Video ⟩ Aiz priekškara: Kremļa ideologus iedvesmo un uzbudina Trampa retorika (5)

Līdztekus krievi iespējamo sarunu kontekstā ļoti aktīvi runā aizgājušā laikmeta Aukstā kara ģeopolitiskajos terminos, proti, par ietekmes sfēru pārdali starp lielvalstīm un savu nacionālo interešu aizstāvību. Viņi nevienā brīdī nevairās spodrināt pozīciju, ka starptautisko kārtību nosaka stiprākais un nozīme ir tikai lielvalstīm.

Starp visām daudzajām propagandistu bravūrīgajām pļāpām tomēr iezīmējas pāris vērā ņemamas lietas - Krievija jūtas pietiekami spēcīga saistībā ar savām pozīcijām Ukrainas frontē, līdz ar to tā ir izvirzījusi ambīcijas nopietni ietekmēt starptautisko dienaskārtību. Kremlis iespējamās sarunās izteikti nopietni spiedīs uz savu "nacionālo drošību", ar to saprotot vienošanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu par ietekmes sfēru pārdali, tā saukto nelielo valstu intereses vērā neņemot.

"Ukrainai jābeidz pastāvēt"

Propagandisti cits caur citu visu aizvadīto nedēļu skandēja, ka neredz jēgu miera sarunām, jo nesaprot, par ko tajās var vienoties. Lai gan Kremļa saimnieks Vladimirs Putins vienmēr ir paudis, ka Krievija ir gatava miera sarunām, tomēr propagandistu vēstītais, kas noteikti ir saskaņots ar Kremli, liecina par ko citu.

"Kremlini" uzsvēra, ka viņus neapmierina pamiers, iesaldējot pašreizējo situāciju, jo šodienas Ukraina arī pēc pamiera palikšot drauds Krievijai, tā noteikti veikšot diversijas un terora aktus Krievijā un apšaudīšot tās teritoriju. Tādēļ ne runas nevarot būt par to, ka pamiera rezultātā saglabājas Ukrainas pašreizējais valstiskums.

Tas absolūti sasaucas ar Putina vairākkārt atkārtoto, ka Ukrainas valsts ir mākslīgs veidojums, tam neesot nekāda vēsturiska attaisnojuma un pašreizējā Ukrainas teritorija ir vēsturiskās krievu zemes.

Līdztekus propagandisti, protams, uzsver, ka jebkādām sarunām jārezultējas ar visu sankciju atcelšanu un četru okupēto un Krievijai pievienoto teritoriju starptautisku de iure atzīšanu.

Tāpat atsevišķi "politologi" pauda, ka sarunām jānotiek tikai starp Krieviju un ASV un tajās nedrīkst piedalīties neviena cita valsts. Ar Eiropas Savienības valstīm Krievija varētu runāt tikai tad, ja nomainītos to līderi, kas ir nedraudzīgi agresorvalstij.

Opozīcijas medijs "Moscow Times" atsaucas uz prokremliskajā tabloīdā "Komsomoļskaja Pravda" publicēto interviju ar Putina palīgu Nikolaju Patruševu, kurā viņš skaidri pasaka, ka "nevar izslēgt, ka tuvākā gada laikā Ukraina vispār beigs pastāvēt". Patruševs apgalvoja, ka Kijiva sabruka "ilgi pirms Krievijas iebrukuma 2022.gadā sakarā ar tās vardarbīgo neonacistu ideoloģijas un dedzīgās rusofobijas īstenošanu".

"Moscow Times" uzskata, ka Patruševa paziņojums bija atbilde uz jautājumu par iespējamām teritoriālām koncesijām miera sarunās ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā.

Savukārt domnīca "Atlantic Council" publicējusi rakstu, kurā norāda, ka "patiesībā ļoti maz liecina par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins būtu ieinteresēts sarunu ceļā panākt izlīgumu. Ukrainas militārie komandieri noteikti nerēķinās ar karadarbības pauzi un tā vietā gatavojas ceturtajam Eiropas lielākā militārā konflikta kopš Otrā pasaules kara gadam".

Nekādi miera uzturētāji

Ja var ticēt propagandistu retorikai, tad Rietumvalstu idejas par starptautisko miera uzturētāju klātbūtni Ukrainā, kas varētu īstenoties pēc pamiera, ir tikai vēlmju domāšana, jo Krievija tam nekad nepiekritīs.

