Ietekmīgs medijs nosaucis četrus scenārijus, kā varētu beigties karš Ukrainā (6)

Galvenais faktors, kurš arī noteiks kara iznākumu, būs ASV prezidenta Donalda Trampa spēja pārliecināt Putinu, ka Krievija spēs izturēt Rietumu atbalstu Ukrainai un galu galā – arī uzvarēt. Tas arī noteiks to, kāds scenārijs īstenosies dzīvē.

Pirmais scenārijs: Ukrainas sakāve

Sliktākais no iespējamajiem scenārijiem paredz ilgstošu karadarbību, ja Krievija būs lēmusi izvairīties no miera sarunām. Šajā gadījumā Krievija uzturēs ilgstošu militāru spiedienu pret Ukrainu, ieņemot arvien jaunas teritorijas, un bez ASV atbalsta, Ukraina var ciest sakāvi karā.

Tramps, atceroties par ASV aiziešanu no Afganistānas, ko viņš pats dēvēja par ‘katastrofālu’, ļoti uzmanīgi attieksies pret šāda scenārija īstenošanos. Ukrainas sakāvei būs ļoti sliktas sekas uz globālo drošību kopumā – miljoniem ukraiņu vēlēsies meklēt glābiņu ārvalstīs, bet Ukrainā palikušie nonāks Krievijas cietumos. NATO zaudēs savas stratēģiskās robežas, un faktiski tas nozīmēs to, ka Krievija varēs pārvilkt savus spēkus pie NATO robežām un kurināt konfliktu tur.

Otrais scenārijs: Slikts miers

Šis scenārijs nav diez ko labāks par pirmo. Šajā gadījumā Ukraina, zaudējusi Rietumu atbalstu, būs spiesta piekāpties sava vājuma dēļ, slēdzot vienošanos, kas paredzēs valsts sadalīšanu un prokrieviska režīma radīšanu.

Krievijai tas nozīmēs uzvaru, bet Ukrainai un tās sabiedrotajiem – jūtamu zaudējumu. Nekāda Nobela miera prēmija šajā gadījumā Trampam nepienāksies.

Trešais scenārijs: Uguns pārtraukšana

Trešais scenārijs paredz pārtraukt karadarbību. Ja tā kļūs par daļu no pārejas uz visaptverošu miera panākšanu, tad tas var stabilizēt situāciju reģionā un saglabāt Ukrainas suverenitāti, ņemot vērā starptautiskās drošības garantijas.

Tiesa gan, ja uguns pārtraukšanai nesekos vienošanās par mieru, tad tā nozīmēs konflikta iesaldēšanu. Kā rāda pieredze ar Minskas vienošanām, tad tas liks uzdot jautājumus – kad sāksies nākamais kara etaps? Visticamāk – Krievija šādi iegūs laiku, lai apbruņotos, un pēc kāda laika atjaunos karadarbību.

Jaunais ASV valsts sekretārs Marko Rubio savā intervijā sacīja, ka “ASV vēlas izdarīt visu iespējamo, lai šis konflikts tiktu izbeigts stabili. Mēs negribam vienkārši pārtraukt karadarbību, lai pēc dažiem gadiem viss sāktos no jauna”.

Ceturtais scenārijs: Miera līgums

Šis scenārijs ir labākais iznākums Ukrainai. Tas paredz nostiprināt Ukrainas pozīcijas ar ASV atbalstu, ļaujot veikt pārrunas no spēka pozīcijām. Tas ļaus panākt vienošanos, kas nodrošinās valsts ekonomisko dzīvotspēju, tās suverenitāti un drošības garantijas.

Ņemot vērā esošo situāciju, līdz 1991. gada robežām Ukrainai diez vai izdosies atgriezties. Tam ir nepieciešama ļoti izlēmīga rīcība no ASV (un Rietumiem kopumā), ieskaitot ļoti spēcīgas sankcijas pret Krieviju, kā arī vēl lielāks militārais un ekonomiskais atbalsts Ukrainai.

Visticamāk, Ukrainai nāksies piekrist par atsevišķu teritoriju zaudēšanu. Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta aptaujas dati liecina, ka jau 32% ukraiņu ir gatavi izskatīt šādus soļus miera panākšanai. Ja ASV sniegtu drošas garantijas, tad atbalsts Ukrainas sabiedrībā šādiem kompromisiem varētu pieaugt.

“Trampa ietekme būs galvenā, kurš no scenārijiem kļūs par realitāti,” pieļauj izdevums.

Gatavojoties iespējamajām pārrunām par mieru Ukrainā, ASV prezidents Tramps paziņojis, ka Kijiva turpinās saņemt amerikāņu ieročus. Kā izdevumam “The Wasington Post” raksta atvaļināts ASV armijas ģenerālis Džeks Kīns un ASV Uzņēmējdarbības institūta vecākais zinātniskais darbinieks Marks Tīsens, jaunais ASV prezidents rīkojas pareizi – lai nodrošinātu ilgstošu mieru, ASV ir jāturpina bruņot Ukrainu, taču no tā nedrīkst ciest amerikāņu nodokļu maksātāji.

ASV īpašais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs paziņojis, ka Tramps izskata iespēju iegādāties ieročus Ukrainai par Krievijas iesaldēto aktīvu naudu.