Braže par drošību Baltijas jūrā: Tas nav tikai mūsu pašu iekšējais dīķis (1)

Braže skaidroja, ka ir teritoriālie ūdeņi, kurās valstis var rīkoties saskaņā ar to tiesību normām. Un ir ekonomiskās zonas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi, kurus regulē starptautiskās konvencijas, kas prasa gan kuģa kapteiņa, gan karogvalsts sadarbību.

Viņa atgādināja par pērnā gadā notikušo kuģa "Eagle S" aizturēšanu, kas tiek turēts aizdomās par Somiju un Igauniju savienojošā zemūdens elektrokabeļa "EstLink 2" un četru sakaru kabeļu sabojāšanu ar enkuru Pirmajos Ziemassvētkos. Proti, šajā gadījumā kuģis tika identificēts Somijas ekonomiskajos ūdeņos. Tika prasīta kapteiņa sadarbība, kas bija, un pēc tam kuģis iegāja Somijas teritoriālajos ūdeņos, kur tika aizturēts.

Vaicāta, vai šo procedūru nevar vienkāršot, ministre skaidroja, ka ANO Jūras tiesību konvencija ir liela un tās vienkāršošana prasītu gadus. Līdz ar to šobrīd notiek sarunas starp NATO dalībvalstīm un Baltijas jūras valstīm, saprotot, kādus elementus vajadzētu pilnveidot.

Ministre pieļāva, ka iespējami risinājumi gan NATO valstu starpā, gan varbūt arī Baltijas jūras valstu starpā. Vienlaikus "tam ir jābūt savietojamam", lai tas izturētu testu Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā.

Braže skaidroja, ka Baltijas jūru dienā šķērso aptuveni 2000 kuģu ar ļoti dažādu valstu karogiem. "Tāpēc tam ir starptautiskais raksturs. Tas nav tikai mūsu pašu iekšējais dīķis - tādā jūrniecības un kuģniecības nozīmē," uzsvēra ministre.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka draudi, ko rada ēnu flote - vides draudi, hibrīddraudi, iespējami uzbrukumi, spiegošanas draudi un citi - ir ļoti nopietni. "Drošības drauds visvairāk sniedz pamatu un motivāciju meklēt jaunus risinājumus," viņa teica.