Atklāta izcilā latviešu dzejnieka Jāņa Petera pēdējā griba

Kā Petera ģimenes vārdā aģentūru LETA informēja LRS priekšsēdētājs Arno Jundze, respektējot šo vēlēšanos, dzejnieka talanta cienītājiem atvadīties no Petera būs iespējams, veicot cieņpilnus ierakstus viņa piemiņas grāmatā.

Petera piemiņas grāmata būs pieejama Rīgas Latviešu biedrībā no sestdienas, 1.februāra, līdz otrdienai, no plkst.12 līdz 20.

TVNET jau vēstīja, ka 85 gadu vecumā nomiris latviešu dzejnieks, sabiedriskais darbinieks un diplomāts Peters.

Līdzjūtību Petera tuviniekiem un viņa talanta cienītājiem izsaka arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents izplatītajā līdzjūtībā medijiem uzsver, ka Peters bija izcils vārda meistars un patiess Latvijas patriots. Tieši ar savu domu un vārdu spēku viņš iedvesmoja Trešo Atmodu.

Kā liecina informācija portālā "literatura.lv", Peters literatūrā debitējis 20.gadsimta 60.gadu otrajā pusē. Viņa radošās darbības aktīvākais posms bija pagājušā gadsimta 60. un 80.gadi.

Portālā norādīts, ka Petera dzejā dominēja tautas likteņtēma. Tā esot izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte.

Peters kopš pagājušā gadsimta 70. gadu otrās puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai, 80. gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā.

Peteram ir nozīmīga loma 20. gadsimta 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Viņš ir Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem.

Pagājušā gadsimta 90.gadu pirmā puse Petera dzīvē saistās ar aktīvu politiskās darbības periodu - viņš bija Latvijas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā.