Briškens uzsver nepieciešamību steidzami risināt "RB Rail" izdevumu segšanas jautājumu (5)

Viņš norādīja, ka SM ciena Latvijas un Igaunijas partnerus, tādēļ jautājums par "RB Rail" izdevumu segšanu ir virzīts valdībā vairākkārtīgi.

"Mēs turpinām virzīt šo jautājumus, kā arī strādājam visos iespējamos virzienos, lai samazinātu izmaksas. SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) un "RB Rail" finansējums ir samazināts par 15-20%, kā arī strādājam pie dzelzceļa saimniecības reformas. Latvijai ir jānorēķinās par savām starptautiskajām saistībām, tas ir pamatu pamats, kas ir steidzami jārisina," sacīja Briškens.

SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) papildināja, ka SM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par projektam nepieciešamo naudu 2024. un 2025.gadam, lai nodrošinātu turpmāku projekta ieviešanu. "SM ir sagatavojusi dokumentus, un valdībai otrdien [4.februārī] būs tas jāskata. Rītdien [30.janvārī] nekas netiks apturēts, "RB Rail" gaida, kad Latvija varēs norēķināties par šīm saistībām," sacīja SM pārstāvis.

Saeimas komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama (P) jautāja, kas notiks, ja nākamnedēļ valdība neatbalstīs šo finansējumu. Dubkēvičs norādīja, ka neredz iespēju nepiešķirt šo finansējumu. "Risks vienmēr pastāv, bet no mūsu puses tas būtu bezatbildīgi," sacīja SM parlamentārais sekretārs.

SM valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača atgādināja par Ministru kabineta (MK) 2024.gada 10.decembra lēmumiem par "Rail Baltica" ieviešanas pirmo kārtu, tostarp, ka līdz novembrim jāveic tehniski ekonomiskā analīze vienas starptautiskās stacijas integrēšanai "Rail Baltica" trasē pirmajā kārtā.

Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) jautāja, kas līdz novembrim tiks pētīts un Malnača skaidroja, ka ir jāsaprot, kā nofinansēt ievadu Rīgā, jo Eiropas Komisija (EK) finansējumu atbalstīs pamattrasei, bet Rīgas posmiem EK patlaban naudu nepiešķirs, tādēļ ir jādomā citi finansējuma veidi Rīgas ievadam, negaidot, kad tiks pabeigta pamattrase.

Briškens papildināja, ka aplēstās izmaksas posmam Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija ir virs 600 miljoniem eiro, tomēr ir iespējas optimizēt šo risinājumu. "Mana hipotēze ir, ka šīs izmaksas var būtiski samazināt. Kopējais iztrūkums projektā ir gandrīz četri miljardi. Ja ievads ir 400 miljoni, tie ir 10% no visa iztrūkuma. Tomēr svarīgi ir ekonomiskie ieguvumi - vai šis ievads atmaksāsies, vai līnija atnesīs pasažierus vairāk, nekā līnija, kas aizietu garām," sacīja Briškens.

Komentējot, kāds ir progress ar tiltu pār Daugavu, Malnača norādīja, ka tilta būvniecības turpināšanai EK naudu pērn neatbalstīja, tādēļ ir jāmeklē jauns finansējuma avots, kas patlaban nav identificēts.

Tāpat Malnača norādīja, ka turpinās darbs pie projekta izmaksu samazināšanas, tostarp ir identificēti tehniskie risinājumi, kurus ir iespējams vienkāršot. Ietaupījums pirmajā kārtā aplēsts 352,82 miljonu eiro apmērā, tostarp uz autoceļu šķērsojumiem, valsts autoceļu un pievedceļu izbūvi un trokšņu barjerām. Vienlaikus viņa informēja, ka ir iesniegts pieteikums Eiropas Savienības (ES) finansējumam, kurā Latvija ir pieteikusies pamattrases būvniecībai aptuveni 14 kilometriem, kā arī pieteikumā ietvertas būvuzraudzības un projektu vadības izmaksas.

