Lūsis komentē ⟩ Apčurāts piemineklis un futbola “kurltūra” (9)

Pirms spēles biju iegājis kādā Avotu ielas lokālā nedaudz atspirdzināties un stāvēju iestādes āra terasē tieši mirklī, kad tuvojās ārzemju sporta fanu bars. Bungas, dziesmas, karogi, visi lēkā vienotā dejas solī. Labi, pa kādai petardei starp ēkām uz šaurās Avotu ielas, bet lai nu būtu.

Izvilku telefonu, lai iemūžinātu šo brīdi. Pēdējo gadu laikā cilvēki šādi arvien biežāk mēdz rīkoties reizēs, kad līdzās notiek kaut kas interesants, tā kļuvusi par gluži normālu un ierastu lietu. Bet pieskrēja klāt kāds ārzemnieks sejas maskā un sāka kliegt: “No filming! No filming!” Ieliku telefonu atpakaļ kabatā, bet kāds cits filmētājs, kurš sākumā neizvēlējās sekot nīderlandiešu gopņika norādēm, saņēma sitienu pa krūtīm.

Teikšu, kā ir, – es nezināju, ka futbola līdzjutējus nedrīkst filmēt. Pilnīgi nopietni – nodzīvoju 40 gadus, visu šo laiku vairāk vai mazāk skatoties futbolu, bet nezināju. Acīmredzot LTV žurnālists Dāvids Freidenfelds, kuru “Ajax” fani piekāva, arī nezināja.

Lai vai kā, šis bija tas brīdis, kurā man, tā loģiski domājot, būtu gribējies sadzirdēt visas pašmāju futbola līdzjutēju komūnas vienotu nosodījumu ārzemju viesu vakara izklaidēm. Bet tā vietā izrādījās, ka vainīgi ir pilnīgi visi citi. Pats Dāvids bija vainīgs, jo nebija pilnvērtīgi iepazinies ar futbola “ultru” paradumiem. Dāvida vadība bija vainīga, jo lika viņam tajā vakarā strādāt. Policija un visas iekšlietu struktūras bija vainīgas, jo nebija pietiekami izglītotas par to, kas ir “lielais futbols”.