Rietuma: Pieaugot finansējumam kino nozarei, palielinās arī skatītāju skaits kinoteātros

Viņa atgādināja, ka Latvijas simtgades programmā 2018.-2019.gada kino nozarei bija atvēlēts papildu finansējums, kā rezultātā latviešu filmu skatītāju skaits kinoteātros pārsniedza 50 000 cilvēku, savukārt 2021.gadā Covid-19 pandēmijas dēļ tas nesasniedza pat 10 000 cilvēku. Rietuma uzsvēra, ka no pandēmijas radītajām sekām kino nozare ir spējusi atgūties, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Latvijas kino industrijas uzņēmumu izaugsme, veicinot to profesionālo veiktspēju" finansējumam 6,37 miljoniem eiro. Par šo summu ir tapušas piecas spēlfilmas un četri seriāli.

Rietuma informēja, ka laika posmā no 2025.gada līdz 2027.gadam NKC dotācija filmu ražošanai ir plānota 5,81 miljons eiro gadā.

NKC vadītāja salīdzināja finansējuma apjomu starp Baltijas valstīm, kur līdere ir Igaunija, kur šogad kino nozarei atvēlēti 19,67 miljoni eiro, Lietuvā - 11,07 miljoni eiro, bet Latvijā tikai - 6,5 miljoni eiro.

Runājot par godalgoto animācijas filmu "Straume", Rietuma atgādināja, ka tā ir trīs valstu - Latvijas, Francijas un Beļģijas - oficiālais kopražojums, kura struktūra atbilst Eiropas konvencijas par kopražojumiem nosacījumiem.

Filmas kopējās izmaksas ir 3,49 miljoni eiro, kur Latvijas producenta finansējums filmai ir 45,16%, Francijas kopproducenta finansējums - 44,80% un Beļģijas kopproducenta finansējums - 10,05%, tādēļ tā tiek pieteikta kā Latvijas filma.

Filmu "Straume" finansiāli atbalsta NKC, Valsts Kultūrkapitāla fonds, "Eurimages", Francijas Nacionālais kino centrs, televīzijas "Arte" un "Canal+", arī dažādi reģionālie fondi un atbalsta programmas Francijā un Beļģijā. Filma producēta studijās "Dream Well Studio" Latvijā, "Sacrebleu Productions" Francijā un "Take Five" Beļģijā.

Filmas Latvijas daļas finansējumu veido valsts - NKC - piešķīrums filmas ražošanai 860 000 eiro, filmas mārketinga aktivitātēm, tai skaitā filmu tirgiem 21 760 eiro, 20 000 eiro - atbalsts filmas popularizēšanai, izvirzot filmu pretendēt ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars".

Rietuma informēja deputātus, ka patlaban dažādās ražošanas stadijās ir 20 spēlfilmas, 22 dokumentālās un deviņas animācijas filmas, tajā skaitā piecas pilnmetrāžas. Filmas ražošanas cikls ir trīs līdz pieci gadi.

Šogad uz ekrāniem gaidāmas vismaz piecas jaunas spēlfilmas, proti, "Mūžīgi jauni", "Lotus", "Tīklā. TTT leģendas dzimšana", "Jumprava: Lielais notikums", "Nospiedumi", vairākas dokumentālās filmas, kā arī divas pilnmetrāžas animācijas filmas "Laimīgie" un "Dieva suns".

Ekonomikas ministrija (EM) trešdien iepazīstināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus ar izstrādāto piedāvājumu valsts atbalsta sniegšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Tas būšot lielākais atbalsts, kādu nozare ir saņēmusi līdz šim, apgalvo EM.

EM valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raivis Bremšmits skaidroja, ka ar valsts līdzfinansējuma palīdzību efektīvi tiek veicināta arī nodarbinātība dažādos, arī ar filmu nozari tieši nesaistītos, tautsaimniecības sektoros, piemēram, viesmīlība, ēdināšana, transporta pakalpojumi. Īstenojot jauno atbalsta programmu, kino nozares piesaistītie ārvalstu producenti un to veiktās investīcijas varētu ienest Latvijas tautsaimniecībā vismaz 15 miljonus eiro gadā, prognozēja Bremšmits.

EM piedāvājums izveidots kā pastāvīgs regulējums līdzfinansējuma sniegšanai dižpasākumu organizēšanai un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Tas nodrošinās iespējas dažādu nozaru pārstāvjiem piesaistīt lielus starptautiskus pasākumus Latvijā, kā arī piesaistīt kino nozarē Latvijā spēcīgus ārvalstu filmu producentus, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību, tostarp eksporta ieņēmumus, un stiprinot valsts starptautisko atpazīstamību.

EM sagatavotā jaunā atbalsta programma nosaka atbalstāmās aktivitātes, izmaksas, līdzfinansējuma intensitāti, vērtēšanas kritērijus, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumus. EM piedāvājumā paredzēts, ka valsts atbalstu arī turpmāk sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), līdzfinansējuma apjoms vienam projektam būs 30% no projekta īstenošanas kopējām attiecināmajām izmaksām.

Atbalsta sniegšanai gan filmu uzņemšanai, gan dižpasākumu organizēšanai paredzētais budžets ir noteikts saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" noteikto finansējumu - 7,5 miljoni eiro šogad, 7,9 miljoni eiro 2026.gadā un 8,3 miljoni eiro 2027.gadā.

Patlaban notiek izstrādātās atbalsta programmas projekta saskaņošana, to plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) tuvāko nedēļu laikā. Attiecīgi pirmās atlases kārtas izsludināšana atbalsta saņemšanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā plānota ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā pēc MK noteikumu apstiprināšanas valdībā. Plānotais pirmās kārtas finansējums būs četri miljoni eiro.

MK noteikumos kā ārvalstu filmu uzņemšanas vieta un dižpasākuma norises vieta ir noteikta Latvija, taču tas neizslēdz iespēju, ka, piemēram, dižpasākuma gadījumā Latvija ir viena no dižpasākuma norises vietām, piemēram, kā noteikts sacensību posms, un šādā gadījumā līdzfinansējums tiks piešķirts nevis par visu dižpasākumu, bet tikai par to daļu, kurā dižpasākums notiek Latvijā.

Iepriekšējos gados veiktajām investīcijām kino nozares attīstībā, nodrošinot atbalstu ārvalstu filmu filmēšanai Latvijā, interesi par savu projektu realizēšanu tieši Latvijā izrādījusi virkne apbalvotu režisoru, tāpat tiek piesaistīti pasaulslaveni aktieri, kas nodrošina gan turpmāku nozares izaugsmi, eksporta apgrozījuma kāpumu, kā arī Latvijas ekonomiskā tēla stiprināšanu.