/nginx/o/2025/01/21/16607238t1hac96.jpg)
Dzelzs ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem, kas nepieciešams normālai organisma darbībai. Tas ir neaizstājams skābekļa transportēšanā – piedalās hemoglobīna sintēzē un nodrošina šūnas ar skābekli. Dzelzs trūkums var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tostarp mazasinību jeb anēmiju, kas ietekmē vispārējo labsajūtu un darbaspējas. Kādi ir biežākie dzelzs deficīta cēloņi un kā ar tiem cīnīties, skaidro aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča.
Lai gan bieži vien dzelzs deficīts tiek saistīts ar nepietiekamu uzturu, ir vairāki citi faktori, kas var veicināt šī mikroelementa trūkumu organismā. Rakstā apskatīsim biežākos cēloņus un iespējamos risinājumus, lai novērstu dzelzs deficītu un uzlabotu veselības stāvokli.
Dzelzs deficīta pazīmes
Dzelzs deficīts ir bieži sastopams stāvoklis, kas var izraisīt virkni simptomu, jo dzelzs ir būtisks elements hemoglobīna veidošanā un skābekļa transportēšanā organismā. Biežākās dzelzs deficīta pazīmes var būt:
Ilgstošs nogurums un vājums. Cilvēks jūtas pastāvīgi un izteikti noguris, pat ja tiek ievērota pareiza miega higiēna, proti, ir jānodrošina atbilstoša vide guļamistabā, kā arī jākoriģē ikdienas ieradumi, pievēršot īpašu uzmanību nodarbēm un rituāliem, kas tiek veikti neilgi pirms gulētiešanas. Samazināta fiziskā un garīgā izturība.
Bālums. Āda un gļotādas, piemēram, smaganas, kļūst bālākas, samazinās dabiskais sārtums.
Elpas trūkums. Fizisku aktivitāšu laikā var rasties apgrūtināta elpošana vai sajūta, ka pietrūkst gaisa.
Galvassāpes un reiboņi. Skābekļa trūkums var radīt galvassāpes un reiboņus.
Trausli mati un nagi. Mati kļūst plānāki, trausli vai sāk izkrist. Nagi var šķelties, "ziedēt" vai kļūt plānāki.
Neparastas tieksmes pēc ēdiena vai smaržām. Dzelzs deficīts var izraisīt tieksmi ēst neparastas vielas, piemēram, krītu, ledu, mālu vai papīru.
Novājināta imunitāte. Palielināta uzņēmība pret slimībām.
Uzbudināmība un koncentrēšanās grūtības. Var būt traucēta garīgā veiktspēja, un cilvēks var justies aizkaitināts vai apātisks.
Ja pamanāt vairākas no šīm pazīmēm ilgākā periodā, ir svarīgi konsultēties ar ārstu un veikt asins analīzes, nosakot hemoglobīna, feritīna, dzelzs līmeni organismā. Pēc analīžu rezultātiem speciālists ieteiks, kā rīkoties tālāk – censties dzelzs rezerves organismā atjaunot ar pārtiku vai doties uz aptieku un lūgt padomu tur – iegādājoties uztura bagātinātājus vai, jau nopietnākos gadījumos, ar ārsta izrakstītu recepti doties pēc konkrēta recepšu medikamenta.
Ja dzelzs deficīts netiek ārstēts, tas var radīt nopietnas un neatgriezeniskas sekas, īpaši bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Tādēļ ir svarīgi laikus diagnosticēt un risināt problēmu. Dzelzs deficīts bieži tiek ārstēts ar uztura pielāgošanu vai dzelzs preparātiem.
Viens no galvenajiem dzelzs deficīta iemesliem ir nepietiekama šī mikroelementa uzņemšana ar uzturu.
Dzelzi var uzņemt divos veidos: hēma un nehēma formā.
Hēma dzelzs atrodama dzīvnieku izcelsmes produktos, piemēram, liellopu gaļā, aknās un zivīs, un tā organismā uzsūcas efektīvāk. Savukārt nehēma dzelzs ir sastopama augu valsts produktos, kā pākšaugos, spinātos un riekstos, taču tās uzsūkšanās ir mazāk efektīva. Lai uzlabotu nehēma dzelzs uzsūkšanos, ieteicams uzturā iekļaut C vitamīnu saturošus produktus, piemēram, papriku, brokoļus un citrusaugļus. Vislabāk C vitamīnu saturošos produktus būtu lietot termiski neapstrādātā veidā.
Papildus tam svarīgi pievērst uzmanību uztura daudzveidībai.
