Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas: iesaistītās iestādes būs paaugstinātā gatavībā (2)

Ministrs norādīja, ka valdības sēdē informēja ministrus par plānu, kā Baltijas valstis virzās uz sinhronizāciju ar Eiropas kopējo elektroenerģijas tīklu, kas notiks 8.februārī un 9.februārī.

Viņš aicināja iedzīvotājus sekot līdzi informācijai gan Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM), gan AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) mājaslapā par procesu, kā sinhronizācija notiks, kāda ir kārtība un kam jāpievērš uzmanība.

"Aicinām iedzīvotājus būt kritiskiem pret ziņām, kas nāk sociālajos tīklos, un visu informāciju pārbaudīt drošos, oficiālajos kanālos," uzsvēra Melnis, piebilstot, ka ministrija informēs gan tad, kad process tiks sākts, gan tad, kad tas būs pabeigts.

Tāpat Melnis uzsvēra, ka ir ieguldīti milzīgi līdzekļi gan baterijās, gan sinhronajos kompensatoros, lai varētu droši veikt gan visus nepieciešamos testus, gan pieslēgties pie Eiropas kopējā tīkla.

"Tas notiek mūsu kontrolētā vidē. Mums ir scenāriji gan B, gan C pie dāžadiem apstākļiem, gan arī situācija, kad mēs saucam MK sēdi, ja tas ir nepieciešams. Tas viss ir izrunāts, izspēlētas ļoti dažādas situācijas," teica Melnis, norādot, ka visas attiecīgās iestādes ir paaugstinātā gatavībā un būs gatavas rīkoties pie kādiem incidentiem.

Jau ziņots, ka šogad no 8.februāra līdz 9.februārim plānota Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas vienotajam elektrotīklam.

Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas pievienošanās Eiropas elektrotīklam notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots.

KEM iepriekš skaidroja, ka februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Februārī ir arī mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem.

Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, akcentēja KEM. Baltijas pārvades sistēmas operatori veikuši būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Tostarp ir izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.

Vienlaikus KEM norādīja, ka elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, kā arī elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās.