Iegūti pirmie videomateriāli no zemūdens kabeļa bojājuma vietas, informē Siliņa

Pēc viņas paustā, ir ļoti ticami, ka izdevies atrast kabeļa pārrāvuma vietu, taču 100 metru dziļumā redzamība ir tikai daži desmiti centimetru.

Speciālisti un izmeklētāji tālāk analizēs iegūto informāciju, lai iegūtu pēc iespējas labākas kvalitātes materiālu, sacīja Siliņa.

Premjere preses konferencē pauda, ka tā esot ļoti pozitīva ziņa - panākts liels progress gan tajā, ka šobrīd ir aptaujātas apkalpes no vairākiem kuģiem, kas potenciāli varēja izraisīt kabeļa bojājumu, gan arī apsekota incidenta vieta.

Tāpat Siliņa norādīja, ka vairākām valstīm nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi.

Premjere pateicās visiem iesaistītajiem - gan Jūras spēkiem, gan policijai, gan prokuratūrai, gan ārlietu dienestiem un Aizsardzības ministrijai.

"Mēs tiešām ļoti ātri svētdien reaģējām, arī mūsu sadarbības partneri Zviedrijā, Somijā un Igaunijā izteica pateicību, ka mēs ļoti ātri arī viņiem sniedzām informāciju, lai viņi attiecīgi var reaģēt un nepieļaut viņu teritorijā nekāda veida darbības no aizdomās turētajiem, potenciālajiem bojājumu nodarītājiem," sacīja Ministru prezidente.

Valdības vadītāja vērtēja, ka Latvija ir labi sagatavota. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šī situācija noteikti prasīšot padziļinātu analīzi, taču kopumā darbs ritot ļoti labi, kā arī sadarbība ar kolēģiem, kas ir ārpus Baltijas valstīm, esot ļoti augstā līmenī.

Jau vēstīts, ka svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā tika bojāts LVRTC Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Latvijas Valsts policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas.

Attiecīgi Zviedrijas varasiestādes svētdien, 26.janvārī, arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā.

Arī Zviedrijas prokuratūra informēja, ka ir sākta izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos". Sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests, taču izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Saistībā ar attiecīgo incidentu Zviedrijā ir arestēts kuģis "Vezhen". Kuģis ar mākslīgā mēslojuma kravu piektdien, 24.janvārī, pameta Ustjlugas ostu Krievijā un atradās ceļā uz Skāgenu Dānijā. Svētdien, 26.janvārī, ap plkst.1 tas šķērsoja kabeli, kas savieno Latviju ar Gotlandes salu.

Tajā pašā laikā Bulgārijas kuģniecība "Navigation Maritime Bulgares", kurai pieder zem Maltas karoga kuģojošais sauskravu kuģis "Vezhen", noliegusi apzinātu Latviju un Zviedriju savienojošā zemūdens optiskā kabeļa sabojāšanu.

Publiskotajās fotogrāfijās redzams, ka vienam no kuģa enkuriem trūkst lāpstiņas, tomēr nav skaidrs, kad šis bojājums radies. "Navigation Maritime Bulgares" pārstāvji apgalvo, ka enkurs varētu būt cietis nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē.

Neviena persona saistībā ar izmeklēšanu pagaidām nav aizturēta. Kuģa apkalpē ir astoņi Bulgārijas un deviņi Mjanmas pilsoņi.

Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.