Iztēlojies orgasmu – un sarkanus cimdiņus. Kā neirologs Viškers “ārstēja” pacientes (10)

“Tu esi uzbudinājusies uz 50, 60, 100!”

Aleksandrai (vārds mainīts) regulāri sāpēja galva, tāpēc ģimenes ārste nosūtīja pie neirologa. Ātrākais pieraksts pērn oktobrī bija “VCA Ķekava” poliklīnikā pie Leonīda Viškera.

Ārstu viņa iepriekš nepazina. Sieviete stāsta, ka, pavirši uzklausījis sūdzības, neirologs aicinājis apgulties uz kušetes. “Izkrakšķinājis” muguru, vaicādams, vai mājās neesot neviena, kas to izdara. Tad licis piecelties un aizvērt acis. Vienu roku uzlicis viņai uz pieres, otru uz muguras. Apļveida kustībām sācis masēt pieri un muguru.

“Meditatīvi runājot, viņš veikli atgāza manu galvu (..) Runāja, lai iztēlojos, ka izeju caur tuneli, esmu pie jūras, spīd saule. Manu muguru ieziež ar eļļu, un tā siltajā saulē uzsūcas. Es sāku just viņa smirdīgo elpu uz sejas un jutu, ka viņš pietuvojas aizvien tuvāk. (..) Naivi ticēju, ka tas tiešām joprojām ir kāds ārstu paņēmiens. Viņš runāja maigā, mierīgā, nostādītā balsī – atslābinies, tu esi saulē, ieziesta ar eļļu, tu esi uzbudinājusies 50, 60, 100!" atceras Aleksandra.

Aleksandrai šķita, ka ārstam tajā brīdī bija erekcija.

Viņai pietika. Paciente pateica, ka jūtas nekomfortabli. Ārsts atjautāja: “Kāpēc tā?”

Sieviete apsēdās krēslā, bet dakteris turpināja runāt. “Man esot jāatbrīvo stress sevī, jāatslābinās. Vēlams, iznākot no dušas kailai, ieguļoties gultā. Jāpraktizē tas katru vakaru. Ka kādam stipram vīrietim vajag manu muguru izkrakšķināt, pieskarties man. Runāja par kosmiskām iedarbībām, astroloģiju, iepriekšējām dzīvēm, kā lai tās izvērtēju. Ka notikumi mums apkārt jau ir ierakstīti kosmosā, ka neko nevaram ietekmēt. Ka kovids bija veids, kā zeme atbrīvojās no cilvēkiem, jo tā jūtot, kad ir par daudz.”

Aleksandra skaidro, ka notikušajā atpazinusi hipnozes elementus un bijusi šokā, jo ārsts nebija lūdzis viņas piekrišanu.

Beigās Viškers izdrukāja nosūtījumu uz magnētisko rezonansi un Aleksandra tika ārā. “Man gribējās vemt no nepatikas – no sevis, no viņa. Jutos gluži kā izvarota,” viņa stāsta.

Vēl septiņas citas

Vēlāk ieskatījusies internetā, Aleksandra saprata, ka viņas gadījums nav unikāls. “Re:Baltica” pārliecinājās, ka portālā “sudzibas.lv” un Facebook grupās par Viškeru ir atrodamas līdzīgas pieredzes. Ik pa brīdim sievietes ieraksta – no šī neirologa labāk izvairīties. Apraksta, ka piedzīvojušas “kaut ko līdzīgu hipnozei” un “masāžu pieaugušajiem”.

Piecas no Viškera bijušajām pacientēm atsaucās Re:Baltica aicinājumam runāt par pieredzēto. Divas pazina vēl kādu pacienti. Kopā ar Aleksandru – astoņi cilvēki. Divas no viņām pērn vērsās iestādēs ar lūgumu izmeklēt notikušo – Latvijas Ārstu biedrībā, Veselības inspekcijā un policijā.

Šai lietai ir daudz paralēla ar Re:Baltica savulaik kopā ar sabiedriskajiem medijiem atklāto imunologa Jevgēņija Ņikiforenko lietu. Atšķiras tikai tas, ka Ņikiforenko pieskārās pacienšu dzimumorgāniem. Pārējais ir ļoti līdzīgs.

