"Jaunā vienotība" un "Progresīvie" Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Kazāku (5)

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Valainis noliedza, ka ZZS ir "uzmetēju" partija. "Mēs vērtējam katru kandidātu pēc mūsu izvirzītiem kritērijiem un šajā gadījumā Purgailei neizpildījās kritēriji," izteicās ministrs, piebilstot, ka diskusijās starp partijām "pacēlās daudz jautājumu" par minēto kandidatūru, un tādējādi atbalsts zuda. Tas ir normāls politisks process, apgalvoja Valainis.

Valainis teica, ka trešdien, 28.janvārī, frakcija lems, vai partija atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sociālajos tīklos norāda, ka koalīcijas partijas ir kopīgi strādājušas, ieguldījušas daudz darba, lai vienotos par kopēju, koalīcijas atbalstītu kandidātu. Taču iespēja, kas tika dota ZZS, izvirzīt tādu kandidātu, kam būtu visas koalīcijas atbalsts, nav izmantota, pauž premjerminsitre. "Politiķi šajā procesā nav bijuši uzdevuma augstumos. Mums pašiem par to ir jāizdara secinājumi," norāda Siliņa.

Kazāka kandidatūru minētajam amatam Saeimas prezidijā pieteikušas parlamenta opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības (NA) frakcijas.

Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ka uztur spēkā savu kandidatūru, jo iepriekšējos piecos gados jau ir daudz izdarīts un izveidotas daudzas jaunas iestrādes, pie kurām viņš labprāt turpinātu darbu.

Kazāks uzskaitīja, ka iepriekšējos piecos gados Latvijas Banka atguvusi starptautisko reputāciju, tāpat pārvarēts zemākais punkts gan kreditēšanā, gan banku attiecībās ar klientiem.

"Šajā ģeopolitiskajā situācijā ir svarīgi, lai Latvijas Bankai būtu starptautiska ietekme, un tā atbalstītu Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi, kā arī sniegtu padomus valdībai, kā to labāk panākt. Ja Saeima dos tādu iespēju, es labprāt šo darbu turpinātu," teica Kazāks.

Viņš uzskaitīja, ka viņa skatījumā neatliekamākie darbi ekonomikas izaugsmes veicināšanai būtu valdības izdevumu pārskatīšana un efektivizācija, uzņēmējdarbībai traucējošo administratīvo šķēršļu noņemšana un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu straujāka iepludināšana ekonomikā.

Kazāks uzsvēra, ka Latvijas Bankai būs uzdevums radīt pārliecību iedzīvotājiem un uzņēmumiem par situācijas drošību, lai viņi izvēlētos vairāk investēt un tērēt naudu, tādējādi attīstot ekonomiku.

Jau ziņots, ka Purgaile savu kandidatūru atsaukusi, "ņemot vērā, ka viņas kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta".

❗️ Latvijas Bankai pēc iespējas drīz ir nepieciešams prezidents, kas var pilnvērtīgi pildīt likumā noteiktos pienākumus. Ņemot vērā, ka manai kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta, es atsaucu savu kandidatūru prezidenta amatam, lai lieki netērētu laiku neauglīgās diskusijās.

— Santa Purgaile (@SantaPurgaile) January 27, 2025

Vēl piektdien, 24.janvārī, valdības koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili.

Koalīcijas partneri pirmdien vēlreiz koalīcijas sadarbības sanāksmē tikās ar Purgaili, lai oficiāli izvirzītu viņas kandidatūru, kā arī sniegtu iespēju Purgailei mediju pārstāvjus iepazīstināt ar savu redzējumu par Latvijas Bankas turpmāko darbu un sniegt atbildes uz mediju jautājumiem.

Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim.

Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.

Pirmajā "piegājienā" Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas "Stabilitātei" pārstāvis Pāvels Kuzmins, taču pēdējā brīdī pirms balsojuma dienas koalīcija procesu apturēja, vienojoties mēģināt tomēr vienoties par vienu, bet citu kandidātu.