"Kādi Rietumu miera uzturētāji Krievijas teritorijā," kliedza odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs, ar to demonstrējot, ka krievi visu Ukrainu uzskata par "savām zemēm". Solovjovs arī ieteica tā vietā Londonai un Parīzei labāk domāt par savu aizsardzību, jo "mēs aiziesim arī līdz viņiem un mūs sagaidīs ar ziediem. Jo viņu pederastiskās valdības ir cilvēkus nomocījušas".

Solovjova ieskatā jebkuras Rietumvalsts "vienkāršie iedzīvotāji" priecāsies par krievu ierašanos, īpaši, ja uz plakātiem būs rakstīts: tradicionālās vērtības.

Runājot par šogad gaidāmo "Uzvaras dienas" 80.jubileju, propagandisti pauda, ka parādēm ir jānotiek gan Doneckā, gan Luhanskā un obligāti ukraiņu ieņemtajā Kurskā. Solovjovs sauca, ka parādēm jābūt arī tādās "krievu pilsētās" kā Kijiva un Odesa, piebilstot, ka viņam nebūtu nekas pretī arī "pastaigāties pa Berlīni".

Iedvesmojošais Trampa piemērs

ASV prezidents Donalds Tramps, tāpat kā pati Amerika, propagandistu skatījumā ir Krievijas ienaidnieks, ar kuru jācīnās par ietekmes sfēru pārdali. Teju katrā raidījumā tiek uzsvērts Amerikas vājums, pieminot aiziešanu no Afganistānas. Tajā pašā laikā pašu saņemtā ģeopolitiskā pļauka Sīrijā pieminēta, protams, netiek. Līdztekus ASV tiek vainotas "krāsaino revolūciju" sarīkošanā, kas krievu ieskatā patiesībā, protams, ir valsts apvērsumi. ASV pārvaldot "dziļā valsts" (starptautiskās korporācijas, drošības dienesti un atsevišķi politiķu klani), bet vēlēšanās visu nosakot nauda.

Tomēr tieši Trampa retorika ārkārtīgi iedvesmo un patīkami uzbudina Kremļa ideologus. Atsaucoties uz saukli "padarīsim Ameriku atkal varenu" un "Amerika pirmajā vietā", krievi klāsta, ka tieši tādai jābūt arī Krievijas politikai.

Lai arī krievi nebūt nav priecīgi par Trampa plānu nopirkt Grenlandi, tomēr viņus sajūsmina pati retorika kā tāda. Proti, ka tā drīkst rīkoties, jo tas ir ASV nacionālajās intereses. Tas pats attiecas uz Panamas kanāla pārņemšanu.

Līdz ar to Tramps ar savu retoriku vismaz ideoloģiski ir atraisījis muti un rokas arī krievu imperiālistiskajiem tīkojumiem. Tā teikt, mēs ņemsim piemēru no Amerikas un stādīsim savas nacionālās intereses augstāk par visu.

Vairāku Rietumvalstu mediju komentētāji norāda, ka Trampa izteikumi ir guvuši zināmu atbalstu prokremlisko personu vidū Krievijā, jo vairāki prezidentam Vladimiram Putinam tuvi cilvēki apgalvo, ka jebkurš ASV solis Grenlandes virzienā leģitimizēs pašas Krievijas ekspansijas mērķus un ambīcijas atjaunot bijušo padomju varu, piemēram, Baltijas valstīs.

Tas ir precīzi tas, ko visu aizvadīto nedēļu skandēja propagandisti. Krievijai vissvarīgākais ir tās nacionālā drošība. Līdz ar to tai svarīgi, kas notiek pie tās robežām Kaukāzā, Moldovā, Kazahstānā. Krievijai ir svarīga pieeja Baltijas jūrai. Līdz ar to, kā postulēja Solovjovs un Krievijas domes deputāts ģenerālis Andrejs Guruļovs, ja Somija vai Baltijas valstis liks šķēršļus Krievijas piekļuvei Suvalku koridoram, visas šīs valstis tūdaļ jāpārņem "atpakaļ Krievijas impērijā".

Pēdējā laikā vispār propagandisti saistībā ar Baltiju runā par to, ka nav nepieļaujama Krievijas atrašanās "rusofobisku" valstu ielenkumā, kas apdraud tās drošību. Un vispār Baltija esot jāsavāc atpakaļ, jo tur pašlaik valda nešķīsteņi (нечисть).

Diemžēl Trampa retorika par starptautisko tiesību neievērošanu, aizbildinoties ar ASV nacionālajām interesēm, ir ļoti negatīvi ietekmējusi Krievijas attieksmi pret tās kaimiņvalstīm, kas pašos pamatos, protams, nav mainījusies, taču tagad tai piešķirts leģitimitātes ietvars. Proti, ja var ASV, tad varam arī mēs.

