:format(webp)/nginx/o/2025/01/19/16604507t1hbacb.jpg)
No janvāra stājusies spēkā zāļu cenu reforma. Veselības ministrija pie tās strādāja pusotru gadu. Galvenais mērķis – samazināt medikamentu izmaksas iedzīvotājiem un pielīdzināt tās Lietuvas un Igaunijas līmenim, taču ir medikamenti, kas pie mums joprojām ir dārgāki nekā kaimiņos.
Pārmaiņas arī nokaitējušas attiecības starp ministriju un farmācijas organizācijām, kuras tās kritizē jau kopš vasaras. Skan dažādi pārmetumi ministrijas virzienā par tehniskajām problēmām, kas nāk līdzi reformai. Nepieminēts gan paliek, kā pārmaiņas ietekmēs lielo farmācijas uzņēmumu biznesa intereses, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Zāļu cena veidojās trīs posmos. Pirmais savu cenu nosaka ražotājs. Tālāk tās iepērk lieltirgotājs, kurš pieliek savu uzcenojumu. No tiem medikamentus iegādājas aptiekas, kuras arī pieliek savu daļu. Pirms reformas gan lieltirgotājs, gan aptieka medikamentu piecenoja pēc proporcionalitātes principa - uzcenojums bija procentu daļa no ražotāja cenas. Jo mazāka cena, jo lielāks pieļaujamais uzcenojums.
Šāda sistēma pastāvēja 20 gadus. 2019.gadā situāciju farmācijas tirgū analizēja Konkurences padome, un secināja, ka vairumā gadījumu ražotāja cena pie mums ir tāda pati vai pat zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, taču gala cena – augstāka.
Ieva Dāboliņa, KP Analītiskā departamenta direktores vietniece
“Līdz ar to, tas mūsu būtiskākais priekšlikums arī Veselības ministrijai, kopā gan ar nozari, gan uzraugošajām institūcijām bija pārskatīt šo zāļu cenu veidošanās mehānismu, vērtējot arī, protams, kā tas kopumā Baltijā ir, pārņemot labās prakses piemērus”.
Tagad lieltirgotavām atļauts ražotāja cenai pielikt tikai 50 centus. Aptiekām piecenojums sadalīts trīs līmeņos, vadoties pēc lieltirgotavas cenas. Savukārt, iedzīvotājiem, iegādājoties recepšu zāles, čekā ir parādījusies jauna pozīcija – farmaceita pakalpojumi. Par katru recepti atkarībā no aptiekas atrašanās vietas jāpiemaksā 1,5 vai 2,5 eiro. Tā ir daļa no ministrijas ieviestā kompensācijas mehānisma tirgotājiem. Pircējam jāmaksā 75 centi, bet pārējo sedz valsts.
Pagaidām farmaceita pakalpojumu maksa ir redzamākais reformas rezultāts. Zāļu tirgotāji cenšas iekasēt pēc iespējas vairāk, nedarbojas atlaižu kartes, tāpēc bieži pirkumi aptiekā izmaksā dārgāk kā iepriekš. Neapmierinātie aptieku klienti ātri vien savāca parakstus un iesniedza Saeimā prasību farmacieta nodevu atcelt.
Veselības ministrija ir optimistiskāka, pēc tās aprēķiniem reforma darbojas, jo 618 recepšu medikamentiem cenas ir palielinājušās, bet 3130 – samazinājušās.
Inese Kaupere, VM Farmācijas departamenta direktore
Mēs veicām aprēķinus uz to, ka tiem 90% pacientu, kas lieto gan dārgākas, gan lētākas zāles, vidēji izmaksas ir samazinājušās no 15-20%, atkarībā no tā kādu medikamentu lieto.
