Ārlietu ministre: Eksports ir Latvijas ekonomikas mugurkauls

Kā informēja Ārlietu ministrijā, Latvijas ārpolitikas un drošības politikas prioritātes un Latvijas prioritātes nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā ir drošība un aizsardzība, Kohēzijas politika, Kopējās lauksaimniecības politika un atbalsts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai.

LIAK ir dibinājušas piecas Latvijas nozaru asociācijas:

• Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA)
• Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC)
• Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA)
• Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶIFA)
• Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF).

Galvenais LIAK darbības virziens ir inovāciju, drošības un aizsardzības industrijas produktu un tehnoloģiju attīstība. LIAK pārstāvēto nozaru uzņēmumi kopā veido aptuveni divas trešdaļas no Latvijas eksporta.

Braže ar LIAK pārrunāja eksporta veicināšanu, interešu pārstāvību ES ietvaros, darbību un atbalstu jaunu tirgu apgūšanā, kā arī nozaru un Latvijas ārpolitikas un drošības politikas prioritātes. Tāpat Ministre informēja par Latvijas prioritātēm nākamajā ES daudzgadu budžetā.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka ir strauji jāturpina mazināt ekonomisko atkarību no Krievijas un Baltkrievijas, un ka bizness ar Krieviju un tās līdzagresoru ilgtermiņā nav ilgtspējīgs. Braže uzsvēra, ka ir jāturpina stiprināt un paplašināt sankcijas pret Krieviju, tostarp liedzot tai pieeju Rietumu tehnoloģijām, lai pēc iespējas mazinātu Krievijas ieņēmumus un vājinātu tās militārās spējas, kas tai ļauj turpināt karu pret Ukrainu.

Braže akcentēja, ka atbalsts uzņēmējiem to atpazīstamības veicināšanā, ārējo tirgu apgūšanā un ārvalstu investīciju un partneru piesaistē ir viena no ārlietu dienestu prioritātēm. Pērn ārlietu dienests, tostarp vēstniecības un goda konsuli, aktīvi atbalstīja Latvijas eksportējošos uzņēmējus, risinot problēmsituācijas un veidojot biznesa kontaktus.

Ārlietu ministre norāda, ka arvien mazāku daļu kopējā Latvijas eksportā ieņem NVS valstis, tostarp Krievija un Baltkrievija. Turpretī Latvijas uzņēmumu eksporta apjomi pērn palielinājās ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī uz attālākiem tirgiem - ASV, Indiju, Japānu, Ēģipti, Koreju, Austrāliju un Kanādu.

Viņa vērtē, ka Latvija izmanto visus pieejamos ES instrumentus un iespējas, lai uzņēmēji varētu sekmīgi darboties jaunos tirgos. Braže solīja, ka arī turpmāk ārlietu dienests strādās, lai stiprinātu Latvijas tirdzniecības saites ar drošiem partneriem pasaulē un veicinātu investīciju piesaisti no ES, NATO, OECD un citiem partneriem ar līdzīgām vērtībām.

Braže norādīja, ka 2024.gadā valsts institūciju, tostarp ārlietu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un citu organizāciju ieguldītais darbs rezultējies lielo investīciju projektu piesaistē un īstenošanā. Piemēram, pateicoties ĀM iesaistei, uzņēmums "Origin Robotics" ir ieguvis 4,5 miljonus eiro no Eiropas Aizsardzības fonda portatīva "ISTAR" bezpilota lidaparāta izstrādei ar lāzera mērķa iezīmēšanas funkciju.

Ministre aicināja konfederāciju un tās biedrus informēt ĀM par to plāniem, mērķiem, interesējošiem fondiem, projektiem un uzņēmumiem, ar kuriem būtu interese uzsākt sadarbību, īpaši valstīs, kurās atrodas Latvijas vēstniecības vai goda konsuli.

Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas valdē darbojas Normunds Bergs, Juris Binde, Ivars Eniņš, Kristaps Klauss un Vitālijs Skrīvelis.