:format(webp)/nginx/o/2025/01/26/16616300t1hdac9.jpg)
Četras Rīgas pilsētas – aptuveni tik liela Latvijas mežu teritorija šobrīd nonākusi pārdošanā. Zviedru mežu īpašnieku asociācija “Sodra”, kas šeit strādā jau gandrīz 20 gadus, pirms divām nedēļām paziņoja, ka pārdod visus savus īpašumus Baltijā. Asociācija iecerējusi sev piederošo uzņēmumu daļas pārdot vienā darījumā. 153 tūkstošu hektāru pirkums kļūtu par lielāko darījumu ar mežiem mūsu valsts vēsturē, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
2018.gada nogalē notika lielākais mežu darījums Latvijas vēsturē. Zviedru mežsaimniecības uzņēmums “Bergvik skog” pārdeva vairāk nekā 111 000 hektāru zemes, no kuriem aptuveni 80 tūkstoši bija meži. Platība četras reizes pārsniedz Rīgas teritoriju. Zemi par 324 miljoniem eiro iegādājas Zviedrijas mežu īpašnieku asociācija “Sodra”.
Vēlmi mežus nopirkt izrādīja arī "Latvijas valsts meži" kopā ar vietējiem uzņēmējiem. Cenu neviens neatklāj, taču “Sodras” piedāvājums bijis vairāku desmitu miljonu augstāks.
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents:
Es pieņemu, ka “Sodra” jau tolaik bija ierēķinājusi, ka Latvijā ir nenovērtēta zeme, ka tai vērtība augs, un tajā ziņā, ja viņi to ievērtēja, viņiem bija 100% taisnība, jo tolaik meža zeme, kā zeme bez koksnes, maksāja aptuveni 800 eiro hektārā, šobrīd viņa ir ap trim tūkstošiem. Pieņemsim, ka tas ir divu tūkstošu kāpums, pareizinām ar vairāk nekā 100 tūkstošiem hektāru, mēs redzam vien, cik viņi pa šiem gadiem ir nopelnījuši.
Pēc darījuma zviedru firma kļuva par lielāko mežu īpašnieku Latvijā. “Sodra” apvieno 52 tūkstošus zviedru mežsaimnieku, kas nebija mierā ar lēmumu pirkt zemi Latvijā. Asociācijas vadība biedriem savu lēmumu nepaskaidroja.
Stens Nilsons, mežsaimnieks, “Sodra” biedrs:
“Ja es pareizi atceros, un tas ir mans personīgais viedoklis, mērķis bija koksnes piegādes nodrošināšana. “Sodrai” tas ir salīdzinoši vienkārši – Latvijā vai Igaunijā iekraut celulozes baļķus un aizgādāt tos uz rūpnīcām Zviedrijas austrumu krastos. Tas nemaksā daudz, un viņiem ir tieša piekļuve ostām un rūpnīcām.”
“Sodrai” Latvijā pieder vairāk nekā 135 tūkstoši hektāru zemes. No tiem aptuveni 16 tūkstoši ir lauksaimniecības, bet vairāk nekā 100 tūkstoši hektāru ir meži.
“Sodra” Latvijā apvieno septiņus mežsaimniecības uzņēmumus, kuru īpašumi ir katrā Latvijas novadā. Tiem pieder gan lauksaimniecības un mežu zemes, gan aptuveni 13 tūkstoši hektāru zemes zem ceļiem, grāvjiem un elektrolīnijām.
Apsaimniekojamās platības apmērs divas reizes pārsniedz visu Latvijas valstspilsētu kopējo platību. “Sodrai” pieder arī aptuveni 18 tūkstoši hektāru zemes Igaunijā. Kopā – 153 tūkstoši hektāru zemes Baltijā.
Neilgi pēc Jaunā gada uzņēmums publiski paziņoja, ka Baltijas īpašumus pārdos. Tirgū izlikti aptuveni 2% Latvijas teritorijas. Par “Sodras” ieceri gan nozarē, gan Zemkopības ministrijā zināja jau pagājušā gada nogalē.
NP: Kāpēc ātrāk par to nesāka runāt publiski?
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents: Pirmkārt, mēs esam maza nozare ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas līmenī, diezgan grūti ir noslēpt nozares iekšienē. Bet tā visa ir neoficiāla informācija. Un tā iemesla dēļ, kā lai saka, ir cilvēki, kuri var atļauties izstartēt ar neoficiālu informāciju, kā es, kā nevalstiskā organizācija, un ir cilvēki, kuriem tas varētu nebūt vai nu korekti, vai arī viņi to pat nedrīkstētu darīt.
Armands Krauze, zemkopības ministrs (ZZS):
“Šis darījums, protams, ir milzīgs priekš Latvijas un arī, protams, liels priekš Eiropas mēroga, bet šinī gadījumā arī publiski Zemkopības ministrija neko nekomunicēja, jo šinī gadījumā tas ir komersanta piedāvājums, ar ko viņš nāk.”
