Noskaties ⟩ Stukāns plāno atkārtoti pretendēt uz ģenerālprokurora amatu (2)

Tomēr, kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, juristu aprindās nav noslēpums, ka prokuratūrā atmosfēra šobrīd ir visai saspringta un daļa kolektīva cer, ka konkursā būs arī citi pretendenti un Stukāns amatā nepaliks.

Juris Stukāns par ģenerālprokuroru kļuva pirms pieciem gadiem. Prokuratūrā viņš bija ienācējs no malas – no tiesnešu vidus, taču sīvā cīņā pārspēja septiņus citus kandidātus. Starp trim finālistiem bija arī Juris Juriss, kas nesen ir kļuvis par Satversmes tiesas tiesnesi, un Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, kurš tolaik pauda gatavību pēc pieciem gadiem atkal pretendēt uz ģenerālprokurora amatu. Tagad Meisters gan pagaidām norāda, ka komentārus sniegs pēc 31. janvāra, kad ir pieteikumu iesniegšanas pēdējā diena, taču nenoliedz, ka izvērtē iespēju startēt konkursā.

Tikmēr Stukāns “de facto” stāsta, ka par atkārtotu kandidēšanu izšķīries vien nesen:

“Visu laiku atliku to lēmuma pieņemšanu, domāju – kad būs oficiāli izsludināts konkurss, būs jāpieņem lēmums. Jo tiešām katru dienu ir ļoti dažādi izaicinājumi, un tās reakcijas, kritika, varbūt arī pamatota un nepamatota, tas subjektīvi tomēr aizskar un citreiz emocionāli gribas kaut ko darīt savādāk. Tāpēc es gaidīju, kamēr būs šis oficiālais konkurss. Un tad es uzskatīju, ka man vairs nav pamata vilkt šo laiku. Un kad es pateicu, ka es vēl domāju, tiešām saņēmu arī atbalstu un aicinājumu to darīt, turpināt. Līdz ar to tas arī man palīdzēja pieņemt gala lēmumu.”

Tieslietu padomē, ko veido nozares amatpersonas Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā, “de facto” informēja, ka kandidātu iesniegtās koncepcijas par prokuratūras darbu tiks publicētas jau februāra sākumā, tiesa gan – tās būs anonimizētas. Vārdus atklās tiem kandidātiem, kuri atbildīs likuma prasībām un saņems pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu. Ieplānots, ka šos kandidātus uz Tieslietu padomes sēdi varētu aicināt aprīlī.

Par ģenerālprokurora amata kandidātu gan konkursa komisijā kā Tieslietu padomes loceklim, gan parlamentā kā deputātam būs jābalso Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam Andrejam Judinam no “Jaunās Vienotības” (JV). “Šeit profesionāļi, Tieslietu padome, pieņems lēmumu, un deputātu funkcija faktiski būs vai nu akceptēt vai argumentēti noraidīt. Tas nav tā, ka patīk, nepatīk, gribam citu kaut kādu vai virzām savu. Līdz ar to es šeit neredzu pamatu uztraukumam,” par procesu saka Judins.

Saeimas frakcijās valdošā nostāja šobrīd ir apmēram šāda: ja Tieslietu padome amatam virzīs Stukānu, kategorisku iebildumu pret viņu nevienam nebūtu. Tomēr tas nenozīmējot, ka citiem kandidātiem neesot cerību.

“Diskusijā par jebkuru amatpersonu būtu, protams, vēlams, ka ne tikai koalīcija, bet arī lielāks Saeimas vairākums tomēr ir vienisprātis attiecībā uz konkrēto personu. Es pieļauju, ka no “Progresīvo” skatupunkta tas droši vien arī būs veids, kurā mēs par to domāsim,” saka “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Opozīcijā esošās frakcijas “Latvija pirmajā vietā” vadītāja vietnieks Edmunds Zivtiņš norāda, ka šobrīd partija nesaka ne jā, ne nē Stukānam: “Ja mēs runājam tieši par Stukāna kungu, tad jāsaka tā, ka viņš jau, cilvēks, savu darbu ir darījis, un jāsaka, ka visas inovatīvās domas, kas no viņa ir nākušas, bija pilnīgi citādākas nekā līdz šim, jo viņš nāk no tiesnešiem. Tā ir viena lieta. Otra lieta, kas ir pati būtiskākā, ir –

tas, ka viņš pateicis, ka ir ar mieru kandidēt, vēl neko nenozīmē. Tātad pats svarīgākais – kādas kandidatūras Tieslietu padome izvirzīs.”

Koalīcijā ietilpstošās Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas līderis Harijs Rokpelnis arī ir atturīgs: “Stukāna kungs ir bijis arī pie mums frakcijā, tas gan, šķiet, bija kādu gadu atpakaļ. Tāpat arī taisnība, mums ir bijuši arī atšķirīgi redzējumi vienā otrā jautājumā, bet, kā jau teicu, tāds detalizēts plusu un mīnusu izvērtējums nav bijis šoreiz.”

Atbalstošāks Stukānam izklausās frakcijas “Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs: “Mēs, ja godīgi, vērtējam Stukāna kunga darbu ļoti pozitīvi. Ņemot vērā, ka mēs esam parlamentā vairākas reizes viņu saukuši pie sevis, gan par komentāriem, gan mainījušies viedokļiem par to, kas notiek valstī. Mūsu skatījumā viņš ir maksimāli objektīvs un šodien ļoti piemērots savam amatam, tāpēc es domāju, ka mēs izskatām iespēju viņu atbalstīt, ja Tieslietu padome, tā teikt, laidīs viņu tālāk.”

“Es pieņemu, ka diskusijas būs. Ja Tieslietu padomei izdosies atrast vislabāko kandidātu, kas būs tiešām arī kā personība, persona un profesionālis visiem labs un atzīstams un nebūs nekādu aizdomu ēnu vai kaut kādu šaubu, tad noteikti tas var būt arī viens un vienbalsīgi atbalstāms kandidāts. Tāda iespēja vienmēr ir,” saka Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja un Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Ilze Indriksone.

Tieslietu padomes sastāvā ir divi politiķi – jau pieminētais Judins un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, kas abi pārstāv JV. Viena no skaļajām pēdējā laika krimināllietām, par kuru Stukāns vairākkārt runājis publiski, skar apvienības iepriekšējā līdera, ekspremjera Krišjāņa Kariņa dārgos čartera lidojumus. Tiesības uz aizstāvību lietā ir bijušajam Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim, taču Stukāns vēl rudenī publiski pauda, ka izmeklēšana notiek ne vien par ierēdņiem, bet arī politiskām amatpersonām. Ar lidojumu organizēšanu bijis saistīts arī Kariņa toreizējais biroja vadītājs, tagad Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks.

JV frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics gan šo lietu nodala no jautājuma par ģenerālprokurora ievēlēšanu: “JV šo nozīmīgo amatu Ģenerālprokuratūrā skatās no tāda principa, ka tā ir ļoti svarīga tiesiskuma sadaļa valstī, un mēs nekādā veidā nevērtēsim Tieslietu padomes lēmumu politiski.”