Tik lielu samazinājumu gan neredz Latvijas galvassāpju pacientu biedrība. Tur saskaitījuši, ka vajadzīgajiem medikamentiem iepakojuma cena samazinājusies vidēji vien par 2-4 eiro. Zāles kaimiņvalstīs joprojām maksā krietni mazāk, piemēram, Zāļu valsts aģentūras mājaslapā norādītā maksimālā migrēnas zāļu Cinie sešu tablešu iepakojuma cena ir 25 eiro, bet Lietuvā, to pašu var iegādāties par 16.
Arī Latvijas hemofilijas biedrība novērojusi mazāku cenu kritumu nekā solīts. Biedrības apkopotā informācija liecina, ka medikamentu cenas samazinājušās robežās no 1% līdz 6%. Slimības ārstēšanai ir jāizmanto ļoti dārgi medikamenti, kuru cena pārsniedz 12 tūkstošus.
Baiba Ziemele, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla valdes locekle
Man nepietiek ar to, ka pasaka, ka cenas samazināsies par 15-20%. Man vajag reālus piemērus. Man neder tāds piemērs, kā, piemēram, viņi rāda Saeimas komisijā vai vēl kaut kur, ka tur ir cilvēks ar tipiskajiem trīs medikamentiem un tagad viņam tur kaut kāds cilvēks kaut ko samazina. Man tas neko nedod. Es gribu redzēt lielus datu apjomus, kas ir sastrukturizēti pa dažādām pacientu grupām, kā tas ietekmēs viņus.
Ar reformu nav apmierināti nozares pārstāvji. Farmaceitu organizācijas to kritizē jau kopš apstiprināšanas vasarā. Otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē nozares biedrības ministrijas virzienā raidīja kritiku par reformas gaitu un tehniskām problēmām, kas nāk tai līdzi. Farmaceiti runāja par problēmām ar e-veselības sistēmu un papīra recepšu ievadīšanu sistēmā. Lieltirgotāji par nesakritībām starp ražotāju deklarētajām cenām Zāļu valsts aģentūrā un reālajām pavadzīmēs. Kritizēja arī ražotāja cenu nepieejamību.
Kristīne Jučkoviča, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore
Mani tiešām pārsteidz, cik no jūsu puses, ministrijas puses, tas izskatās brīnišķīgi, bet cik no aptieku uzņēmumu puses tas izskatās ārkārtīgi žēlīgi, sarežģīti un šobrīd pat izraisa tādu kā trauksmi.
Nepieminēts gan palika, kā reforma apdraud aptieku un lieltirgotāju biznesa intereses.
Latvijā ir reģistrētas 82 zāļu lieltirgotavas, taču lielāko medikamentu tirgus daļu veido tikai trīs. Ar tām arī ir saistītas vairāk nekā puse no aptiekām valstī.
Lielākais zāļu vairumtirgotājs jau vairākus gadus pēc kārtas ir uzņēmums “Recipe plus”. Tas pastarpināti saistīts arī ar lielāko aptieku tīklu Latvijā “Mēness aptieka”. Tai šobrīd ir 249 tirdzniecības vietas visā valstī. Otrs lielākais ir uzņēmums “Tamro”, kurš saistīts ar Benu aptieku tīklu, kam ir reģistrētas 73 filiāles Latvijā. Trešais medikamentu lieltirgotājs ir “Magnum Medical”. Firmai pieder “Apotheka” 111 aptieku tīkls. 2023.gadā šie trīs vairumtirgotāji apgrozīja 63% no medikamentiem Latvijā.
Jau saskaņošanas laikā no lieltirgotājiem izskanēja arguments, ka reforma apdraudēs zāļu pieejamību. Par to rakstīja gan Tamro, gan Magnum medical, gan ar tiem saistītās aptiekas. Uztraukumu pauda arī Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija, kura ir saistīta gan ar Tamro, gan Recipe plus. Par medikamentu nepieejamību brīdināja arī Latvijas Nacionālā zāļu apgādes asociācija, kuras biedru rindās ir visi trīs lielie lieltirgotāji.
