"Nekādu šantāžu nepieņemšu." Siliņa pieprasa "Rail Baltica" projekta izmaksu samazinājumu (22)

Premjere sacīja, ka svarīgi ir uzdevumi, kurus valdība Satiksmes ministrijai (SM) uzdeva risināt. "Projektā kopumā ir jāpanāk ekonomija, un tam ir jābūt izdarītam," sacīja Ministru prezidente.

"Valdībā nekas netiks skatīts, kamēr nebūs skaidrs rezultāts projekta ekonomijai, es nekādu šantāžu no "Rail Baltica" komandas nepieņemšu, ekonomija ir jāatrod. Ir pilnīgi skaidrs uzstādījums, ka šīs izmaksas, kas iepriekš tika uzstādītas, ir jāsamazina vismaz par 20%," norādīja valdības vadītāja.

Viņa sacīja - ja šāds risinājums netiks atnests uz valdību, tad valdība nevarēs skatīt šādu ziņojumu.

"RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila norādīja, ka "RB Rail" nepieciešamais līdzfinansējums izdevumu segšanai 2025.gadam veido 9,026 miljonus eiro.

Pagājušā gada nogalē "RB Rail" padome pieņēma lēmumu uzdot valdei līdz šā gada 1.februārim meklēt apstiprinājumu 2025.gada budžeta finansējumam no SM un MK.

Tikmēr SM pārstāvji norāda, ka Valsts kanceleja joprojām nav iekļāvusi valdības dienas kārtībā SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2025.gadā, neraugoties uz ministrijas norādēm, ka jautājums ir steidzami risināms.

Patlaban "RB Rail" valde kopuzņēmuma padomes sēdē ceturtdien, 30.janvārī, rosinās padomi atlikt nākamo lēmumu pieņemšanu par mēnesi, jo MK ir iesniegts informatīvais ziņojums par trūkstošo finansējumu, bet tas vēl nav skatīts.

Pēc ministrijā teiktā, ja valdība kavēsies lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, SM nevarēs turpināt pildīt MK lēmumu par "Rail Baltica" pirmās kārtas īstenošanu, jo tās izpildē ir nepieciešama "RB Rail" ekspertu iesaiste. Tāpat Latvija nevarēs pabeigt sāktos projektēšanas darbus, saņemt atbalstu finansējuma piesaistē un juridiskajos jautājumos, kā arī izmantot citas "RB Rail" nodrošinātās atbalsta funkcijas.

SM norāda, ka atbilstoši MK virzītā informatīvā ziņojuma protokollēmumam "RB Rail" darbības nepārtrauktības nodrošināšanai 2025.gadā ir nepieciešami kopumā 6,59 miljoni eiro. Ministrijas aprēķinā nav iekļauti "RB Rail" norādītie Vispārējo pārvaldības izmaksu neattiecināmības riska izdevumi 3,26 miljonu eiro apmērā.

Papildu ziņojums par atlikušo maksājumu daļu tiek plānots šā gada aprīlī.

Jau ziņots, ka valdība 2024.gad 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.

SM kopīgi ar FM un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz MK tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.

"RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.

Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Valdība noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.