Lāce par starpsvētku pasākumiem: Iekasēt no kolektīviem maksu par dalību – viens no galējiem variantiem (1)

Viņa pauda, ka trešdien Saeimas komisijā iespēja no kolektīviem iekasēt maksu par dalību starpsvētku pasākumos izteikta kā viens no galējiem variantiem. Valsts budžets starpsvētku pasākumiem ir līdzšinējā līmenī, un ierasti šie pasākumi tiek rīkoti kopā ar pašvaldībām. Ministre aicinājusi uz sarunu Latvijas Pašvaldību savienību, iesaistītās pašvaldības, kuras sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru rīko starpsvētku pasākumus, lai meklētu risinājumus,.

"Domāju, ka jāmeklē citi risinājumi, lai starpsvētku pasākumi noritētu un dalības maksas netiktu apsvērtas," teica ministre, piebilstot, ka starpsvētku pasākumiem valsts budžetā pieejami 230 000 eiro, turklāt arī pērn bija notikuši pasākumi, kuriem bija iezīmēta valsts budžeta nauda.

Lāce uzsvēra, ka budžetā ir paredzēti līdzekļi Vispārējo Dziesmu un deju svētku norisei un dalības maksa par dalību šajā pasākumā netiek izskatīta un "nav nepieciešama".

Saruna par problēmjautājumu iecerēta nākamnedēļ.

Kā ziņots, pašvaldībām trūkst finanšu resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem dažkārt, iespējams, būs jāmaksā par dalību atsevišķos pasākumos pirms XXVIII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028.gadā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Lai šogad maijā Salaspilī varētu notikt IX Vidējās paaudzes deju kolektīvu svētki, no deju kolektīvu dalībniekiem tiks prasīta maksa. Līdzīgi dalībniekiem varētu būt jāmaksā par piedalīšanos starpsvētku pasākumos arī citās pašvaldībās, kuru budžetos trūkstot līdzekļu šādu pasākumu nodrošināšanai.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot.