Neformālās Eiropadomes galvenā uzmanība tiks pievērsta aizsardzībai (1)

Beļģijā 3.februārī notiks neformālā Eiropas Savienības (ES) valstu vai to valdību vadītāju sanāksme. Paredzēts, ka neformālās Eiropadomes galvenā tēma būs aizsardzība ar skatu uz gaidāmo Eiropas Komisijas (EK) Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni.

Kā norāda ĀM, tajā plānots izskatīt jautājumus par jaunu ES pieeju aizsardzības jomā, vienlaikus stiprinot arī ES un NATO partnerību, kā arī par ES investīciju nepieciešamībām aizsardzības jomā. Iecerēts, ka līderi neformālajā Eiropadomē pārrunās ES aizsardzības spēju attīstīšanu, vienlaikus veicinot arī ES ekonomisko konkurētspēju, finansējuma aizsardzībai mobilizēšanu un partnerību stiprināšanu.

Sanāksmē ir paredzēta arī NATO ģenerālsekretāra Marka Rites dalība, lai pārrunātu atbalstu Ukrainai, kā arī ES un NATO sadarbību. Tāpat arī ir plānota Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera dalība, lai pārrunātu pastiprinātu stratēģisku sadarbību starp ES un Lielbritānijas drošības un aizsardzības jomā. Neformālās Eiropadomes laikā nav plānots apstiprināt deklarāciju. Tālākas ES līderu diskusijas par drošību un aizsardzību ir plānotas 26.jūnija un 27.jūnija Eiropadomē.

ĀM atzīmē, ka, neraugoties uz kraso Eiropas drošības situācijas pasliktināšanos pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, ES budžeta līdzekļi, kas saistīti ar drošību un aizsardzību, kopš kara sākuma ir minimāli palielinājušies.

2024.gada daudzgadu finanšu shēmas (MFF) vidusposma pārskatīšanas rezultātā tika piešķirti tikai 1,5 miljardi eiro Eiropas Aizsardzības fondam (EDF). MFF kopējā drošības un aizsardzības sadaļa 2021.-2027.gadam veido apmēram 14,5 miljardus eiro. Pašreizējais līdzekļu daudzums neatbilstot ieguldījumu apjomam, kas nepieciešams, lai apmierinātu prasības pēc labākas ES sagatavotības un lai atbalstītu Ukrainu ilgtermiņā.

Ņemot vērā stratēģisko kontekstu un dalībvalstu militāro spēju iztrūkumus, Eiropas Komisija (EK) ir novērtējusi, ka nepieciešamie papildu ieguldījumi aizsardzībā nākamajā desmitgadē ir aptuveni 500 miljardi eiro. Taču ir vismaz 100 miljardu eiro vērtas investīciju vajadzības, kas nevar gaidīt līdz nākamajam daudzgadu budžeta ciklam.

Tāpat notiek diskusijas par ciešākas ES-Lielbritānijas sadarbības attīstīšanu drošības un aizsardzības jomā. Kopš 2022.gada novembra Lielbritānija ir pievienojusies pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) militārās mobilitātes projektam, kura mērķis ir uzlabot militārās tehnikas un karaspēka pārvietošanos Eiropā. Noris arī dialogs kiberdrošības un pretterorisma jomās.

Neformālajā Eiropadomē Latvija paudīs nostāju, ka Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības nākotni tiek saredzētas iespējas ES skaidri definēt tās aizsardzības spējas, kuras dalībvalstis nespēj attīstīt pašas un kam būtu nepieciešama ES instrumentu, tai skaitā, finansējuma, piesaiste.

Valsts nostāja paredz, ka, tā kā ES un tās dalībvalstu resursi ir ierobežoti, skaidru prioritāšu noteikšana pārrobežu projektiem būs nepieciešama. Latvijas ieskatā papildus ir jāparedz cieša sinerģija starp ES pārrobežu projektiem un pašreizējām un nākotnes ES aizsardzības iniciatīvām.

Nostājā norādīts, ka nepieciešams tūlītēji attīstīt un stiprināt ES dalībvalstu aizsardzības industriju ražošanas spējas. Latvijas ieskatā ES ir jābūt spējīgai ražot lielus daudzumus aizsardzības produktu ar zemākām vienības izmaksām un īsākiem piegādes termiņiem, lai aizpildītu nacionālos iztrūkumus un turpinātu atbalstu Ukrainai.