Guruļovs aizrunājās pat tik tālu, ka ASV grib Grenlandi nopirkt par dolāriem, kas ir nevērtīgi "fanķiki", taču Krievija varētu piedāvāt Grenlandei to nopirkt par zeltu un Grenlande to noteiktu akceptētu.

Guruļova lielā sāpe ir Arktika. Jāatgādina, ka Krievijas milzīgais Arktikas naftas bizness saskaras ar nopietniem traucējumiem sakarā ar ASV sankcijām tankkuģiem, kā rezultātā ir apstājusies Āzijas klientu agrāk pirktās jēlnaftas piegāde noliktavām. Traucējumus piedzīvo visi trīs Krievijas Arktikas naftas ieguves lauki - "Novij Port", "ARCO" un "Varandeja", kuru ieguves apjoms ir aptuveni 300 000 barelu dienā.

Guruļovs sūrojās, ka ar Padomju Savienību neviens tā nebūtu uzdrošinājies rīkoties un jo ātrāk Krievija Arktikā demonstrēs savu militāro spēku, jo labāk. Mēs dzīvojam nežēlīgos laikos, un tādiem arī jābūt mūsu lēmumiem, pauda ģenerālis.

No Irānas līdz Mamikinam

Krievi ļoti lepojās ar pagājušajā nedēļā noslēgto līgumu ar Irānu, kas ir viena no visvairāk sankcijām pakļautajām valstīm pasaulē. Abas valstis vienojās sadarboties plašā spektrā, tostarp tirdzniecībā, enerģētikā, finansēs, transportā, lauksaimniecībā, kultūrā, zinātnē, tehnoloģijās, veselības aprūpē, izlūkošanā, terorisma apkarošanā un aizsardzībā. Vienošanās arī paredz, ka tad, ja viena no pusēm tiek pakļauta agresijai, tad otra nesniegs agresoram nekādu militāru vai citu palīdzību, kas "veicinātu agresijas turpināšanos".

Intervijā telekanālam CNN žurnālists Ņikita Smagins, kurš strādāja Krievijas valsts medijos Teherānā pirms iebrukuma Ukrainā, sacīja, ka irāņi ir nobijušies no Trampa administrācijas, viņus biedē Izraēla, viņus biedē Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma sabrukums, tāpat kā Libānas paramilitārā teroristiskā grupējuma "Hizbollah" sakaušana. Tas viss liek Irānai tuvināties Maskavai.

Savukārt Krievija saskaņā ar Rietumvalstu izlūkdienestu datiem ir saņēmusi Irānas dronus, kurus tā izmanto kaujas laukā Ukrainā. Kremlis gan to kategoriski noliedz.

Solovjovs arī intervēja Maskavā vizītē ieradušos Irānas prezidentu Masudu Pezeškiānu, kurš sūrojās par Amerikas koloniālismu, netaisnīgajām sankcijām u.c., paužot atbalstu Krievijai tās centienos izveidot multipolāru pasauli. Jāteic, ka abu autoritāro valstu tuvināšanās ir tikai likumsakarīga.

Savukārt bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins, kurš pārcēlies uz dzīvi Maskavā un regulāri viesojas propagandas sarunu šovā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu", katru reizi izstāsta kādu izdomājumu un melus par Latviju, lai to parādītu visnelabvēlīgākajā gaismā. Aizvadītā nedēļa nebija izņēmums.

Kā klāstīja Mamikins, Satversmes aizsardzības birojs esot atzinis, ka neizprot Krievijas propagandu, tādēļ meklē analītiķi ar labām krievu valodas zināšanām. Taču neviens nepiesakoties, jo Latvijā vairs neviens nesaprot krievu valodu. Savu vervelējumu Mamikins nobeidza ar frāzi, ka tā esot laba iespēja "iefiltrēties" Latvijas specdienestos.

Mamikins gan aizmirsa pieminēt to, ka analītiķa vakances prasībās ir angļu valodas un vai nu krievu, vai ķīniešu valodas zināšanas. Respektīvi, krievu valoda ir tikai viena izvēle līdztekus ķīniešu valodai. Tāpat Mamikins neizskaidroja tādu "sīkumu" kā to, no kurienes gan varētu nākt viņa zināšanas, ka šīm vakancēm neviens nepiesakās. Bet lielajā melu bildē dažiem baltajiem plankumiem jau nav nozīmes.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024