Bieži vien dzelzs deficīts rodas, ja uzturs ir vienveidīgs vai satur maz ar dzelzi bagātu produktu.
Piemēram, veģetāriešiem un vegāniem ir paaugstināts dzelts deficīta risks, jo dzelzs no augu valsts avotiem uzsūcas lēnāk. Lai kompensētu šī mikroelementa trūkumu, var izmantot uztura bagātinātājus vai papildināt uzturu ar dzelzi saturošiem produktiem.
Noteiktos dzīves posmos vai apstākļos organismam var būt palielināta nepieciešamība pēc dzelzs. Piemēram,
grūtniecības laikā sievietēm nepieciešams vairāk dzelzs, lai nodrošinātu augļa attīstību.
Arī bērniem un pusaudžiem augšanas periodā, kā arī sievietēm ar spēcīgām menstruācijām var būt palielināta dzelzs nepieciešamība.
Papildus tam dzelzs patēriņu var palielināt arī intensīva fiziska slodze, jo muskuļos pieaug skābekļa pieprasījums. Tādēļ sportistiem vai cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar smagu fizisku darbu, ieteicams pievērst uzmanību dzelzs līmenim un, ja nepieciešams, apsvērt uztura bagātinātāju lietošanu.
Dzelzs preparātu efektivitāte ir atkarīga no to pareizas lietošanas.
Divvērtīgās dzelzs preparāti vislabāk uzsūcas, ja tos lieto stundu pirms ēšanas, uzdzerot ūdens glāzi vai sulu.
Papildus C vitamīna lietošana veicinās dzelzs uzsūkšanos. Tomēr, ja, lietojot dzelzi tukšā dūšā, rodas kuņģa-zarnu trakta diskomforts, preparātus var lietot pēc ēšanas, taču jāņem vērā, ka tādā veidā uzsūkšanās samazinās līdz pat 50 % un dzelzs uzņemšana var būt nepietiekama. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citu dzelzs preparātu formu atbilstošā devā, piemēram, dzelzi bisglicināta, helāta vai hēma formā.
Svarīgi ievērot dzelzs preparātu lietošanas norādījumus, jo nepareiza deva vai nepietiekami ilga lietošana var nenodrošināt optimālus rezultātus. Turklāt,
ja tiek izmantoti vairāki uztura bagātinātāji, pastāv risks, ka tie var savstarpēji traucēt viens otra uzsūkšanos. Tāpēc vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Dzelzs metabolismu organismā ietekmē arī citu uzturvielu, piemēram, B grupas vitamīnu (B2, B6, B9, B12), cinka un vara, līmenis. Šo uzturvielu trūkums var kavēt dzelzs uzsūkšanos un izmantošanu organismā.
Ne mazāk svarīgu lomu dzelzs metabolismā ieņem arī olbaltumvielas, kas nepieciešamas eritrocītu un hemoglobīna veidošanā, tāpēc jāpārliecinās, ka arī to daudzums ēdienkartē ir pietiekams. Tāpēc ir svarīgi ikdienā nodrošināt sabalansētu uzturu, kas bagāts ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām.
Jāņem vērā, ka daži pārtikas produkti un medikamenti var traucēt dzelzs uzsūkšanos organismā.
Piemēram, kafija, tēja, vīns, piena produkti un kalcija preparāti var samazināt dzelzs uzsūkšanos, tāpēc starp to lietošanu un dzelzs preparātu lietošanu ieteicams ievērot vismaz divu stundu starplaiku.
Savukārt skābe veicina dzelzs uzsūkšanos, tādēļ cilvēkiem, kuri lieto skābi samazinošus medikamentus, ieteicamā terapija būtu jāapspriež ar ārstu.
Ir arī citi faktori, kas var kavēt dzelzs uzsūkšanos, tostarp hroniskas slimības vai iekaisumi, kas var mainīt organisma reakciju uz dzelzi. Tāpēc cilvēkiem ar šādiem stāvokļiem būtiski ir saņemt individuālu ārsta konsultāciju un veikt regulāras asins analīzes.
***
Dzelzs deficīts ir izplatīta problēma, kas var negatīvi ietekmēt veselību un dzīves kvalitāti. Lai to novērstu, svarīgi ievērot sabalansētu uzturu, iekļaujot dzelzi saturošus produktus, kā arī nepieciešamības gadījumā lietot dzelzs preparātus atbilstoši speciālista norādījumiem. Regulāras asins analīzes un konsultācijas ar veselības aprūpēs speciālistiem palīdzēs laikus atklāt un novērst dzelzs deficītu, nodrošinot labu veselības stāvokli un optimālu dzīves kvalitāti.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)