Viņš, atsaucoties uz starptautisko praksi, skaidroja, ka lidostās arvien vairāk tiek izmantotas pretdronu detektēšanas tehnoloģijas, lai atklātu, izsekotu un mazinātu nesankcionētu dronu lidojumu draudus. Tomēr CAA un lidostām parasti nav juridisku pilnvaru veikt tiešus pasākumus dronu pārtveršanai vai iznīcināšanai. Likumu izpildi un darbības, lai neitralizētu dronus, galvenokārt nodrošina tiesībaizsardzības vai militārās aģentūras saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu.
Tādējādi viņš atzīmēja, ka patlaban Saeimā tiek virzīti grozījumi likumā "Par policiju", kas nodrošinās policijas tiesības notvert, nosēdināt vai iznīcināt tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā tiek izmantota, pārkāpjot normatīvu prasības, vai arī ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas noteikti attieksies arī uz Rīgas lidostas teritoriju un tās apkārtni.
Jau vēstīts, ka CAA saistībā ar 2025.gada 13.janvārī notikušajiem dronu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā vērsās Valsts policijā un Valsts drošības dienestā, lūdzot civilās aviācijas nozarei radīto apdraudējumu izmeklēt kriminālprocesa ietvaros.
Valsts policija paziņojusi, ka tā izmeklēs kriminālprocesu par nelikumīgi pilotētajiem droniem Rīgas lidostas teritorijā. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma pantiem par gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par kaitniecību.
Latvijas gaisa telpā 13.janvārī īstermiņa ierobežojumi tika noteikti trīs reizes. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidosta teritorijā. Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc CAA skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.
CAA rīcībā esošā informācija liecina, ka bezpilota lidaparātu lidojumi, iespējams, ir veikti apzināti ar mērķi apdraudēt civilās aviācijas lidaparātu lidojumu drošumu vai apzinātu Latvijas civilās aviācijas nozares darbības traucēšanu.