“Sodra” Latvijā pēdējos gadus strādā ar augošu apgrozījumu, 2023.gadā tiekot pāri 3,8 miljoniem. Uzņēmums katru gadu nesis peļņu, izņemot 2023.gadu, kuru tas noslēdza ar 200 tūkstošu eiro zaudējumiem. Pēc paziņojuma par uzņēmuma daļu pārdošanu precīzāku informāciju “Sodra” nav sniegusi.
NP: Varbūt jūs varat vismaz apstiprināt vai noliegt, vai jūs par to lēmumu arī uzzinājāt diezgan pēkšņi?
Bjorns Fredriksons, “Sodra Forest” Latvia valdes loceklis: Es nekomentēju šo jautājumu. […]
NP: Bet vai to, ka Zviedrijā to lēmumu pieņēma, to jūs neatbildēsiet?
B.F.: Jūs uzdodat jautājumus, par ko es neatbildu. Jums ir jāgriežas prese@sodra.com vai jāzvana uz centrālo telefonu.
“Sodra” birojs Zviedrijā uz “Nekā personīga” intervijas lūgumu neatsaucās.
Par lēmumu pirms publiskā paziņojuma zināja arī Zviedrijas mežsaimnieki. Konkrētākus paskaidrojumus no vadības korporatīva biedri nav saņēmuši.
Stens Nilsons, Mežsaimnieks, “Sodra” biedrs:
Es varu tikai minēt iespējamos iemeslus. Sodra paziņoja, ka investēs 2 miljardus zviedru kronu lignīna rūpnīcā un vēl apmēram pusi no tā citā rūpnīcā. Tādā veidā viņi cenšas iztikt bez aizņēmumiem. No otras puses, uzņēmumam bijuši labi gadi no 2020. līdz 2024., jo guva lielu peļņu no celulozes industrijas. Mums ir ļoti laba naudas plūsma, līdz ar to viņiem ir daudz naudas.
Armands Krauze, Zemkopības ministrs (ZZS)
Šis darījums ir tīri ekonomiska rakstura. Un informācija, kas man ir, ka viņiem ir vajadzīgi līdzekļi, lai izplestos un paplašinātu savu darbību tieši Skandināvijā.
“Sodra” nav nosaukusi summu, par kuru mežus varētu pārdot. Neoficiālās aplēses ir no pusmiljarda līdz pat vienam miljardam eiro. Pērn novembrī cits zviedru uzņēmums "Skogsfond Baltikum" pārdeva savus mežus Latvijā par 38 miljoniem eiro jeb 4746 eiro par hektāru. Ja "Sodrai" izdotos mežus notirgot par tādu pašu summu, tad darījuma vērtība pārsniegtu 728 miljonus eiro.
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents
“Viņi pārdod daļas. Bet viņi pārdod kā vienu kopumu daļas. Tādā izpratnē, ka viņiem ir, es nezinu, tagad no galvas nepateikšu, bet liekas bija septiņi uzņēmumi, kuriem ir šie īpašumi, viņi pārdod visu šo īpašumu daļas.”
NP: Bet Latviju un Igauniju atsevišķi?
K.K.: Nē
NP: Tad, ja izdomātu modeli, ka Latvija pārpērk, būtu jāpērk arī Igaunijas daļas?
K.K.: Sanāk jā. [..] Es domāju, ka tas ir, tajā brīdī, kad Latvija kļūtu "Sodras" acīs par nopietnu pretendentu, tajā brīdī viņi, visticamāk, izrunātu šīs detaļas.
“Nekā personīga” aptaujātie avoti uzskata, ka vienīgais uzņēmums, kas var atļauties tāda apjoma darījumu, ir IKEA. Uzņēmuma grupā ietilpstošās firmas – “IKEA forestry investment” un “INGKA investment” – pagājušajā gadā iegādājās plašus mežu īpašumus, tiem šeit pieder ap 92 tūkstošiem hektāru mežu. Abi atbildēs “Nekā personīga” norāda, ka par iespējamām investīcijām komentārus nesniedz.
Nozare uzskata, ka mežu pirkšanā jāiesaistās valstij. Līdzīgi kā 2018.gadā, arī šoreiz uzņēmēji izrādījuši interesi apvienoties ar valsti. Ministrs Krauze uzdevis "Latvijas valsts mežiem" runāt ar “Sodru” par iespējamā pirkuma nosacījumiem.
Valstij uzņēmuma pārdošanas darījumā būs jāiesaistās, jo trīs no “Sodras” uzņēmumiem iekļauti nacionālajai drošībai nozīmīgo uzņēmumu sarakstā. Saskaņā ar likumu valdība var nepastiprināt pārdošanu, ja tā rada draudus nacionālajai drošībai.
Armands Krauze, zemkopības ministrs (ZZS)
Mēs attiecīgi varam rīkoties tad, ja mums ir deleģējums, ko mums piešķir valdība. Un otra lieta, es vēlos vērst uzmanību, ka šis darījums ir ievērojami liels un tas arī atbilst mūsu nacionālajai drošībai un līdz ar to bez valdības akcepta “Sodra” nevar pārdot šo īpašumu.
“Latvijas valsts mežus” vairāk nekā 20 gadus vadīja Roberts Strīpnieks, kurš amatu atstāja pirms trim gadiem. Viņu Ukrainas valdība šonedēļ iecēla Ukrainas mežu padomē.