Video ⟩ Briškens: Gausa darbu vērtēs "airBaltic" jaunā padome (2)

Vaicāts, vai izvēloties jauno padomi, no viņa vai Satiksmes ministrijas (SM) puses būs tieši vai netieši uzdevumi un mājieni par nepieciešamību nomainīt Gausu, ministrs atbildēja noliedzoši un solīja - kamēr būšot ministrs, viņš stingri pieturēšoties pie labas pārvaldības principiem, nepieļaujot šāda veida tiešu politisku iejaukšanos uzņēmuma operacionālajā darbībā, valdes locekļu izvērtēšanā, pieņemšanā vai atcelšanā.

"Tāpēc mums ir Komerclikums un jebkurš labas pārvaldības standarts nosaka, ka šī ir tieša padomes atbildība un padomei ir jāvērtē [valde]," norādīja Briškens.

Lūgts precizēt, kā rīkosies, ja piepildīsies scenārijs par to, ka nepieciešams valstij papildus investēt aviokompānijā, vienlaikus jaunā padome atstās Gausu amatā, bet koalīcijas partija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iebildīs par papildus investēšanu, Briškens atbildēja, ka turpināšot strādāt ar saviem koalīcijas kolēģiem. Viņš respektējot ZZS politisko pozīciju, tomēr viņš valdības partneriem ir teicis, ka nepārkāpšot labas pārvaldības principus.

Ministrs pauda cerību, ka izdosies koalīcijas partnerus pārliecināt par to, ka patlaban jākoncentrējas uz stratēģiskā investora piesaisti.

"Jaunajai padomei būs visas privilēģijas vērtēt esošās valdes sniegumu, izdarīt savus secinājumus un nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumus, bet šos lēmumus nepieņems satiksmes ministrs vai citas nozares ministrs," norādīja Briškens.

Kā ziņots, SM un "airBaltic" padome ir vienojušās par esošās padomes pienākumu izbeigšanu no 11.februāra.

Pušu vienošanās paredz, ka pašreizējā padome turpinās pildīt pienākumus līdz nākamajai "airBaltic" akcionāru sapulcei, kas notiks 11.februārī. Februāra akcionāru sapulcē paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2025.gadu sākumā paziņoja, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

"airBaltic" vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma satiksmes ministrs sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Vienlaikus Briškens pauda, ka "airBaltic" vadībai, tostarp "airBaltic" valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Neoficiāla informācija liecina, ka par "airBaltic" stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.