Seksuāla uzmākšanās nenozīmē tikai izvarošanu. Viškers pacientēm uzmācās ar vārdiem un nelūgtiem pieskārieniem, izmantojot savu statusu un viņu uzticēšanos. Pacientes bieži nezina, ko neirologi drīkst vai nedrīkst darīt. Uzmākšanās un statusa izmantošana notika ilgstoši – Viškera gadījumā pacienšu liecības aptver vismaz sešus gadus.

Tāpat kā Ņikiforenko gadījumā, Re:Baltica sieviešu liecības uzskata par ticamām, jo tās ir ārkārtīgi līdzīgas, bet pašas sievietes lielākoties nav savstarpēji pazīstamas. Re:Baltica tās īsi atreferē, lai lasītāji par to var pārliecināties paši.

Anna. “Raustīja un skaļi čukstēja – tu tagad beidz!”

Anna (vārds mainīts) Viškeru sen pazina un uzskatīja par tuvu draugu. Tāpēc, kad sākās problēmas ar muguru, tās risināt gājusi pie viņa.

Pāris gadu viss bijis labi – līdz reizei, kad ārsts vizītes laikā licis aizvērt acis un iztēloties, ka viņa uzvelk sarkanus cimdus un ieziežas ar medu. Nodomājusi – ok, pārpratums.

Pēdējā vizīte bijusi aizpērn rudenī. Konsultācijā Anna ārstam prasījusi par kādu savu simptomu. Viņa atbilde pacientei likusi noticēt, ka viņai varētu būt amiotrofā laterālā skleroze (ALS) – neārstējama un nāvējoša slimība.

Annai licies – zem kājām pazūd zeme. Jau iztēlojusies sevi nespējīgu kustēties, runāt un ēst. Ka neredzēs, kā apprecas meita. Sākusi panikot, kur nopelnīs paliatīvajai aprūpei. Tālākajā vizītē Anna apstulbumā pildījusi visu, ko ārsts prasa, pat nedomājot.

Ārsts licis piecelties un aizvērt acis. Tad prasījis atcerēties “kaifīgāko emociju”, to pastiprināt, runājis par ceļošanu laikā – sākumā bērnībā, tad gadsimtiem atpakaļ. Iztēloties drēbes, ko viņa tobrīd valkātu.

“Viņš teica – tavas krūtis bija tādas pašas kā tagad. Man likās, ka es pārklausījos. Tad sāka masēt mani gar mugurkaulu, ap krūtīm. Likās, ka mēģina mani seksuāli uzbudināt,” viņa saka. Kāds pieklauvējis pie kabineta durvīm, Viškers uz pirkstgaliem aizlavījies izslēgt gaismu, atgriezies pie pacientes un turpinājis: “Es tevi dziedinu, sūtu mīlestības starus tavā ķermenī, tu izveseļojies.” Pievilcis Annu sev klāt, raustījis viņu augšā lejā gar savu ķermeni un skaļi čukstējis ausī: “Tu tagad beidz! Tu tagad beidz!” Kad ar lūpām apķēris viņas ausi, Anna pieprasījusi pārtraukt. Viškers turpinājis viņu raustīt, stenējis, pietvīcis. Kad atlaidis, Anna vaicājusi, kāpēc viņš tā darījis. “Viņš teica, ka kādreiz es viņam patiku, bet tagad, protams, vairs neesot tik pievilcīga.”

Sieviete jutusies sastingusi, jo, pirmkārt, uzskatīja ārstu par draugu. Otrkārt, baidījusies, ka tad, ja viņai tiešām būs biedējošā slimība, ārsta palīdzību vajadzēs. Lai gan pagājis vairāk nekā gads, Anna par notikušo domājot gandrīz katru dienu un jūtas izvarota.

Pēc kāda laika Anna uzzināja, ka ALS viņai nav.

Iesniegumi atvilktnē

Vairums sieviešu, ar kurām runāja Re:Baltica, par neirologa kabinetā pieredzēto nevienam neziņoja, jo vēlējās to ātrāk aizmirst. Taču divas – Anna un Aleksandra – vērsās atbildīgajās iestādēs.

