauj ietekmēt dronus. Juridiski šāds pienākums jau uzlikts sen, bet viņi nedrīkst kinētiski vai ar elektroniski magnētisko lauku to ietekmēt, kas arī ir stulbums. Elektroniskā karadarbība joprojām nav diskusija. Šāda tehniskā spēja ir NBS gan VDD. Bet policijai, kas par to ir atbildīga, tādu spēju nav”.
Pēdas no “neredzamajiem” droniem, kas pirmdien terorizēja lidostu, nevienā no radariem nav palikušas. Tāpēc policija šobrīd ir ļoti skeptiska, vai izdosies atrast to pilotus.
Māris Vitkovskis, Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks
“Strādāsim, skatīsimies. Varbūt sanāks kaut kur aizķerties. Ja godīgi pateikt – es nelieku lielas cerības, ka identificēsim šādu gadījumu. Ja kaut kas atkārtosies, viss atkarīgs no tehnikas.
Nākamnedēļ noslēgšoties Lidostas jau pagājušajā gadā sāktais iepirkums par savu dronu radaru iegādi.
Un rīt notiks sanāksme, kurā tiksies lidostas, Latvijas gaisa satiksmes, Civilās aviācijas aģentūras vadība, lai izrunātu, kādi secinājumi pēc šo pirmdien pieredzētā incidenta būtu jāizdara. Pēc tam trešdien plānots arī plašāks izvērtējums ar citu iestāžu atbildīgajiem. Izmeklēšanu turpina arī policija. Bet kā jau dzirdējām – liela varbūtība, ka dronu pilotus izskaitļot nebūs iespējams.
NBS apliecina, ka katru nedēļu virs viņu objektiem manāmi droni. Un ne vienmēr to pilotus izdodas noķert.