Sergejs Akuličs, Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos
Reformas dēļ var nebūt zāles konkrētai aptiekai, mainoties aptiekas vēlmei sūtīt zāles no konkrēta piegādātāja, mainīt līguma nosacījumus, vai strādāt ar to peļņu, kura bija līdz šim ar daudz lielākiem uzcenojumiem. Ir jāsaprot, ka biznesa intereses šajā jomā ir ļoti svarīgas.
Jānis Lībķens, Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis
NP: Tad es saprotu, ka vienīgais pamatojums ir tieši biznesa intereses, kāpēc zāļu pieejamība varētu mazināties?
JL: Ne tikai […] Reformas rezultātā ir pieņemti noteikumi, kas nosaka, ka zāles Latvijā nedrīkst maksāt vairāk kā Lietuvā un Igaunijā. Ja agrāk varēja atvest no Lietuvas un šīs zāles piedāvāt gan pacientiem, aptiekām, slimnīcām, tad šobrīd šo vairs nav iespējams darīt […]
NP: Cik daudz šādu zāļu ir, kuras iepērk?
JL: Ja precīzi par skaitļiem, tad būtu jāprasa Zāļu valsts aģentūrai.
Lībķens runā par tā dēvēto paralēlo importu. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, no visām 2023.gadā Latvijā apgrozītajām zālēm tikai 3% bija paralēlā importa medikamenti. No togad realizētajiem medikamentiem 684 miljonu vērtībā, paralēlais imports bija vien 11 miljoni.
Artjoms Uršuļskis, VM Parlamentārais sekretārs (“Jaunā Vienotība”)
Skaidrs, ka visa nozare, visos posmos gribēja neko nemainīt, vai arī tos lielākus piecenojumus, lielāku elastību, jo, jā, viens no reformas rezultātiem, ka mēs daļu peļņas kopumā paņemam no nozares par labu iedzīvotājiem. Tas savā ziņā, protams, ir sāpīgi jebkuram biznesam, bet farmācijas bizness ir regulēts bizness. Tas ir bizness, kas saistīts ar mūsu pacientu drošību, veselību, dažreiz arī dzīvību un līdz ar to valstij ir tādas tiesības to regulēt par labu iedzīvotājiem.
Trīs ietekmīgākie lieltirgotāji pēdējos gados strādājuši ar peļņu. Piemēram, uzņēmuma Recipe 2023.gada apgrozījums pārsniedza 252 un peļņa - 19 miljonus. Pelna arī ar lieltirgotājiem saistītās aptiekas. Izņēmums ir Apotheka, kas 2023.gadu noslēdza ar 205 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Jānis Lībķens, Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis
Bet ja mēs paskatāmies, procentos no apgrozījuma, cik tā peļņa ir? Cik procenti?
NP: Bet peļņa tāpat tur ir.
JL: Nē, nu peļņa…jebkurš uzņēmums strādā tikai un vienīgi…komerclikumā ir ierakstīts, ka uzņēmums savu darbību veic peļņas gūšanas nolūkā. Jautājums ir par šo te atdevi.
NP: Vai ir rēķināts, ka reformas rezultātā mazināsies peļņa?
JL: Ieņēmumi samazināsies pat trīskārtīgi.
Ministrija sola, ka visas problēmas atrisinās tuvāko mēnešu laikā un gada vidū reforma nesīs augļus. Tikmēr lieltirgotāji negrasās piekāpties un par savu peļņu gatavi cīnīties tiesās.
Jānis Lībķens, Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis
Parasti jau mēģina sākumā ar reformas ieviesējiem pirmstiesas kārtībā, kā saka, atregulēt visus tos jautājumus. Un droši vien, ja tie sasāpējušies jautājumi netiks atregulēti, mēs nevaram izslēgt tādu iespēju, ka būs sūdzības tiesā vai kaut kur citur.
Nozare arī norāda, ka cenu atšķirība saistīta ar kompensējamo medikamentu sarakstu, kas Latvijā ir īsāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Mums zināms, ka ministrija šogad tajā iecerējusi iekļaut 11 papildus diagnozes.