Tur, kā izrādījās, par Viškera metodēm jau zināja, bet viņu neapturēja. Jau pirms Re:Baltica uzmeklētajām sievietēm Veselības inspekcija (VI) bija saņēmusi divu citu sūdzības par Viškeru.

Pirmo – 2020. gadā. Tās saturs ir ļoti līdzīgs Re:Baltica uzklausītajiem incidentiem. Ārsts esot licis aizvērt acis, skāries pie pieres, aplicis roku ap vidukli un spiedis sev klāt, aicinājis atcerēties seksuālu pieredzi un izjust orgasmu. Inspektori aprunājās ar toreizējo Viškera priekšnieci, “MFD Veselības grupas” firmu valdes locekli un līdzīpašnieci Gaļinu Muračkovsku. Viņa paskaidrojusi, ka ar darbiniekiem pārrunātas ētikas normas. Tas arī viss (Muračkovska atteicās ar Re:Baltica par to runāt un raksturoja Viškeru kā labu ārstu un “normālu cilvēku”).

Otro sūdzību VI saņēma 2022. gadā. Paciente rakstīja, ka Viškers bez piekrišanas aizticis muguru un pieri, pieskāries tai ar lūpām, lai it kā atmodinātu no hipnozes. Ārsts uzraugiem skaidrojis, ka nodarbojas ar hipnozi, jo uzskata, ka tā strādā.

Pēc abām sūdzībām inspekcija ārstu nolēma sodīt, taču nevis par pieskārieniem vai aicinājumiem izjust orgasmu, bet hipnozes praktizēšanu bez sertifikāta. Sods — 200 eiro. Viņa darba devējiem inspekcija par to neziņoja.

“Ārsts teica – jā, jā, es jums piekrītu, man nav tiesību un es jau kopš tā laika pārtraucu to lietot. (..) Zināmā mērā mēs uzticamies. Kaut kādai uzticībai jābūt tai ārstniecības personai,” maigo sodu Re:Baltica skaidroja VI veselības aprūpes departamenta vadītāja Iveta Hirša.

Inspekcija uz savu uzdevumu skatās šauri – tai jāvērtē tikai ārstniecība, nevis viss ārsta kabinetā notiekošais. Par pārējo esot atbildīgas citas iestādes. “Tā seksuālā lieta (..) nav mūsu kompetence,” uzskata Hirša.

Taču tam tā nav obligāti jābūt. Piemēram, Norvēģijas Veselības uzraudzības padomē Re:Baltica teica, ka iestāde vērtē seksuālas uzmākšanās gadījumus: “Ja gadījums ir saistīts ar seksuālu uzmākšanos vai vardarbību, sniegtās medicīniskās palīdzības novērtēšanai nav nozīmes.”

Pēc šī gadījuma VI nosūtīja informāciju par iespējamiem ētikas pārkāpumiem LĀB, bet tur ārsta darbībās problēmu neredzēja. Paziņoja arī policijai. Tur atteicās sākt izmeklēšanu, jo Viškera rīcībā nesaskatīja potenciālu noziegumu. Viškers turpināja praktizēt.

Pamet MFD, paliek VCA

Neirologs Viškers strādājis “MFD Veselības grupas” iestādēs (bijis pat “Možums-1” galvenais ārsts), “Veselības centru apvienības” (VCA) poliklīnikās, I.Paturskas ģimenes veselības centrā, Tukuma slimnīcā, īsu brīdi Nacionālās psihiskās veselības centrā. Re:Baltica aprakstītie gadījumi norisinājās dažādās MFD, VCA Rīgas un Ķekavas poliklīnikās.

2022. gada beigās Viškers pameta MFD poliklīniku tīklu. Pats skaidro, ka algas dēļ. MFD personāla daļas vadītāja Jana Bērtule-Geržova sarunā ar Re:Baltica atklāja, ka tas noticis pēc pacientu sūdzībām, bet grupas firmu līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Natālija Točiļenko saka, ka aiziešana notikusi pēc abpusējas vienošanās. “Apsūdzības par katru mediķi kādreiz man mēdz būt,” viņa piebilst.

