Noskaties ⟩ Krievijas veiktā GPS signāla slāpēšana kļūst arvien intensīvāka un var apdraudēt lidojumu drošumu (2)

Latvijas gaisa satiksmes dati rāda, ka 2022.gadā bija tikai 26 GPS sakaru traucējumi, 2023.gadā 342, bet pagājušajā - 707. Rekords piedzīvots decembrī, kad viena mēneša laikā tas noticis 292 reizes - vidēji 9 reizes dienā. Iepriekš tik daudz uzbrukumu GPS sistēmām novērots gada ietvaros. Šogad līdz šai ceturtdienai 23.janvārim uzskaitīts 121 signāla pārrāvums.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Tos viņiem iesniedz piloti, kuru vadīto lidojumu laikā sakaru pārrāvumi pieredzēti. Decembra un janvāra dati liecina, ka šī turpmāk būs ikdiena. Tāpēc pilotiem, lidmašīnām un arī lidostu sistēmām jābūt tehniski spējīgām šādus problēmgadījumus risināt.

Kad gaisa satiksmes dispečeri no lidmašīnu pilotiem saņem informāciju par GPS signāla traucējumiem, par to paziņo arī citiem tuvumā esošajiem gaisa kuģiem. Tālāk lidmašīnas apkalpe neizmanto vairs satelīta signālus, bet bāzes torņus uz zemes. No tiem saņem koordinātes un nosaka precīzu atrašanās vietu. Ja Eiropā tās bija plāns nomainīt, tad tagad nolemts drošības dēļ vecās iekārtas atstāt.

CAA direktors Māris Gorodcovs norāda, ka risinājumu, kā to varētu nevērst, neviens šobrīd nesaredz. "Nolemts, ka tās klasiskās navigācijas sistēmas vai vecās sistēmas, kuras bija plānots nomainīt un pilnībā aizstāt ar satelītu balstītas, turpinās savu darbu. Tie plāni ir grozīti, jo, kā izrādās, satelitu navigācijas sistēmas ir ārkārtīgi viegli ietekmēt," viņš skaidro.

Latvijas gaisa satiksme valdes loceklis Aivars Pūcītis skaidro, ka GNSS jeb globālās navigācijas satelītu sistēma tiek balstīta uz informāciju, kas saņemta no satelītiem, kas riņķo apkārt zemeslodei. Tie attiecīgi tiek pakļauti šiem mērķtiecīgajiem darbības traucējumiem. 

"Savukārt konvenciālā navigācija ir iekārtas, kas ir izbūvētas uz sauzemes - ir viena antena, otra, trešā, kas sūta signālus, bet lidmašīna šos signālus uztver. Lidmašīnas aprīkojums pēc triangulācijas metodes nosaka viņu atrašanās viet, un lidojuma trajektorija var tikt izturēta tikpat drošā līmenī," skaidro Pūcītis.

Aizvadītā gada nogalē "airBaltic" jaunajiem lidaparātiem uzlabojuši GPS iekārtas, lai tās būtu drošākas pret signāla kropļojumiem. Tomēr, kad šīs lidmašīnas izīrētas citām kompānijām vai gaida dzinēju remontus, "airBaltic" periodiski lido ar trešo valstu tirgos nomātajiem lidaparātiem. Vai tiem šādi uzlabojumi ir veikti, publiski nav zināms. Bet gaisa telpas uzraugi apgalvo, ka arī tās atbilstot visām prasībām, lai spētu veikt reisus Eiropā.

Pagājušā gada aprīlī divi "Finnair" reisi no Helsinkiem uz Tartu lidostu, kas atrodas aptuveni 50 kilometrus no Krievijas robežas, piedzīvoja GPS traucējumus un bija spiesti lidot atpakaļ. Igauņu mazajā lidostā nebija citu navigācijas sistēmu, kas ļautu nosēdināt lidaparātus un pēc šiem incidentiem igauņi saprata, ka šī kļūda jālabo.

Marks Kohve, Igaunijas aizsardzības un drošības centra direktors saka, ka Krievija aizsargājas no dronu uzbrukumiem, tāpēc izmanto signālu slāpētājus. Šādi pat traucējumi novērojami gaisa telpā ap Izraēlu un Irānu.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins norāda, ka pēdējās nedēļas laikā novērojam, ka gandrīz katru nakti Ukrainas bruņotie spēki veic uzlidojumus Krievijas teritorijai. "Sākot no Rostovas līdz Ļeņingradas apgabalam, ostas tiek iznīcinātas. Es pieņemu, ka Krievijas bruņotie spēki uzskata, ka Ukraina var pamēģināt kaut ko izdarīt arī Kaļiņingradas apgabalā. Un tāds veids kā GPS slāpēšana strādā - viņi vienkārši nevar notēmēt. Viņi darbojas kā ūdens riņķi. Ir epicentrs, un viņi izplešas diezgan lielā apkārtnē," skaidro pētnieks.

Ikdienā GPS sistēmas kļūdas un traucējumus var pamanīt lidojumu izsekošanas portālā "Flightradar", kur bieži vien gaisa kuģa maršruts atšķiras no patiesā virziena, kā tas pārvietojas.

Internetā redzami video no pilotu kabīnēm, kad uz borta esošie mērinstrumenti "sajūk prātā" un ceļ trauksmi, ka lidmašīna tūdaļ ietrieksies zemē, un pieprasa to pacelt augstāk. Lai gan tobrīd lidaparāts atrodas 37 000 pēdu augstumā.

