Noskaties ⟩ Ar radniecīgas firmas palīdzību apiet konkurences pārkāpumu dēļ uzliktus ierobežojumus

Pērn pavasarī izsludinātajā iepirkumā par pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Cēsu, kā arī Limbažu un Siguldas apkaimēs, plānotā līguma summa bija 28,838 miljoni eiro trīs gadu laikā. Novembrī ATD starp trim pretendentiem kā labāko izvēlējās UAB “Transrevis”. Tā ir reģistrēta Lietuvā, bet cieši saistīta ar Latvijā skandālos ierauto “Latvijas sabiedrisko autobusu”. ““Transrevis” iepirkumā demonstrēja arī to pieredzi, kas viņiem ir Lietuvā, un tas ir pārbaudāms jebkuram, kurš izmanto interneta meklētāju, ka tā ir eksistējoša un Lietuvā darbojošās kompānija,” uzsver ATD valdes priekšsēdētājs Dins Merirands.

“Transrevis” ir daļa no “B-Bus” uzņēmumu grupas, rakstīts viņu interneta vietnē. Savukārt, atverot uzņēmumu grupas mājaslapu, tā tālāk piedāvā izvēli starp divām firmām - “Transrevis” Lietuvā vai SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss”.

Abām firmām starp īpašniekiem ir Maltā reģistrētā “Bus Group Ltd”, un abām Vitālijs Komars norādīts kā vienīgais labuma guvējs.

Viņš īpašnieku struktūrā parādījās pēc savulaik Rīgas varai pietuvinātā un korupcijas skandālos ierautā Aleksandra Brandava un viņa tēva. Grupas īpašniece “Bus Group LTD” par 25 miljoniem eiro ieķīlājusi tai piederošās SIA “B-Bus” kapitāldaļas, kam pastarpināti pieder arī “Transrevis”. Ķīlas ņēmējs ir ar Brandavu saistīts Beļģijas pilsonis Marks D’Eigens.

Konkurences padome 2023. gada 5. janvārī pieņēma lēmumu par trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju - “Latvijas sabiedriskais autobuss”, “Nordeka” un “Liepājas autobusu parks” – sodīšanu, uzliekot gandrīz divu miljonu eiro naudas sodu. “Izveidoja karteli ar nolūku sadalīt šo pasažieru pārvadājumu tirgu un noslēgt konkurenci uz 10 gadiem, tādējādi deformējot konkurenci un neļaujot attīstīties arī citiem tirgus dalībniekiem,” tā 2023. gada 18. janvāra preses konferencē teica tā laika Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Pirmie divi nosauktie uzņēmumi lēmumu pārsūdzēja, un tas nav stājies spēkā. Bet “Liepājas autobusu parks” sodu piekrita maksāt un noslēdza administratīvo līgumu.

Konkurences padomes lēmums sakrita ar laiku, kad stājās spēkā izmaiņas, kas karteļa dalībniekus ļāva izslēgt no iepirkumiem, pat ja lēmums vēl nav stājies spēkā.

Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. Ieva Šmite saka:

“Divi gadi ir pagājuši kopš jaunās normas ietveršanas un piemērošanas. Līdz ar to, ja pasūtītāja pusē ir signāli, ka varbūt šādā veidā tiek apieta, iespējams, tas likuma mērķis šādās situācijās, droši vien tad būtu jāceļ trauksme par to un jārunā.”

“Latvijas sabiedriskā autobusa” Lietuvas radiniece “Transrevis” šejienes pārvadājumu konkursos sāka parādīties pēc Konkurences padomes lemtā par karteli, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja dati. No lēmuma var secināt, ka abu firmu labuma guvējs Vitālijs Komars bijis viens no aktīvākajiem karteļa dalībniekiem.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece Evija Mugina saka: “Var, protams, pārskatīt jebkuru izslēgšanas noteikumu un attiecināt, bet šeit vienalga mēs atduramies pie jautājuma - uz kuru personu mēs attiecinām vai uzskatām par vainīgo personu, lai tālāk būtu šis izslēgšanas iemesls. Tāpēc viens no tiem risinājumiem ir caur šīm personām, un tad attiecīgi tā kā tas sods seko personām, lai kurš pretendents tālāk piedalītos.”

Taču izmaiņas, kas ļautu stingrāk vērsties pret kartelī iesaistītajām personām, paredzot arī kriminālatbildību, Saeimas politiķi noraidīja. Šobrīd dalību iepirkumos var liegt tikai konkrētajai juridiskajai personai, par ko pieņemts lēmums. Tā gan nevar piedāvājumu balstīt uz sodītās firmas resursiem vai pieredzi. Drīz pēc Konkurences padomes lēmuma “Latvijas sabiedriskais autobuss” caur tiesu vēl mēģināja tikt pie pagaidu noregulējuma, lūdzot firmai ļaut turpināt piedalīties iepirkumos, bet tiesa to noraidīja. SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss” administrācija: “SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss” izmantoja tiesību normās paredzētās tiesības lūgt pagaidu noregulējumu, jo tās ieskatā Konkurences padomes lēmums ir prettiesisks.”

Vai “Transrevis” cīņa par Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēm nav mēģinājums apiet uzliktos ierobežojumus par konkurences pārkāpumiem? Ne Vitālijs Komars, ne “Latvijas sabiedriskais autobuss” uz “de facto” nosūtītajiem jautājumiem pēc būtības neatbildēja. Komars kā atbildi atsūtīja vien fragmentu no publiski pieejamā Iepirkuma uzraudzības biroja lēmuma, ar kuru ATD ļauts slēgt līgumu ar “Transrevis”. Arī direkcijas ieskatā iepirkuma komisija neko nav pārkāpusi.

“Jā, iepirkuma komisija darbojas, protams, likuma ietvaros. Šajā gadījumā Publisko iepirkumu likums un likuma priekšā varbūt šis ierobežojums attiecas tikai uz sodīto komersantu, ne uz viņa māsām, meitām vai citādi saistītajiem uzņēmumiem,” saka Merirands.

Konkursa rezultātu pārsūdzēja akciju sabiedrība CATA. Iepirkumu uzraudzības birojs lēmumu pieņēma 9. janvārī. Saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju, “Transrevis” pārvadājumi būtu jāsāk sniegt jau no 1.janvāra. Taču jau pirmajās sarunās ar uzvarētāju pērn decembra sākumā, firma direkcijai pavēstījusi, ka pakalpojumu varot uzsākt aptuveni pusgada laikā. Tas nozīmē – pat ja sūdzības nebūtu, janvārī “Transrevis” pārvadājumus nebūtu varējis sākt.

CATA plāno lēmumu pārsūdzēt tiesā. “Konkursa dokumentācija paredzēja tikai vienu pakalpojuma sākšanas datumu, kurš jau ir aiz muguras. Mums arī nav saprotams, kādēļ Autotransporta direkcija, paskatoties kalendārā, nepieņem lēmumu - vakar, šodien vai rīt par šī iepirkuma izbeigšanu. Viss, beidzam māžoties, jo mūsu ieskatā nav iespējams šī konkursa rezultātā pakalpojumu uzsākt sniegt 2026.gada 1.jūlijā, jo tas nav 2025.gada 1.janvāris,” raidījumam saka AS “CATA” Pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājs Lotārs Dravants.

Lai iedzīvotāji nepaliktu bez sabiedriskā transporta, direkcija pagarinājusi esošo līgumu ar CATA līdz nākamā gada vidum. Pārvadātāju šīm divām lotēm nevar atrast jau ilgstoši. Pirmo konkursu izbeidza bez rezultāta, otrajā par uzvarētāju pasludināja “Nordeka”, bet tā nespēja laikus sākt pārvadājumus un līgumu pēc attiecīga tiesas lēmuma ATD lauza. Šajā reizē, iespējams, veidojas līdzīga situācija ar “Transrevis”. Ko ar plānoto līgumu iesākt, nav skaidrs arī pašai direkcijai. “Jā, lūk, šī ir tā situācija, kas ir samērā interesanta, ņemot vērā, ka Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums nāca jau pēc tam, kad ir pagājis noteiktais pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas termiņš, un mēs turpinām konsultēties gan ar iesaistītajām institūcijām, kuras mums varētu dot kādu vērtējumu šajā jautājumā, gan arī ar pašiem pretendentiem, attiecībā uz viņu iespējām vispār sākt šo pakalpojumu,” saka Merirands.

“Transrevis” paplašinājis savu tirgus daļu arī Lietuvā, pērn sākot sniegt pakalpojumus Klaipēdas apkaimē. Publiskās datu bāzēs “de facto” pārliecinājās, ka decembra sākumā uz Lietuvu pārreģistrēti deviņi līdz šim “Latvijas sabiedriskā autobusa” turējumā esoši elektroautobusi. Tādu esamība bija būtiska prasība iepriekšējos, desmitgadu līgumos pārvadājumiem Pierīgā un citur Latvijā. Visticamāk, tādi prasīti arī iepirkumā Lietuvā.

Šobrīd autobusi ir vienlaikus reģistrēti gan Latvijā, gan Lietuvā. CSDD informē, ka tāda situācija var veidoties, jo kaimiņvalstij par transportlīdzekļa pārreģistrēšanu jāpaziņo divu mēnešu laikā. Pēc CSDD reģistra datiem “de facto” noskaidroja, ka “Latvijas sabiedriskā autobusa” turējumā esošajiem elektroautobusiem uzrādītais nobraukums viena gada ietvaros (no 2023. gada pavasara līdz 2024.gada pavasarim) ir salīdzinoši neliels un lielākoties nepārsniedza 10 tūkstošus kilometru.

ATD to komentē šādi: “Tiek uzraudzīts, kādi autobusi tiek izmantoti pakalpojumu sniegšanā un vai tie ir atbilstoši līguma prasībām, bet netiek izvirzīta prasība, cik katrs autobuss ir nobraucis konkrētā laika posmā, jo līgums tādu pienākumu neuzliek. Pārvadātāja ziņā ir noteikt, kuri no līgumā iekļautajiem autobusiem un kādā apjomā tiek iesaistīti līguma izpildē. Papildus tam jāpiebilst, ka elektrisko autobusu skaits, kas jānodrošina iepirkuma rezultātā, ir proporcionāls pret pārējo autobusu skaitu, un racionāli nebūtu izskaidrojama situācija, ka līgumā pievienoto autobusu skaits ir tik liels, ka elektriskie autobusi vispār netiek iesaistīti pakalpojuma izpildē.” Vienlaikus ATD sola pārbaudīt, vai "Latvijas sabiedriskā autobusa" rīcībā ir iepriekš uzrādītie elektriskie autobusi.