Zemākās cenas ķīlnieki. Mediju iepirkumu robi, kas dod iespēju negodprātīgiem uzņēmējiem (1)

Sistēma “zemākā cena pa priekšu” tiek veikli izmantota arī mediju plānošanas, izvietošanas un pirkšanas publiskajos iepirkumos. LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa akcentē, ka šādiem uzņēmējiem palīdz esošā likumdošana un pasūtītāju nevēlēšanās līdz galam iedziļināties vai pat nezināšana. “Parasti viņi (uzņēmēji – aut.) startē ar viszemāko cenu. Bet pēc tam ieekonomē naudu, kaut ko neizvietojot vai arī sagrozot datus,” tā Liepiņa.

Koncentrējas uz valsts iepirkumiem

Visspēcīgāk zemākās cenas faktors ietekmē publisko sektoru, kas, no vienas puses, tiek pasargāts ar likumu, bet, no otras puses, ir šo pašu likumu ķīlnieks. Reklāmas auditors Juris Piziks pirmkārt norāda, ka pierādīt nepamatoti zemu cenu tieši publiskajā sektorā nemaz tik viegli nav, īpaši, ja pakalpojums sastāv no daudzām sastāvdaļām. “Arī pašreizējā regulējošo iestāžu prakse nestrādā par labu vieglai nepamatoti zemas cenas pierādīšanai. Tomēr tam ir arī savi plusi, jo ietekmēt tirgus cenu ar limitējošiem rīkiem vai regulāciju būtu tirgus kropļošana.” Otrkārt, atšķirībā no privātā sektora, publiskā sektora pakalpojuma saņēmējs nevar tik viegli lauzt līgumu. “Privātajā sektorā pakalpojumu saņēmējs parasti var ātri lauzt līgumu, ja konstatē pārkāpumus vai negodprātīgu situāciju. Savukārt publiskajā sektorā tas var būt krietni sarežģītāk, ilgāk un pat ar finansiāliem zaudējumiem,” uzsver Piziks.

Un tas tiek izmantots. Baiba Liepiņa kā piemēru min reklāmas aģentūru “Alpha Baltic Media”, kas saistību nepildīšanas dēļ ir pat izslēgta no LRA, bet tas uzņēmumam netraucē uzvarēt vienā konkursā pēc otra. “Viņi konkursos piedalās ar zemāko cenu un, protams, uzvar, bet otrajā pusē nav pat nekādu kontroles mehānismu, kas ļautu pārbaudīt, kā kampaņa tika realizēta un vai vispār tika realizēta,” skaidro Liepiņa.

Rezultātā, saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) publiskoto informāciju reklāmas aģentūra “Alpha Baltic Media” ar zināmu regularitāti laurus plūc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un VSIA Latvijas Radio un citos publiskā sektora iestāžu un uzņēmumu izsludinātajos konkursos, kuru līgumcenas sasniedz 100 tūkstošus eiro un vairāk. Bet, ja neuzvar, tad nereti cenšas lēmumu pārsūdzēt. To darīja gan AS Latvenergo, gan VSIA Latvijas Radio (LR) zaudētajos konkursos.

Sazinoties ar LR komunikācijas un projektu vadības daļas vadītāju Indru Zomerovsku, TVNET noskaidroja, ka konkursā “Par reklāmas un informatīvo materiālu izvietošanas plānošanu un izvietošanu medijos”, kura rezultāti tika izziņoti 2024. gada 2. jūlijā, patiešām vērtēšanas kritērijs bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. “Tomēr apzināmies, ka nākotnē iepirkuma izstrādē jāiekļauj kompleksāki vērtēšanas komponenti,” akcentē Zomerovska. Vienlaikus viņa norāda, ka līdz ar “Alpha Baltic Media” uzvaru konkursā  "mums ir sadarbība, kurā ir savi izaicinājumi”.

To, ka mediju plānošanas un reklāmas izvietojuma pirkšanas līgumā minēto mēdz pārkāpt, atzīst arī ilggadējais mediju un reklāmas auditors Juris Piziks. Viņš gan atzīmē, ka pārkāpts biežāk tiek neuzmanības dēļ. “Bet ir gadījumi, kad tas notiek apzināti un sistemātiski. Es gan nepiekristu, ja kāds apgalvo, ka plānā atrunātās reklāmas nemaz netiek izvietotas. Drīzāk starp pārkāpumiem var minēt neatbilstošu finanšu nosacījumu piemērošanu, jo nereti mediju cenas noteikšana nav vienkārša.”

“Es negribētu diskreditēt nozari, tāpēc uzsveru, ka lielākoties uzņēmumu un iestāžu, ar kurām strādāju, pakalpojumu sniedzēji ir godprātīgi un izpilda līgumā atrunāto pēc augstākajiem standartiem. Tomēr ir atsevišķi gadījumi, kuros notiek pārkāpumi,” tā mediju un reklāmas auditors.

Vienots iepirkumu nolikums

Baiba Liepiņa norāda, ka visbiežāk problēmas rodas nepietiekami labi izstrādātu konkursa nolikumu dēļ. “Ja pasūtītājs līdz galam neorientējas un ja viņš nepieaicina speciālistus, tad rodas daudz robu, jo nav centralizēta nolikuma valsts iepirkumiem.”