Pēc tam Viškers sāka strādāt VCA poliklīnikās. Anna stāsta, ka 2023. gada rudenī sūdzējusies “VCA Dole” direktorei par ārsta rīcību, bet par rezultātu ziņu nav. Pērn pēc VI intereses VCA vadība pārbaudīja ārsta darbu. Uzņēmuma pārstāve skaidro — nav pierādījumu, ka ārsts izmeklē pacientus neatbilstoši specialitātes vadlīnijām, tāpēc nav pamata atlaist. Par iespējamo uzmākšanos — ne vārda.

Pārbaudījusi Annas un Aleksandras sūdzības, VI pērn decembrī uzlika 1000 eiro sodu un pirmo reizi nolēma kādam mediķim uz pusgadu atņemt tiesības nodarboties ar ārstniecību. Tas ir īsākais likumā paredzētais termiņš. VI uzskata, ka ar sešiem mēnešiem pietiek, lai LĀB reaģētu uz tās ierosinājumu anulēt vai apturēt ārsta Viškera sertifikātu.

Pagaidām Viškers vēl var strādāt, jo sodu apstrīdējis. Tiesības lemt par ārstu sertifikātiem ir tikai LĀB, un tā nesteidzas. Sertifikācijas padomes pirmā šā gada sēde būs tikai februārī.

Annas un Aleksandras iesniegumus divus mēnešus vērtēja arī LĀB ētikas komisija. Janvāra vidū nolēma – secinājumam nepietiekot informācijas. Visu pārsūtīs policijai. “Ētikas komisijai nav iespēju vākt pierādījumus. Ir iesniegums un ir paskaidrojums pretī, viens saka vienu, otrs saka otru,” saka LĀB pārstāve Elita Vīksne.

Ārsts: “Pilnīgākie murgi”

Re:Baltica Viškeru sastapa pērnā gada nogalē viņa kabinetā VCA poliklīnikā Juglā. Viškers ir kalsns, augstu pieri un atkāpušos matu līniju. Virs bieza, rūtota krekla nevainojami balts ārsta halāts. Viņš neizrāda satraukumu un runā mierīgi, taču sarunas laikā ārsta vaigi kļūst arvien sārtāki.

Viškers neatzīst, ka mēģinājis pacientes hipnotizēt, un sauc to par meditāciju. Konfrontēts ar sieviešu liecībām, viņš neatzīst neko: ne pieskaršanos krūtīm, ne uzsišanu pa pēcpusi vai aicinājumus iztēloties orgasmu. “Pilnīgākie murgi,” vairākkārt saka mediķis. Viņš viegli smaida.

Sēžot krēslā, ārsts pagriežas un uzliek roku uz kušetes, kas novietota pie kabineta pretējās sienas: “Apguļaties uz kušetes ar vēderu uz leju. Ja es skartos jūsu krūtīm, ja es skartos jūsu citām ķermeņa intīmajām daļām, vai tajā brīdī jūs man nesistu? Nu, padomājiet.” Jautāts, vai uzsitis pacientei pa pēcpusi, atbild ar pretjautājumu: “Un nesaņemu pretī sitienu, cirtienu? (..) Ja es jums uzsistu pa pēcpusi? Kāda būtu reakcija?”

Viškers mazliet sanervozējas, kad padzird par Annas liecībām. Viņš noraida uzmākšanos un uzstāj, ka vispār neesot viņu ārstējis – tikai izrakstījis receptes “virtuves tikšanās laikā”. Viņa versijā Annas stāsts esot izdomājums. “30 gadus viņa meklē mani, dažādu vajadzību ieinteresēta. Šai sievietei es tiešām esmu izrakstījis i analgīnu, i visu ko. Tajā brīdī, kad es atteicos rakstīt kaut ko nopietnāku, šī sieviete sāk draudēt,” pauž Viškers un pieļauj, ka tieši Anna “uzsūtījusi” viņam žurnālistus.

Uz jautājumu, kāpēc tik daudzām savstarpēji nepazīstamām sievietēm pieredze pie viņa bijusi tik līdzīga, Viškers atbild: “Šobrīd sūdzas par visiem ārstiem burtiski par visu. Līdzīgas sūdzības ir ļoti izplatīta lieta. Es vairāk negribu sniegt nekādus skaidrojumus.”

Policija: “vārds pret vārdu”

Pēdējos mēnešos Viškeram bija jāskaidrojas ne tikai ar VI un žurnālistiem, bet arī policiju.