Malnača arī informēja, ka SM ir sagatavojusi jaunu "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumu, kurā ir definēts, kas ir "Rail Baltica" projekts, ka tas ir īstenojams kārtās, kā arī, kāda ir institucionālā sistēma. Viņa norādīja, ka šis likums palīdzēs "Rail Baltica" projekta ieviešanas pārvaldībā, kā arī jau tagad ir noteiktas EDzL un "RB Rail" funkcijas.

Ābrama jautāja, kāpēc "RB Rail" veic projektēšanu, bet Lietuvā un Igaunijā to dara nacionālie ieviesēji. Malnača norādīja, ka Latvija virzās uz šo pārņemšanu, tomēr lielākā daļa projektēšanas darbu pamattrasē ir izdarīti. Briškens piekrita, ka "RB Rail" vairākus gadus kavējusies ar projektēšanu. "Man stājoties amatā, nebija uzticība EDzL valdei dot viņiem vēl projektēt, tagad process ir uzlabojies, tagad redzam, ka ir gatavība un komanda ir kvalificēta," sacīja Briškens.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) jautāja, vai nav plānots izmainīt regulējumu, lai varētu sākt būvēt kā Lietuvā un Igaunijā. Savukārt "RB Rail" pārstāvis Raivo Raudzeps vērsa uzmanību, ka ir virkne drošības aspektu, kāpēc nevajadzētu paātrināt šādu lielo objektu būvniecību, tomēr "Rail Baltica" likumprojektā atsevišķi aspekti ir iekļauti, kā paātrināt šo projektēšanu.

Ābrama sēdes noslēgumā norādīja, ka saistībā ar "Rail Baltica" projektu ir daudz jautājumu, tādēļ arī turpmāk Saeimas komisijās regulāri tiks apspriesta "Rail Baltica" projekta virzība.

"RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila iepriekš norādīja, ka "RB Rail" nepieciešamais līdzfinansējums izdevumu segšanai 2025.gadam veido 9,026 miljonus eiro.

Pagājušā gada nogalē "RB Rail" padome uzdeva kompānijas valdei līdz šā gada 1.februārim meklēt apstiprinājumu 2025.gada budžeta finansējumam no SM un MK. Tikmēr SM pārstāvji norāda, ka Valsts kanceleja joprojām nav iekļāvusi valdības dienas kārtībā informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2025.gadā, neraugoties uz ministrijas norādēm, ka jautājums ir steidzami risināms.

Plānots, ka "RB Rail" valde kopuzņēmuma padomes sēdē ceturtdien, 30.janvārī, rosinās padomi atlikt nākamo lēmumu pieņemšanu uz mēnesi, jo., lai gan MK ir iesniegts informatīvais ziņojums par trūkstošo finansējumu, tas vēl nav skatīts.

Pēc ministrijā teiktā, ja valdība kavēsies lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, SM nevarēs turpināt pildīt MK lēmumu par "Rail Baltica" pirmās kārtas īstenošanu, jo tās izpildē ir nepieciešama "RB Rail" ekspertu iesaiste. Tāpat Latvija nevarēs pabeigt sāktos projektēšanas darbus, saņemt atbalstu finansējuma piesaistē un juridiskajos jautājumos, kā arī izmantot citas "RB Rail" nodrošinātās atbalsta funkcijas.

Savukārt premjere Evika Siliņa (JV) otrdien, 28.janvārī, pēc valdības sēdes norādīja, ka nekādu šantāžu no "Rail Baltica" komandas nepieņemšot, kamēr projektā netiks atrasta ekonomija. "Ir pilnīgi skaidrs uzstādījums, ka šīs izmaksas, kas iepriekš tika uzstādītas, ir jāsamazina vismaz par 20%," norādīja valdības vadītāja.

SM min, ka atbilstoši MK virzītā informatīvā ziņojuma protokollēmumam "RB Rail" darbības nepārtrauktības nodrošināšanai 2025.gadā ir nepieciešami kopumā 6,59 miljoni eiro. Ministrijas aprēķinā nav iekļauti "RB Rail" norādītie Vispārējo pārvaldības izmaksu neattiecināmības riska izdevumi 3,26 miljonu eiro apmērā.

Papildu ziņojums par atlikušo maksājumu daļu tiek plānots šogad aprīlī.

Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.

SM kopīgi ar FM un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz MK tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.

"RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.

Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Valdība noteica, ka līdz 2025.gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.