/nginx/o/2025/01/25/16614679t1hd25a.jpg)
Darba devēji Latvijā regulāri sūkstās par strādājošo trūkumu un runā par nepieciešamību ievest darbaspēku no ārvalstīm arī neraugoties uz to, ka Latvijā bez darba bija vairāk nekā 46 tūkstoši iedzīvotāju. Pieejamo vakanču skaits gan ir trīsreiz mazāks nekā darba meklētāju. Kādēļ ir izveidojusies situācija, kurā vakanču skaits sarūk, taču – darbinieku trūkums nemazinās?
Kā skaidro Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”, šī nesakritība ir saistīta gan ar strādājošo kvalifikācijas trūkumu, gan ar cilvēku vēlmi saņemt atalgojumu, ko ne visi darba devēji var atļauties.
LTV sastaptie darba meklētāji norāda, ka darba piedāvājumu skaits par pieņemamu algu ir neliels, un šādi piedāvājumi ātri pazūdot.
“Piedāvājumi par tūkstoti un zem tūkstoša ir daudz, taču tas nav konkurētspējīgs atalgojums. Gribas pusotru. (..) Vēl vajag paēst, ir kredīts, līzings, divi bērni, pulciņi... Tas viss jau veido vairāk nekā 1000 eiro. Kāda te vēl 1000 eiro alga,” saka Vjačeslavs, kurš ir profesionāls kravas auto šoferis.
Nodarbinātības Valsts aģentūrā skaidro, ka pašlaik uz trīs darba meklētājiem ir tikai viena vakance.
NVA pārstāve Sandra Tarabrina skaidro, ka galvenais jautājums ir par to, “vai pieprasījums saskan ar piedāvājumu. Protams, ka droši vien jārunā par atalgojumu un citiem aspektiem, kam arī jābūt pieņemamiem”.
Jāsaprot, ka darba meklētāji vēlas arī nopelnīt, ne tikai strādāt.
Raugoties pēc statistikas, no visām NVA publicētajām vakancēm 6% piedāvātais atalgojums pārsniedz vidējo algu valstī, kas ir 1700 eiro. Pārējās tiek solīts zemāks atalgojums.
Oficiālie rādītāji par bezdarbu liecina, ka vidēji darbs tiek sameklēts četru mēnešu laikā. Pagājušā gada beigās ir bijis zemākais bezdarba līmenis pēdējo trīs gadu laikā – 5,3%.
Plašāk skaties LTV sižetā!
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)