Ploriņš pie kriminālatbildības saukts arī par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij lielā apmērā. Proti, laikā no 2009. līdz 2015.gadam apsūdzētais neesot deklarējis savus patiesos ienākumus, tā izvairoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, un radīja budžetam mantisku zaudējumu 26 289 eiro.
Izmeklēšanu sākotnēji veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Sākotnēji kriminālprocess tika sākts arī pret uzņēmēju, RSTA vadītāju un īpašnieku Adigjozalu Mamedovu.
Ģenerālprokuratūrā skaidroja, ka KNAB gan nebija lūdzis uzrādīt apsūdzību uzņēmējam saistībā ar bijušā NMPD vadītāja iespējamiem noziegumiem. Mamedovs 2023.gadā nomira.
Sākotnēji KNAB turēja aizdomās arī NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāju Semjonu Štrihu, taču pret viņu kriminālprocesu izbeidza, jo amatpersona 2015.gada nogalē nomira.
Jautājums par to, kā valstij nodrošināt operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus Rīgas reģionā, bija asu diskusiju objekts. Ilgus gadus valsts šos pakalpojumus pirka ārpakalpojumā no RSTA, taču Valsts kontrole un atsevišķi politiķi norādīja, ka valsts šādi ievērojami pārmaksā.
Veselības ministrija 2014.gada nogalē pieņēma lēmumu atteikties no ārpakalpojuma Rīgas reģionā, un 2015.gada 29.aprīlī beidzās NMPD noslēgtais līgums ar RSTA.
Izvērtējot Valsts kontroles veiktās revīzijas materiālus, KNAB veica resorisko pārbaudi, un tās rezultātā iegūtās ziņas bija pamats kriminālprocesa sākšanai.
KNAB kriminālprocess sākts 2015.gada augustā, bet 8.septembrī biroja darbinieki veica kratīšanu NMPD Duntes ielā. KNAB bija ieradies dienestā un pieprasījis dokumentus par noslēgto līgumu ar Mamedova vadīto RSTA.
Pēc KNAB ierašanās Duntes ielā birojs toreizējam NMPD priekšniekam Ploriņam un NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājam Štriham aizliedza pildīt pienākumus.