“Principā būtu jēdzīgi, ja valsts iepirkumi visām kampaņām notiktu centralizēti caur, piemēram, Valsts kanceleju. Būtu nepieciešams vienots nolikums, ko izstrādājuši speciālisti, kuri orientējas šajos jautājumos. Jo tieši nolikumi ir tas, kur parādās robi, kas dod iespēju negodprātīgiem uzņēmējiem,” tā LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Tomēr liela loma ir ne tikai nolikumam, bet arī kontroles mehānismiem. Piemēram, Piziks norāda, ka uzņēmējiem, saprotot, ka notiks audits, vēlme rīkoties negodprātīgi būtiski samazinās. “Protams, ir iespējas viltot un modificēt datus ar digitālajiem rīkiem, bet vienlaikus ir specifiski mehānismi, kā to novērst, tostarp informāciju iegūstot ne tikai no neatkarīga reklāmas mērīšanas rīka, bet sazinoties ar mediju, veicot pašmonitoringu,” skaidro reklāmas auditors. Tāpat Piziks bilst, ka nereti zemākās cenas vilinājums nes līdzi risku nopirkt nekvalitatīvu un/vai beigu beigās dārgāku pakalpojumu. “Jāvērtē tehniskais piedāvājums, ne tikai cena.”

Aisberga neredzamā daļa

TVNET vērsās arī pie IUB vadītāja Arta Lapiņa, kurš pirmām kārtām norādīja, ka vērtēšanas kritēriji patiesībā nedefinē līguma prasības. Primāri ir jāvērtē tas, kas ir slēdzamā līguma priekšmets, proti, kad un par ko tiek slēgts līgums. “Tā ir aisberga neredzamā daļa, kas beigās nosaka iepirkuma rezultātu un efektivitāti. Savukārt, ja skatāmies uz pašu iepirkumu, tad ir atlases prasības un izslēgšanas noteikumi.”

Saskaņā ar Lapiņa teikto, ar šiem noteikumiem tiek pārbaudīta gan pretendenta reputācija, gan tas, ko uzņēmums ir spējis izdarīt iepriekš un vai nav bijis problēmu ar līdzšinējo līgumu izpildi. Taču jautāts, kāpēc šādā gadījumā publiskajos iepirkumos var uzvarēt uzņēmums, kurš saistību nepildīšanas dēļ ir izslēgts no LRA, Lapiņš norāda – kamēr neapmierinātie pasūtītāji sekmīgi noslēdz līgumus, neatkāpjas no tiem, nesignalizē par problēmām, tikmēr nav pamata kādu uzņēmumu izslēgt no konkursa. Turklāt, pēc viņa teiktā, tāds rādītājs kā reputācija ir ļoti plašs jautājums, kurā nebūtu jāvadās pēc subjektīviem uzskatiem, bet gan pēc padarītajiem darbiem.

“Tas ir apburtais loks. Ja kāds uzskata, ka ir slikti, tad tas jānoved līdz galam. Tas ir izteikts fenomens Latvijā – pasūtītājs saka, ka bija slikta sadarbība, vienlaikus pasūtītājs iesniedz atsauksmi, ka sadarbība bija laba un viss tika sekmīgi izpildīts. Tad tas ir jautājums ar diviem galiem, kam ticēt,” tā IUB vadītājs Artis Lapiņš.

Līdz ar to tas ir jautājums par to, ko pieļauj konkrētais noslēgtais līgums. “Ja līgumā nav paredzēti instrumenti, kādā veidā likt otrai pusei saprast, ka tā dara kaut ko nepareizi, tad diemžēl mūsu (IUB – aut.) rokas ir saistītas.”

Proaktīva darbība

Par iepirkumu sistēmas uzlabošanu runā gan Baiba Liepiņa, gan “TVNET GRUPA” pārdošanas nodaļas vadītāja Liāna Konlija. Abas nozares pārstāves uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt vadlīnijas, pēc kurām var vadīties pasūtītāji. Jau šobrīd LRA oficiālajā tīmekļvietnē ir publicēti labās prakses principi un vadlīnijas, kas būtu jāņem vērā, piedaloties iepirkumos.

Savukārt, meklējot efektīvākos veidus, kā veicināt pasūtītāju izpratni par kvalitatīvu piedāvājumu mediju plānošanas, izvietošanas un pirkšanas iepirkumos, gan Liepiņa, gan Konlija secina, ka nozares ekspertu izstrādātās vadlīnijas būtu jāizsūta valsts un pašvaldības iestādēm, kuras regulāri piedalās konkursos. Tas, viņuprāt, sekmētu pasūtītāju izpratni par dažādām niansēm, kas ir svarīgas, vērtējot pretendentus.

Sadarbībai atvērts ir arī IUB, kura vadītājs Artis Lapiņš TVNET akcentē, ka tieši nozare ir tā, kas var pateikt, kāda šobrīd ir situācija, kādas ir tendences un kas būtu jādara, lai varētu nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu.

“Mēs vienmēr esam aicinājuši uz sadarbību nozaru asociācijas. Jo, būsim reāli, mēs arī esam tikai ierēdņi, mēs nevar pārzināt visas jomas. Katrai jomai ir sava specifikācija. Tāpēc, ja asociācija ir gatava sadarboties un piedāvāt savas vadlīnijas, tad mēs vienmēr esam atvērti sadarbībai. Mēs, protams, skatāmies, lai tur netiktu iekļauts kaut kas acīmredzami neatbilstošs, bet vispār mēs esam daudz sadarbojušies ar nozaru asociācijām,” tā Lapiņš.