Sprūds: Nav iespējams nepārtraukti fiziski uzraudzīt pilnīgi visu zemūdens infrastruktūru (1)

Ministrs norāda, ka reaģēšana uz informāciju par iespējamu kabeļa bojājumu Baltijas jūrā bijusi ātra, bet sadarbība ar partneriem laba. Latvijas Jūras spēki, saņemot informāciju no VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC), reaģēja nekavējoties un devās apsekot bojājuma reģionu Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskā zonā, kā arī pārbaudīja vienu no aizdomās turētajiem kuģiem. Sabiedrotie pārbaudīja arī vairākus citus aizdomās turētos kuģus.

Viņš ir pārliecināts, ka konkrētais gadījums ir skaidrs signāls par to, ka ir jāstiprina Jūras spēku klātbūtne Baltijas jūrā, tai skaitā ar jaunākajām militārajām tehnoloģijām. Vienlaikus liela nozīme ir arī sabiedroto iesaistei zemūdens infrastruktūras aizsardzībā, tādēļ jau tagad norit intensīvas sarunas par iespējamiem risinājumiem.

Pašlaik NATO misijā "Baltic Sentry" ("Baltijas sardze") ir iesaistīts viens Jūras spēku patruļkuģis. Atsevišķi kabeļa bojājuma vietas izpētei un uzraudzīšanai ir norīkots vēl viens Latvijas kuģis, kas šo uzdevumu veic kopā ar Zviedrijas kolēģiem.

Tāpat Latvija līdzdarbojas Apvienoto reaģēšanas spēku aktivitātē "Nordic Warden", kurā tiek izmantots arī mākslīgais intelekts, lai aprēķinātu komerciālo kuģu iespējamos draudus zemūdens infrastruktūrai.

Sprūds gan ir pārliecināts, ka pašlaik, miera apstākļos, Baltijas jūru tiesiski nevar slēgt.

Jau vēstīts, ka svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā tika bojāts LVRTC Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Latvijas Valsts policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas.

Attiecīgi Zviedrijas varasiestādes svētdien, 26.janvārī, arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā.

Arī Zviedrijas prokuratūra informēja, ka ir sākta izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos". Sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests, taču izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Saistībā ar attiecīgo incidentu Zviedrijā ir arestēts kuģis "Vezhen". Kuģis ar mākslīgā mēslojuma kravu piektdien, 24.janvārī, pameta Ustjlugas ostu Krievijā un atradās ceļā uz Skāgenu Dānijā. Svētdien, 26.janvārī, ap plkst.1 tas šķērsoja kabeli, kas savieno Latviju ar Gotlandes salu.

Tajā pašā laikā Bulgārijas kuģniecība "Navigation Maritime Bulgares", kurai pieder zem Maltas karoga kuģojošais sauskravu kuģis "Vezhen", noliegusi apzinātu Latviju un Zviedriju savienojošā zemūdens optiskā kabeļa sabojāšanu.

Publiskotajās fotogrāfijās redzams, ka vienam no kuģa enkuriem trūkst lāpstiņas, tomēr nav skaidrs, kad šis bojājums radies. "Navigation Maritime Bulgares" pārstāvji apgalvo, ka enkurs varētu būt cietis nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē.

Neviena persona saistībā ar izmeklēšanu pagaidām nav aizturēta. Kuģa apkalpē ir astoņi Bulgārijas un deviņi Mjanmas pilsoņi.

Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.