/nginx/o/2025/01/28/16618876t1h6dee.jpg)
Lielākā daļa cilvēku jau noteikti būs pamanījuši, ka Latvijas Banka jau vairāk nekā mēnesi faktiski darbojas bez oficiāli ievēlēta prezidenta. Dažādu iemeslu dēļ tieši šis jautājums koalīcijai kļuvis neatrisināms. Rekonstruēsim notiekošā hronoloģiju un mēģināsim saprast: vai koalīcija pārdzīvos šo satricinājumu, kura Saeimas partija veido vislielāko jucekli un kādēļ Eiropa ir neapmierināta?
Nespēja ievēlēt Latvijas Bankas prezidentu jau kļuvusi par iemeslu rakstam portālā “Politico”, kur tas tiek dēvēts par turpinājumu tendencei “politiski uzbrukt” valsts bankām. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka šā iemesla dēļ Latvija uz laiku zaudējusi balsstiesības Eiropas Centrālās bankas padomē.
Kā tas notika? Atzīmēšu smieklīgu lietu: 13. janvārī Evika Siliņa paziņoja, ka koalīcija “strauji virzās uz priekšu Latvijas Bankas prezidenta jautājumā”. Katrs lasītājs pats var novērtēt, cik strauja ir šī virzība.
Un tad notiek pats interesantākais.
23. janvārī opozīcijā esošā Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” raksta vēstuli Saeimas Prezidijam, izvēloties savu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam – Mārtiņu Kazāku!
24. janvārī koalīcija “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un ZZS izvirza vienu kandidātu – Santu Purgaili, kas, starp citu, ir Latvijas Bankas prezidenta vietniece.
27. janvārī Purgaile pati atsauc savu kandidatūru, jo viņai “nav koalīcijas atbalsta”.
/nginx/o/2022/12/05/15003944t1hfb82.jpg)
/nginx/o/2020/02/17/12947142t1hfe2b.png)