Rozenvalds: Pēdējā laikā "Jaunā vienotība" nav ļoti efektīvas darbības paraugs (2)

Rozenvalds uzskata, ka patlaban Latvijas Bankas prezidenta jautājums netiek skatīts pēc būtības, piemēram, ko vajadzētu darīt citādāk. Tā vietā diskusija ir par to, kā izvirzīt kandidātu ar mazākiem, iespējamiem zaudējumiem pašai koalīcijai.

"Bēdīgākais kopš pagājušā gada decembra ir tas, ka tik nopietnas, svarīgas kandidatūras izvirzīšana tika pakļauta koalīcijas iekšējām vajadzībām, tādējādi valstiskās intereses atstājot otrajā plāna. Galvenais bija saglabāt koalīcijas vienotību," pauda Rozenvalds.

Runājot par koalīcijas stabilitāti, viņš teica, ka pašreiz iespējamie apdraudējumi vairāk nāk nevis no Latvijas Bankas prezidenta jautājuma, bet no tā, ka premjere Evika Siliņa (JV) nolēmusi vērtēt ministrus. Pēc viņa domām, šeit var "pacelties" jautājums par satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), kā arī, iespējams, citiem ministriem.

"Pēdējā laikā Siliņas partija "Jaunā vienotība" nav ļoti efektīvas darbības paraugs. Iespējams, lai šajā ziņā glābtos, ir jāatrod kādu upuri - viens no tiem varētu būt Briškens, ņemot vērā problēmas ar Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un "Rail Baltica"," sacīja politologs.

Tāpat viņš minēja, ka valdības tēls sabiedrībā krīt. No otras puses pašreizējā koalīcija savā ziņā tās locekļus apmierina un citi varianti šķiet diezgan biedējoši, vērtēja eksperts.

Kā ziņots, valdības koalīciju veidojošās partijas vienojušās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Latvijas Bankas prezidenta vietnieci Purgaili.

Kā pavēstīja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Purgailei ir konceptuāls valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju atbalsts.

Koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos, uzsver Jurēvics.

Tikmēr Saeimas opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības (NA) frakciju deputāt Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījuši līdzšinējā centrālās bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim. Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja.

Pirmajā "piegājienā" tika izvirzītas trīs kandidatūras - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas "Stabilitātei" pārstāvis Pāvels Kuzmins, taču pēdējā brīdī pirms balsojuma dienas koalīcija procesu apturēja, vienojoties mēģināt tomēr vienoties par vienu, bet citu kandidātu.

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.