Pagājušajā gadā 598 Baltkrievijas pilsoņi un 125 Krievijas pilsoņi tika atzīti par tādiem, kas rada draudus Lietuvas nacionālajai drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai, trešdien paziņoja Lietuvas Migrācijas departaments.
Lietuva par draudu nacionālajai drošībai pērn atzinusi vairāk nekā 700 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu (2)
Kā informēja departamentā, ārvalstnieki tika atzīti par tādiem, kas rada apdraudējumu, izvērtējot publisko un klasificēto informāciju, kā arī no Valsts drošības departamenta saņemtos datus.
Visiem šiem ārvalstniekiem ir aizliegts ieceļot Lietuvā.
Saskaņā ar Migrācijas departamenta sniegto informāciju šie skaitļi ir mazāki nekā 2023.gadā, kad 1428 Baltkrievijas pilsoņi un 352 Krievijas pilsoņi tika atzīti par tādiem, kas apdraud drošību Lietuvā.
No 598 Baltkrievijas pilsoņiem, kurus Lietuva atzinusi par valsts drošību apdraudošiem, 179 nav izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Lietuvā, bet 232 dokumenta derīguma termiņš nav pagarināts.
Pēc Migrācijas departamenta iniciatīvas 175 Baltkrievijas pilsoņiem tika anulētas termiņuzturēšanās atļaujas. Vēl trim Baltkrievijas pilsoņiem tika atteiktas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Lietuvā un deviņi šādi dokumenti tika anulēti.
Pagājušajā gadā 35 Krievijas pilsoņiem tika atteikta termiņuzturēšanās atļaujas saņemšana Lietuvā, bet 36 - tās pagarināšana. Vēl 24 Krievijas pilsoņiem tika anulētas termiņuzturēšanās atļaujas, bet 29 Krievijas pilsoņi zaudēja pastāvīgās uzturēšanās atļauju Lietuvā.
Lēmums neizsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Lietuvā tika pieņemts attiecībā uz 16 Krievijas pilsoņiem, kad viņi pirmo reizi iesniedza pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai.
Saskaņā ar Migrācijas departamenta sniegto informāciju pienākums aizpildīt īpašu anketu, kas ieviesta 2022.gada beigās, attiecas uz visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas vecāki par 18 gadiem, kad viņi piesakās uzturēšanās atļaujas izsniegšanai vai nomaiņai Lietuvā, vai jaunas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai valstī.
Ārvalstniekiem pieteikuma anketā ir jāsniedz informācija par savu izglītību, iepriekšējo darbu, dienestu bruņotajos spēkos, kontaktiem ar valsts iestādēm valstīs, kas nav NATO un ES dalībvalstis, kā arī jāizsaka viedoklis par Krievijas agresiju Ukrainā.