Visi sirmgalvji saņēmuši kļūdaini neizmaksāto pensijas daļu, informē VSAA

Ar vēl sešiem iedzīvotājiem, kuri pensiju saņem ar piegādi mājās, panākta vienošanās par pārrēķina sūtīšanu ar piegādi.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks klāstīja, ka gan VSAA, gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pie problēmas risināšanas, taču viņš saskata arī katra iedzīvotāja paša individuālo atbildību. "Cilvēki maina strādājošā, nestrādājošā statusu, bet process nostabilizēsies, un uz priekšu tādām kļūdām nevajadzētu būt," pauda Alliks.

Viņaprāt, šī situācija uzrāda, ka gan VSAA, gan VID ir savstarpēji vairāk jākomunicē. Pat tad, ja cilvēks nav kaut ko sapratis, nekas nav zaudēts, jo neizmaksāto daļu iespējams atgūt vēlāk, izteicās ierēdnis.

VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe atkārtoti atgādināja, ka dienests katram no 1100 iedzīvotājiem ir nosūtījis personisku atvainošanās vēstuli, izņemot diviem iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta deklarēta Krievijā.

Šmite Roķe uzskata, ka kļūda nav bijusi "sistēmiska", bet gan saistīta ar algas nodokļa grāmatiņu - katrs no gadījumiem bijis individuāls. Piemēram, viens vecuma pensijas saņēmējs bija kļuvis par saimnieciskās darbības veicēju, citos gadījumos cilvēks kaut ko atzīmējis vai izdarījis, kas radījis tālākas problēmas. "Bijām izdomājuši 54 dažādus iespējamo kļūdu rašanās scenārijus, bet pietrūka izdomāt vēl divus trīs, ko nebijām paredzējuši," apgalvoja Šmite-Roķe.

Šobrīd VID sistēmā "jaunie scenāriji" iestrādāti, un nākotnē šādām kļūdām nevajadzētu atkārtoties.

Tomēr, kā atzina, Šmite-Roķe, "situācijas var rasties caur konkrētiem piemēriem, tāpēc nevaram solīt, ka nekādas problēmas pilnīgi nekad vairs neatkārtosies".

Viņa uzsvēra, ka liels darbs tiks veltīts skaidrošanai. VID arī turpmāk plāno seniorus aicināt uz diskusijām, lai labāk izprastu nesaprotamos aspektus sistēmā. Tomēr VID nevarot paredzēt, kā un ko katrs individuāli sistēmā ir vai nav atzīmējis. Konkrētu cilvēku problēmas un atsevišķi gadījumi VID un VSAA ļaus mācīties, kā konsultēt pārējos, jo katrs gadījums ir individuāls, sprieda Šmite-Roķe.

"VID no savas puses centās izdarīt tā, lai visiem pārrēķins notiktu automātiski - no valsts puses, lai cilvēkiem pašiem nebūtu jāiesaistās," klāstīja dienesta ģenerāldirektore. Viņas ieskatā, aicinot iedzīvotājus pašus doties un iesaistīties pārrēķinu procesā, tiktu pieļautas vēl lielākas un smagākas kļūdas.

Īpaši būtiski tupināt skaidrot kārtību, kas attiecas uz strādājošiem pensionāriem un dalītā neapliekamā minimuma piemērošanu, uzsvēra komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).

Sēdes laikā izskanēja arī priekšlikumi vairāk skaidrot kārtību, kas attiecas uz pensionāriem ārpus Latvijas. Kā norādīja Andersone, iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) šajā gadījumā dala divās grupās: rezidentos un ne-rezidentos.

Attiecībā uz nerezidentiem ir īpašs regulējums, kas ir labvēlīgāks Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Rezidentiem visā pasaulē pienākas pamatlietas pēc Latvijas pensiju sistēmas kārtības. Savukārt neapliekamo minimumu nerezidentiem nepiemēro, izņemot gadījumus, kad ES vai EEZ iedzīvotājiem, kas taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem Latvijā.

Gan VID, gan VSAA turpinās sarunas ar LM un Finanšu ministriju par slimību pabalsta izmaksu aprēķiniem un plašākiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Jau vēstīts, ka no šī gada noteikts fiksētais ar nodokli neapliekamais minimums visām algām 510 eiro mēnesī apmērā, no 2026.gada to paredzēts paaugstināt līdz 550 eiro, bet 2027.gadā - līdz 570 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamais minimums šogad paaugstināts no 500 līdz 1000 eiro mēnesī.

No šī gada strādājošie pensionāri, kam pensija ir mazāka par 1000 eiro, var izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot pensijai un algai dalīti (500 eiro algai un 500 pensijai). Tādā gadījumā katru mēnesi nodoklis 25,5% apmērā tiks piemērots tikai tai pensijas un algas daļai, kas ir virs 500 eiro.

Šāds risinājums ieviests, lai strādājošiem pensionāriem, kam pensijas apmērs nesasniedz neapliekamā minimuma apjomu 1000 eiro, dotu iespēju gada laikā pilnīgāk izmantot neapliekamo minimumu, negaidot nākamo gadu, kad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt nodokli par neizmantotā minimuma daļu.