Tāpat Latvija paudīs nostāju, ka nepieciešams paātrināt inovāciju ciklus dalībvalstu prioritārajām militārajām spējām. Latvija ir ieinteresēta ES ražošanas spēju decentralizācijā, lai ražošanas un piegādes ķēdes tiktu nostiprinātas un būtu reģionāli līdzsvarotas visās dalībvalstīs, tādējādi attīstot stipru Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi.

Nostājā uzsvērts, ka ES aizsardzības rūpniecības iniciatīvās aizsardzības vajadzības nevar skatīt kā izolētas. Ir nepieciešama stingra sasaiste ar NATO spēju iztrūkumiem un plānošanas dokumentiem. Ciešā koordinācijā ar NATO būtu jākoncentrējas uz pilnīgu NATO standartu ievērošanu un vienota spēku kopuma principa ievērošanu. Būtu arī jānodrošina elastība sadarbībai ar rietumu sabiedrotajiem ārpus ES, tai skaitā, ar ASV, Kanādu un Lielbritāniju, īpaši, lai nodrošinātu piegāžu ķēžu drošību un ES militāro spēju savietojamību ar NATO spējām. Latvija uzskata, ka cieša transatlantiskā sadarbība ir drošību veicinoša.

Latvija uzsvērs, ka ES un NATO austrumu robeža un militārā mobilitāte ir būtiskas prioritātes ne tikai nacionāli, bet arī ES un NATO kontekstos. Latvijas ieskatā apņemšanās atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti ir eksistenciāli svarīga. Latvija uzstāj, ka jāturpina atbalsts Ukrainas aizsardzības rūpniecības attīstībai, lai Ukraina varētu izmantot savu aizsardzības rūpniecības ražošanas kapacitāti, tai skaitā nodrošinot Ukrainai finansējumu.

Latvija uzskata, ka nepieciešams tūlītējs finansējums un investīcijas ES aizsardzības industrijā un iniciatīvās, piemēram, veidojot specifiskus riska kapitāla instrumentus. Papildus ir jāatrod ilgtspējīgi veidi, kā nodrošināt atbilstošu ES finansējumu dažādiem ar aizsardzību saistītiem projektiem un investīcijām aizsardzības industrijā nākamajā MFF.

Latvijas ieskatā līdzekļiem aizsardzības finansēšanai būtu jānāk no dažādiem avotiem, tai skaitā, jāizvērtē kopējā aizņemšanās, privātā sektora ieguldījumu piesaiste, Eiropas Investīcijas bankas politikas paplašināšana. Lai uzlabotu finansējuma pieejamību aizsardzības industrijai, Latvija ierosina apsvērt finanšu sektoram adresētu vadlīniju par korporatīvās ilgtspēja prasību piemērošanu aizsardzības nozares uzņēmumiem izdošanu.

Latvija uzskata, ka topošajā Baltajā grāmatā ir nepieciešama skaidra atsauce uz transporta infrastruktūru, lai turpinātu iesāktos divējādā lietojuma projektus, kas tika finansēti no ES Eiropas Savienošanas instrumenta militārās mobilitātes aploksnes, tādā veidā turpinot ciešo sinerģiju starp sektoriem un attīstot ES transporta koridorus.

Latvija arī akcentē, ka ASV ir ES un arī Latvijas galvenais stratēģiskais partneris. Jāturpina komunikācija ar ASV jauno administrāciju visos līmeņos. Latvijas pozīcijā norādīts, ka ir būtiski nodrošināt nepārtrauktu ASV atbalstu Eiropas drošībai un aizsardzībai, Ukrainai un Krievijas iegrožošanai. Tāpat ES ir būtiski stiprināt vienotību un savstarpējo koordināciju, lai pēc iespējas efektīvāk iestātos par savām interesēm un vērtībām cieņpilnā dialogā ar ASV.

Latvija neformālajā Eiropadomē atbalstīs stratēģiskas sadarbības stiprināšanu starp ES un Lielbritāniju. Latvijas ieskatā cieša sadarbība ar Lielbritāniju ir nozīmīga gan no Baltijas reģiona drošības, gan no Eiroatlantiskās drošības viedokļa.