Nespēja ievēlēt Latvijas Bankas prezidentu jau kļuvusi par iemeslu rakstam portālā “Politico”, kur tas tiek dēvēts par turpinājumu tendencei “politiski uzbrukt” valsts bankām. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka šā iemesla dēļ Latvija uz laiku zaudējusi balsstiesības Eiropas Centrālās bankas padomē.
Kā tas notika? Atzīmēšu smieklīgu lietu: 13. janvārī Evika Siliņa paziņoja, ka koalīcija “strauji virzās uz priekšu Latvijas Bankas prezidenta jautājumā”. Katrs lasītājs pats var novērtēt, cik strauja ir šī virzība.
Un tad notiek pats interesantākais.
23. janvārī opozīcijā esošā Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” raksta vēstuli Saeimas Prezidijam, izvēloties savu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam – Mārtiņu Kazāku!
24. janvārī koalīcija “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un ZZS izvirza vienu kandidātu – Santu Purgaili, kas, starp citu, ir Latvijas Bankas prezidenta vietniece.
27. janvārī Purgaile pati atsauc savu kandidatūru, jo viņai “nav koalīcijas atbalsta”.
Un tajā pašā dienā, 27. janvārī, “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” (bez ZZS) pievienojas Nacionālajai apvienībai un “Apvienotajam sarakstam”, atbalstot Kazākas kandidatūru. Vēlos atgādināt, ka 18. decembrī Kazāks tika noraidīts, jo viņu neatbalstīja ZZS.