Algu un pensiju pieaugums Latvijā vienmēr ir bijis sabiedrības uzmanības degpunktā. Ja raugāmies uz pēdējām, tad šeit izmaiņas var būt saistītas vienīgi ar pensiju indeksāciju, kurām attiecībā uz kopējo cenu kāpumu ir vien novēloti kompensējošs raksturs. Tādējādi, ja vien inflācija negrozās ap nulli, vai neiestājas deflācija, mūsu pensionāru reālā pirktspēja samazinās. Turklāt ir jārēķinās, ka senioru patēriņa grozs atšķiras no valstī vidējā, pēc kā tiek rēķināts patēriņa cenu indekss un līdz ar to arī inflācija. Līdz ar to var gadīties situācijas, ka, piemēram, 2% vērtas kopējās inflācijas gadījumā pensionāra pirktspēja saistībā ar pārtikas, komunālo pakalpojumu un medikamentu cenu izmaiņām var kristies pat par 5% un vairāk, bet pensiju indeksācija netiek līdzi dārdzības pieaugumam. Tādējādi šobrīd galvenais valsts iedzīvotāju labklājības pieaugums var būt saistīts ar algu pārmaiņām. Taču arī šeit situācija nav viennozīmīga. Kādi ir potenciālie scenāriji, TVNET+ skaidros raksta turpinājumā.
/nginx/o/2024/10/31/16457295t1h9f05.jpg)
/nginx/o/2025/01/29/16621036t1hd495.jpg)