Igaunijā notiesā bijušo "Sputnik Estonia" vadītāju

Tiesa uzskatīja, ka ir pierādīta Terestala apzināta rīcība, pārkāpjot sankcijas.

"Viņš zināja, ka sākotnējais "Sputnik" portāls tika slēgts sankciju dēļ, viņš vairākkārt pārrunāja sankciju pārkāpšanu un pēdas slēpšanu ar savu laulāto un pat analizēja sankciju pārkāpšanu. Tāpēc viņš ļoti labi saprata, ka bezpeļņas organizācijas darbība faktiski turpināja Igaunijā aizliegtā izdevuma darbību un ka darbību ar "Sputnik" zīmolu var uzskatīt par sankciju pārkāpumu," norādīja tiesa.

Apsūdzības ir saistītas ar to, ka Terestala rīcības rezultātā ar nevalstiskās organizācijas "SprutMedia" starpniecību dažādi finanšu resursi kļuva pieejami sankcijām pakļautajam Krievijas pilsonim Dmitrijam Kiseļovam.

Saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām Kiseļovam, kas ir nozīmīgs Krievijas mediju propagandas virzītājs un Krievijas valsts ziņu aģentūras "Rossija segodņa" vadītājs, 2019.gada 31.decembrī tika slēgts "Rossija segodņa" atzars Igaunijā "Sputnik Estonia" un tā darbinieki, arī Terestals un viņa dzīvesbiedre Jeļena Čeriševa, tika informēti, ka turpmāka strādāšana "Sputnik" būtu starptautisko sankciju pārkāpums.

Kā liecina apsūdzība, Terestals un Čeriševa turpināja izplatīt informāciju "Sputnik" vārdā. Viņus turēja aizdomās par to, ka no 2020.gada 1.janvāra līdz aizturēšanai 2022.gada 8.martā padarīja pieejamus Kiseļovam dažādus finanšu resursus, tādējādi pārkāpjot sankcijas.

No 2022.gada marta ziņu aģentūras "Sputnik" darbība tika aizliegta Eiropas Savienībā, lai cīnītos pret Kremļa dezinformāciju un manipulēšanu ar informāciju. Apsūdzībās pausts, ka Terestals un Čeriševa arī pēc 2022.gada 2.marta turpināja izplatīt ar "Sputnik" zīmolu saistītu informāciju, kas ir starptautisko sankciju pārkāpums.

Igaunijas ģenerālprokurors Tāvi Perns sacīja, ka tiesas spriedums apstiprina, ka Terestals būtībā bija Krievijas propagandista Kiseļova aģents Igaunijā.

""Rossija segodņa" ir aizliegta Eiropā par Krievijas dezinformācijas izplatīšanu, un tā varēja turpināt savu darbību Igaunijā tikai tāpēc, ka apsūdzētais apzināti izvēlējās ignorēt starptautiskās sankcijas. Bez personāla, aprīkojuma, biroja telpām un citām nepieciešamajām lietām aizliegtais propagandas portāls nebūtu varējis turpināt savu darbību Igaunijā," uzsvēra Perns.

Igaunijas Drošības policijas biroja priekšnieks Harijs Pūseps sacīja, ka Krievija ļoti mērķtiecīgi izplata propagandu un veic ietekmes operācijas.

"Krievijas valsts propagandas mērķis ir naidīgi ietekmēt ne tikai vietējo auditoriju, bet arī Rietumu sabiedrībās dzīvojošos cilvēkus. Starptautiskās sankcijas mūs var pasargāt tikai tad, ja mēs tās piemērosim un pārkāpējus sauksim pie atbildības," pauda Pūseps.