Britu, igauņu un vairāku citu valstu dienesti ziņo, ka GPS signālu traucējumos varētu būt vainojama Karaļaučos agrākajā Kaļiņingradā bāzētā sistēma "Tobol". Tā ir liela satelītantenas iekārta, kas darbojas kā neredzams vairogs, lai aizsargātu Krievijas militārās bāzes no NATO satelītu vadītām raķetēm. "Tobol" iejaucas lidmašīnas bezvadu sakaru sistēmās un izmanto viltus signālus, lai tās apmānītu un liktu pilotiem domāt, ka viņi atrodas pavisam citā vietā vai lidojuma augstumā. Lai arī Latvijas atbildīgie saka - šādi gadījumi rada stresu, bet ne apdraud lidmašīnu pārvietošanās drošumu, britu militārpersonas brīdina - incidenti izraisa nevajadzīgu risku civilajām lidmašīnām un var potenciāli arī apdraudēt cilvēku dzīvības.

Būtisku "Tobol" tehnoloģiju daļu izstrādājis uzņēmums "Krievijas speciālo tehnoloģiju centrs" ("Специальный Технологический Центр"). Nesen no tā notikusi masveida slepenās informācijas noplūde un, iespējams, ziņas par iekārtas darbības principiem nonākušas ne tikai NATO sabiedroto, bet arī Ukrainas armijas rīcībā. Informācija par šādu sistēmu būvniecību parādījās pirms 5 gadiem: trīs iekārtas esot izvietotas Maskavas pievārtē, pa vienai netālu no Mongolijas robežas, Usūrijā Tālajos Austrumos, pie Jeņisejskas Sibīrijā, Kaukāzā un Karaļaučos.

"Ja mums ir kara laikam paredzēts izņēmuma stāvoklis, tad mums ir jāparedz hibrīdkara apstākļiem paredzēts hibrīdizņēmumstāvoklis. Šādā gadījumā rīcība no mūsu puses būtu likt dažām kritiskās infrastruktūras apkalpojošām kompānijām ieviest tādus drošības pasākumus, kas atbild hibrīdkara situācijai. Var paredzēt: ja mums bija gadījums Rēzeknē ar dronu, mēs reaģējām uz to. Notika situācija Rīgas lidostā - uz to sekos kaut kāda reakcija. Bet tikpat labi var paredzēt, ka būs vēl kritiskās infrastruktūras objekti, kur parādīsies šādas pašas problēmas, un atkal mēs uz tām reaģēsim," norāda militārais eksperts, bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš.

Viņaprāt, pareizā rīcība būtu - būt proaktīviem. Proti, paredzēt, ka šādi gadījumi turpināsies, ka eksistē sistēmas un risinājumi, kas ir alternatīvi tieši GPS sistēmām, un iespējams, ka to "ieviešanu reālajā dzīvē arī civilajā dzīvē ir jāforsē, tāpēc, ka mums ir hibrīdkara situācija".

Ukrainā plaši izmanto STARLINK sistēmu, kas ir kā GPS aizstājējs un palīdz vadīt dronus un citu kaujas tehniku. Bet NATO plāns ir pamazām veidot pašiem savu, lai nebūtu atkarīgi no Īlona Maska privātā uzņēmuma.

Kuzmins norāda, ka NATO taisa līdzīgu sistēmu ar līdzīgiem parametriem. Tas prasa satelītu palaišanu.

"Bet tā būtu alternatīva, ja pēkšņi privātā kompānija pēkšņi izvirza noteikumus, kas nav pieņemami. Ja kādreiz tika uzskatīts, ka kājnieks ar šauteni ir augstākais militārais sasniegums, kas dos rezultātu, pēc tam tas lēnā garā mainījās. Izrādījās, ka ir gaisa spēki, mehanizācija, atomieroči, un tagad elektroniskā karadarbība kļūst par jebkuras pat vismazākās taktiska izmēra operācijas neatņemamu sastāvdaļu," viņš uzsver.

Mūsdienās GPS signālu izmanto arī automašīnās, laivās, viedpulksteņos un telefonos. Arī sistēmās, kur nepieciešama precīza laika atskaite, piemēram, finanšu darījumos. Un traucējumi var radīt nopietnus sarežģījumus. Tos piedzīvo ne tikai lidmašīnas, bet arī kuģi.

Intervijā TV3 Jūras spēku komandieris Māris Polencs izvairīgi apstiprina šādus gadījumus, bet apgalvo, ka kuģu satiksmes drošību tas neapdraud.

"Tādi izteikti incidenti kā mums - tādus neesam novērojuši. Ir dažādi publiskā telpā izskanējuši gadījumi. Kāpēc tas notiek, mēs nezinām, bet pieļaujam, ka tas ir ar nodomu traucēts. Bet kuģniecībā ir dažādas citas metodes kā navigēt. Tas, protams, ietekmē, bet nav ļoti graujoši," viņš saka.

"Šai lietai mūsu drošības spēki pieiet ļoti nopietni. Par rezultātiem nevarēšu ziņot. Bet, ja agresorvalstij Krievijai, kas testē daudzās un dažādās jomās Latviju un citas rietumu valstis, izdodas savākt pietiekoši daudz informācijas par NATO dalībvalstīm un arī Latvijas vājajiem punktiem, tad tas apdraud mūsu drošību. Tas, kas mums jādara šādos gadījumos, arī konstatējot GPS signāla pārrāvumus, ir ne tikai jāpiefiksē, bet arī jāizmeklē un jāsaliek kopsakarībās. No kurienes tas tiek veikts, kādā veidā veikts," uzsver Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (JV) Ainars Latkovskis.