Latvijas speciālisti arī šogad turpinās apmācīt Ukrainas ārstus mikroķirurģijā un smagu kara traumu ārstēšanā, fokusējoties uz Ļvivas, Ivano Frankivskas un Viņņicas klīnikām, organizējot kopējus treniņus, meistarklases un seminārus, informēja mikroķirurgs un traumatologs Olafs Libermanis.
Latvijas mikroķirurgi turpina apmācīt mediķus Ukrainā
Kā norāda Libermanis, pasākumu iecere ir saglabāt Latvijas mikroķirurģijas tradīcijas un sagatavot pietiekami daudz speciālistu gan Ukrainai, gan arī Latvijas iedzīvotāju vajadzībām.
Pateicoties Ārlietu ministrijas (ĀM), labdarības organizācijas "Ziedot.lv" un individuālo ieguldītāju atbalstam, Latvijas mikroķirurgu komanda arī pagājušajā gadā turpināja iesākto darbu, palīdzot Ukrainas mediķiem ārstēt ievainotos un mācot Ukrainas ārstiem plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas iemaņas.
Apmācību laikā latviešu speciālisti organizēja meistarklases, strādāja individuāli ar visvairāk motivētajiem ārstiem, kā arī izveidoja mikroķirurģijas inkubatorus. Tostarp Latvijas un Ukrainas ķirurgi izstrādājuši jaunu ievainojumu ārstēšanas koncepciju, kas ļauj īsā laikā sagatavot speciālistu darbam ar smagām ekstremitāšu traumām, tostarp kara apstākļos.
Kopš 2024.gada janvāra speciālisti no Latvijas ir nedēļām ilgi slimnīcu kolektīvos operējot ievainotos un trenējot Ukrainas mediķus, stāsta Libermanis.
Vienlaikus Latvijas speciālisti organizējuši seminārus, kuru laikā ar simulācijas apmācību, lētiem un pieejamiem rīkiem apmācījuši Ukrainas ķirurgus. Klātienē tos apmeklējuši 112 Ukrainas ķirurgi, kopumā izpildot 41 mikroķirurģijas operāciju. Desmit Ukrainas mediķi izgājuši arī divu nedēļu ilgu apmācības kursu Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, kā arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Libermanis uzsver, ka vairākas slimnīcas Žitomirā, Odesā un Viņņicā pārņēmušas Latvijas pieredzi un sākušas patstāvīgu darbu, ātri ieviešot arī oriģinālus risinājumus.
Libermanis pauž, ka karadarbības rezultātā veselības aprūpes sistēma tiek ievērojami apgrūtināta. Tā pārpludināta ar ievainotajiem, tūkst medikamentu un materiālu, tostarp mediķi ir stresā un izsīkuši.
Tamdēļ civilās un militārās ķirurģijas nostādnes atšķiras. Civilajā medicīnā ārsti cenšas nodrošināt ikvienam pacientam maksimāli kvalitatīvu ārstēšanu atbilstoši pierādījumos balstītai medicīnai. Savukārt kara ķirurģijā nepietiekamo resursu dēļ jāpalīdz tiem pacientiem, kuriem ir perspektīva, viņš skaidroja.
Libermanis norāda, ka, pateicoties sasniegumiem pirmās palīdzības sniegšanā armijās un pārdomātai loģistikai ir iespējams izglābt ne tikai daudzus ievainotos karavīrus, kas citādi būtu gājuši bojā kaujas laukā, bet arī saglabāt viņu smagi traumētās ekstremitātes.
"Kad karadarbība turpinās ilgstoši un ir augsta kauju intensitāte, karojošās puses hospitāļi kļūst pārpildīti ar slimniekiem, kuriem ir lielas, vaļējas brūces un vaļēji lūzumi," klāsta ārsts, norādot, ka šādu slimnieku ārstēšanā būtu jāpiesaista plastiskie ķirurgi. Tomēr daudzās armijās pastāv plastisko ķirurgu deficīts.
Šo speciālistu deficīts skaidrojams ar nepietiekamo speciālistu nodarbinātību miera laikā un peļņas iespējām estētiskajā ķirurģijā, ko izvēlas vairums speciālistu, skaidroja Libermanis.
Pēc viņa paustā, mikroķirurģijas speciālisti ir retums, bet tieši viņi var sadziedēt karā bieži izplatītās lielās, inficētās brūces, lūzumus brūcēs un citas komplicētās traumas.
Libermanis norāda, ka tieši Latvijā kopš 1985.gada pastāv Nacionālās mikroķirurģijas tradīcijās nostiprinājusies metodika, kas ļauj sagatavot efektīvu mikroķirurgu dažu mēnešu laikā. Ar tās palīdzību studentus apmāca biežāk sastopamo kara ievainojumu operāciju veikšanā.
Iepriekš trīs ķirurgi 2022.gadā devušies uz Ukrainu, strādājot Centrālajā kara hospitālī, operējot arī Kijevas Rajona slimnīcā un Centrālajā robežsardzes hospitālī. Tāpat arī 2023.gadā latviešu ķirurgi strādājuši Dņeprā, Ternopiļā, Luckā un Ļvivā. Līdztekus tiešajiem pienākumiem Latvijas pārstāvji apmācījuši Ukrainas ārstus un pēdējo kursu medicīnas studentus.