Tikmēr opozīcijā esošais Apvienotais saraksts (AS), kam Kariņa lidojumu lieta ir svarīgs temats jau kopš pirmajiem deputātu pieprasījumiem vairāk nekā pirms gada, neslēpj neizpratni par neskaidrību ar šo procesu. “Ja Stukāna kungs kandidēs, mēs vēlreiz ar viņu tiksimies. Kas ir tas, kas ir traucējis šīs lietas operatīvi virzīt? Mēs dzirdējām arī šeit pat, šeit man blakus stāvot, Kariņa lidojumu lietā – vai tas ir Kariņš, vai kāda cita amatpersona, bet bija skaidra ziņa, ka līdz gada beigām būs process. Nu tā kā gads ir noslēdzies jau kādu laiku atpakaļ. Nu vajadzētu, es domāju, sabiedrībai būt nepārprotamai atbildei, kurš un kā, vismaz kam un par ko ir uzrādītas kāda veida apsūdzības. Un ko valsts prasa kompensēt šiem iespējami vainīgajiem cilvēkiem – pasvītrojot vārdu “iespējams”, jo mēs nevienu nevaram apsūdzēt, kamēr viņu vainu nav atzinusi tiesa,” saka AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Stukāns 22. janvārī LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda, ka lietas prokuroram esot slimības lapa, tāpēc lieta atkal mazliet varētu aizkavēties. Iespējams, tuvākajā laikā jādomā par kādiem lēmumiem, lai lieta virzītos uz priekšu, piemēram, citu prokuroru piesaistīšanu. Pēc tam intervijā “de facto” Stukāns uzsvēra, ka politiķiem nekādus solījumus viņš neesot devis: “Es kā ģenerālprokurors neesmu veicis nekāda veida spiedienus. Mēs gaidām, kad amatpersonas paveiks savu darbu, izpildīs savus pienākumus. Ja gadījumā mums būs aizdomas, ka kaut kas tiek vilcināts vai netiek darīts, tad mēs varam rīkoties, tai skaitā arī es varu varbūt arī paņemt un procesu nodot kādam citam. Nu tāda ir tā kārtība, un prokurors ir neatkarīgs. Un man tomēr ir pienākums sagaidīt prokurora lēmumu, kuru tālāk es varu vērtēt, bet iejaukties un likt prokuroram pieņemt konkrētu lēmumu es nevaru. Man likums to neatļauj, un prokuroram tas nav saistošs.”

Kariņa lidojumu lietas izmeklēšanu līdz šim uzraudzīja Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurore Viorika Jirgena. Viņa ir plašāk pazīstama kā prokurore, kas pirmajā instancē panākusi notiesājošu spriedumu bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam. Tāpat viņa ir valsts apsūdzības uzturētāja lielajā “Latvenergo” iepirkumu korupcijas lietā. Jirgena “de facto” apstiprināja, ka šobrīd viņa ar ārsta konstatētu izdegšanu atrodas darba nespējā.

Pagājušā gada laikā šo pašu nelielo Ģenerālprokuratūras nodaļu pameta trīs Jirgenas kolēģi – šie prokurori devās izdienas pensijā. Stukāna atbilde uz jautājumu, vai prokuratūrā šobrīd ir labs mikroklimats, ļauj noprast, ka viņš nekādas sevišķas problēmas nesaskata:

““Par izdegšanu neesmu dzirdējis. Jo, nu ko nozīmē izdegšana? Prokurora uzdevums ir izmeklēt kriminālprocesu, izvirzīt apsūdzību un uzturēt apsūdzību tiesā. Tas darbs ir diezgan precīzi aprakstīts. Saprotams, jā, subjektīvi var būt grūti brīži, kad cilvēkam emocionāli grūti, jo lietas apstākļi ir tiešām smagi. Mēs jau vairākus gadus atpakaļ noslēdzām līgumu ar Iekšlietu ministrijas poliklīniku. Tiek nodrošināta anonīmi jebkuram prokuratūras darbiniekam un prokuroram iespēja konsultēties ar psihologiem, ja ir nepieciešama – arī medicīniska palīdzība. Mums ir apdrošināšana.”

Ģenerālprokurors uzskata, ka prokuroru aiziešanā pie vainas esot politiķu runas par iespējamo izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Šai versijai noticēt gan ir diezgan grūti, jo diskusijas par šo jautājumu ik pa laikam uzvirmo jau gadiem ilgi, taču politiķi nekad nav uzdrošinājušies kaut ko pēc būtības mainīt.

Pirms pieciem gadiem par Stukāna iecelšanu ģenerālprokurora amatā Saeimā nobalsoja 92 deputāti. Vaicāts, vai viņš domā, ka šobrīd ir sabiedrībā populārs ģenerālprokurors, Stukāns atbild, ka šādas aptaujas nav redzējis, taču pašai prokuratūrai iedzīvotāju uzticēšanās reitingi esot labi.