:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Pirms brauc uz Parīzi bildināt savu cukurdūkulīti, izlasi šo tekstu, jo var gadīties, ka Makrons neļaus nedz Eifeļtorni aptaustīt, nedz pāri Sēnai tikt. Arī kafijā var vilties un kruasānā (hroosoon), bet pie "Džokondas" vispār var pakļūt zem tupeles. Es nemaz negribu sākt par viesnīcām un laikapstākļiem. Vienkārši kā īsts latvietis gribu papurpināt.
Abonentiem
Lūk, kāds latviešu kungs Parīzē ieradies (3)
Nolādētie vārtiņi
Parīzē ielidojām Šarla de Golla lidostā, kas ir nedaudz lielāka par Jēkabpili, tomēr tas mani ne mazākajā mērā nemulsināja, jo pats esmu no Jēkabpils, kaut arī nav saprotams, kā tas tagad vispār kaut ko paskaidro. Uz aptuveni 25 kilometrus tālo Parīzes centru nolēmām braukt ar vilcienu, jo neesam nekādi prastie tūristi, lai kā aitas brauktu ar īpašo lidostas autobusu, tomēr savā augstprātībā drīz attapāmies enigmas priekšā. Proti, neesam arī nekādi nemoderni prastas papīra biļetes pircēji, tāpēc viedtālruņos bijām ierīkojuši Parīzes satiksmes aplikāciju “Navigo”, kas solīja ērtu biļešu nopirkšanu un izmantošanu tikai ar viedtālruņa starpniecību. Biļetes Parīzē dārgas. Tas tev nav mūsu eiro piecdesmit, bet gan divi eiro un vairāk. No lidostas lai tiktu uz centru, vispār trīspadsmit eiro jāmaksā.