Annas iesniegumu policija pārbaudīja gandrīz trīs mēnešus un nolēma nesākt kriminālprocesu. Izmeklētāji uzskatīja – nav iespējams pierādīt, ka Annas aprakstītais noticis. “Vārds pret vārdu,” komentē Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3.nodaļas priekšnieks Atis Čakārnis. “Tika aptaujāti arī citi iespējamie liecinieki (..) tuvākais loks. Vai ir tendences. Nu, mēs neguvām pierādījumu tam, ka būtu kaut kas šāds bijis.”

Vai citu sieviešu iesniegumi nevarēja piešķirt ticamību Annas teiktajam? Policijā bija vēl vismaz trīs liecības par Viškeru.

Aleksandras iesniegums bija nonācis citā iecirknī, un policisti to pat nevērtēja, jo aprakstītajā saskatīja tikai ārstēšanas metodi. Vienkārši pārsūtīja VI.

Vēl divu pacienšu pieredzi 2022. gadā tiesībsargiem iesniedza VI. Taču toreiz kriminālprocesu nesāka, tāpēc policija uzskata, ka šos iesniegumus skatīt no jauna nevar.

Advokāts Saulvedis Vārpiņš atzīst, ka šādas lietas pierādīt ir grūti, taču viņa vērtējumā policija rīkojusies neprofesionāli. “Ja ir vairāki nesaistīti iesniegumi ar līdzīgu saturu, tie norāda uz tendenci, un šis faktu kopums jau kaut ko pierāda,” saka advokāts. Pat ja iepriekš bijuši policijas atteikumi, “ja fakti šajos gadījumos sakrīt, visi šie gadījumi jāvērtē vēlreiz kopumā”.

Neirologi nehipnotizē un nekrakšķina

Latvijas Neirologu biedrības vadītāja izvērtēt ārsta metodes deleģē neiroloģi Ramonu Valanti. Viņa skaidro, ka ne hipnoze, ne “muguras izkrakšķināšana”, ne galvas masēšana nav daļa no neirologa apskates. Tās varētu būt netradicionālās medicīnas metodes, taču arī tām būtu jāsaņem pacienta piekrišana.

Psihoterapeits Artūrs Utināns sieviešu liecībās saskata tieši hipnozes metodi. “Ja viņš saka priekšā, par ko jādomā, tad tā drīzāk ir hipnoze,” saka Utināns. Viņam no liecībām radies priekšstats, ka ārsts “manipulē ar pacienti bez viņas atļaujas”.

LU profesore krimināltiesībās Valentija Liholaja uzskata — ja pierādās, ka Viškers tiešām darījis to, ko intervijās aprakstījušas sievietes, tad likumā tam ir nosaukums. Seksuāla vardarbība. “Spriežot pēc tā, kas tur sarakstīts, bija gan verbāls uzbrukums, gan saskare ar ķermeni. Gan krūtis, gan mugura tika glāstīta.” Un atbilst arī Krimināllikumā norādītie nosacījumi “pret cietušās gribu, izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi”, jo sieviešu liecībās “tika norādīts — uzticējās ārstam”.

Anna policijas lēmumu ir pārsūdzējusi prokuratūrai un gaida atbildi. Tikmēr policija sākusi vēl vienu resorisko pārbaudi, jo saņēmusi jaunu iesniegumu no Veselības inspekcijas. Tagad sola vērtēt visu, ieskaitot Aleksandras iesniegumu.

“Pieļauju, ka varbūt būs pamats uzsākt kriminālprocesu,” tā tagad Čakārnis.

Kamēr iestādes domā un lemj, Viškers var turpināt strādāt un pieņemt pacientus. Taču vismaz oficiāli viņš to nedara. No visām prakses vietām šā gada sākumā ārsts aizgājis pats.

Autore: Olga Dragiļeva, Re:Baltica

Redaktores: Sanita Jemberga (Re:Baltica) un Nellija Tjarve (IR)

Ilustrācijas un sociālie tīkli: Elizabete Rode un Miko Rode (Re:Baltica)

Video: Emīls Desjatņikovs

Tehniskais atbalsts: Madara Eihe

“Atvērto failu” veidošanā Latvijas Radio piedalījās Ģederts Ģelzis un Reinis Budze