Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredz noteikt īsāku izvērtēšanas termiņu lēmumam par obligāto ārstēšanu jauniešiem ar atkarību problēmām.
Plāno saīsināt lēmuma pieņemšanas termiņu par obligāto narkoloģisko ārstēšanu jauniešiem ar atkarībām (1)
Paredzēts, ka 72 stundu laikā kopš uzņemšanas slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā tiek veikts risku izvērtējums un, nepieciešamības gadījumā, lemj arī par tiesas iesaisti. Tiesai ir jāapstiprina ārstniecības personas lēmums par obligātu ārstēšanu 72 stundu laikā.
Lēmumā ārstniecības persona norāda paredzēto turpmākās ārstēšanas veidu un ilgumu, to paredzot atbilstoši plānotajam pakalpojumam un saņemšanas vietai. Lēmuma izpilde jānodrošina nekavējoties, taču, tas neliedz bērna vai jaunieša uzturēšanos sākotnējā ārstniecības iestādē līdz veselības stāvokļa stabilizācijai. Ārstējošais ārsts ir tiesīgs lemt, kurā brīdī jaunietis ir pārvietojams uz citu ārstniecības iestādi ārstēšanas kursa turpināšanai.
Šādas kārtības nepieciešamību ministrijā pamato ar to, ka laiks dažādu atkarību izraisošo vielu intoksikācijas ārstēšanai var būt atšķirīgs. Vienlaikus jaunietim var būt arī citas somatiskās saslimšanas, kuru ārstēšanu nepieciešams nodrošināt.
Ārstniecības iestādei ir jānodrošina apstākļi, lai jaunietis patvaļīgi nevarētu pamest ārstniecības iestādi līdz lēmuma pieņemšanai un lēmuma izpildes laikā.
Vienlaikus ar likuma grozījumu tiek paredzēta kārtība gadījumā, ja jaunietis patvaļīgi pametis ārstniecības iestādi, kā arī noteiktas pacienta tiesības saņemt juridisko palīdzību interešu aizstāvībai, kā arī lēmuma pārsūdzības kārtība.Tāpēc sūdzības vai protesta izskatīšanas kārtības termiņš būs piecas dienas no tā iesniegšanas brīža, paredz sagatavotie grozījumi.
VM mērķis ar grozījumiem ir "novērst apstākļus, kuros nedarbojas noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai, un nepieļaut, ka uz bērniem, kuriem radušies veselības traucējumi apreibinošu vielu lietošanas dēļ, prevalē pacienta līdzdalības princips, nevis bērna labāko interešu prioritātes princips".
Pērn Tiesībsarga ziņojumā "Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas" uzskaitīti vairāki konstatētie trūkumi pakalpojumu nodrošinājumā nepilngadīgajiem ar atkarības problēmām, vienlaikus uzdodot atbildīgajām ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām līdz šī gada 1.martam informēt par paveikto un plānoto.
Vienlaikus Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsusi uzmanību uz to, ka esošā Ārstniecības likuma redakcija nenodrošina nekavējošu sūdzību pārskatīšanas procesu, jo tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs formāli nereaģēt uz sūdzību, kas iesniegta pirms tās iesniegšanas termiņa beigām.
Tas nozīmē, ka praksē var rasties situācijas, kur pacienti šādas sūdzības iesniedz nākamajā dienā pēc rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmuma paziņošanas dienas. Tā rezultātā pacients faktiski var tikt turēts ilgāk kā pilnu kalendāro nedēļu stacionārā, kamēr tiesas priekšsēdētājs tikai sāk skatīt pacienta sūdzību vēl turpmākās desmit dienas. Tātad faktiski šādu sūdzību izskatīšanas kārtība ilgst nevis desmit, bet 19 dienas, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijā noteikto, norāda padomē.
Tāpat arī Tieslietu ministrija (TM) informējusi, ka Tieslietu padomes diskusijās ir izskanējusi nepieciešamība sagatavot priekšlikumus izslēgt no normatīvajiem aktiem tiesas priekšsēdētāja kompetences, kas saistītas ar tiesneša pieņemto lēmumu pārskatīšanu.
TM ir aicinājusi vienlaikus ar grozījumiem Ārstniecības likuma 68.panta piecpadsmitajā daļā par sūdzības un protesta izskatīšanas termiņu virzīt arī grozījumus, kas nosaka, ka sūdzību vai protestu par tiesneša lēmumu izskata augstākas instances tiesa, nevis tiesu priekšsēdētājs.
Priekšlikumus atbalstījusi arī Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas un Bērnu lietu sadarbības padome.