Banku analītiķi: Mazumtirdzniecības pieaugums gada nogalē pārsniedza prognozes (1)

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula aģentūrai LETA norādīja, ka mazumtirdzniecības apgrozījumu "varētu uzskatīt par gaišu fragmentu puzlē, kas veido priekšstatu par ekonomisko aktivitāti Latvijā ceturtajā ceturksnī".

Viņa pauda, ka pērn ceturtajā ceturksnī mazumtirgotāju apgrozījums salīdzināmās cenās palielinājās vairākumā preču grupu, taču vienlaikus auga arī mājsaimniecību noguldījumi, kas varētu norādīt uz noturīgu ienākumu kāpumu.

Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās ceturtajā ceturksnī kopumā audzis par 1,6%. Paula skaidro, ka iedzīvotāju pirkumus gada nogalē papildus varēja nedaudz veicināt gaidāmās neapliekamā minimuma un minimālās algas pārmaiņas. Tās vairākumam patērētāju solīja nelielu ienākumu pieaugumu 2025.gadā, tomēr oktobra-decembra patērētāju noskaņojuma rādītāju dinamika gan vēl tik daudzsološa nebija. Viņa arī norādīja, ka būtisks pozitīvs bija dažādu nepārtikas preču, tostarp mājokļa labiekārtošanas preču mazumtirdzniecības devums kopējā nozares dinamikā ceturtajā ceturksnī.

Paula pauda, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati rāda aktīvāku transportlīdzekļu reģistrāciju nekā gadu iepriekš, kāpums vērots arī oktobra-novembra apstrādes rūpniecības datos. Vienlaikus, ir jomas, piemēram, enerģētika, kur īstermiņa dati un laikapstākļi rāda, ka izaugsme varētu būt bijusi pieticīgāka. Latvijas Bankas ekonomiste norādīja, ka siltāka ziema un mazāks apkures rēķins gan var motivēt ko atlicināt citiem pirkumiem.

Viņa arī skaidroja, ka šā gada pirmo nedēļu karšu maksājumu dati rada priekšstatu, ka "iepirkšanās prieks varētu būt atgriezies uz palikšanu".

Paula norādīja, ka tirdzniecības centru un dažādu izpārdošanu reklāmās Latvijā jau saskatāmi aicinājumi iepirkties saprātīgi un ar apdomu (ar to, visticamāk, domājot pirkuma nepieciešamības izsvēršanu un atkritumu mazināšanu), tomēr starp pārējiem janvāra mazumtirdzniecības datiem būs "silti ierušinājies arī kādas specifiskas preču grupas kāpums futbola fanu vajadzībām".

"Interpretējot ekonomisko rādītāju dinamiku, varam tiekties silti bērnišķīgo prieku par "vairāk" (apgrozījuma) aizstāt ar prieku par šī "vairāk" vai "mazāk" saturu," uzsvēra Paula.

Savukārt "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,4% un pieaugums ir izrādījies mazlietiņ spēcīgāks nekā gaidīts, lai arī pakāpeniskas atgūšanās pazīmes tika novērotas jau iepriekšējos mēnešos.

Viņš skaidroja, ka pieaugums galvenokārt balstījies uz pārliecinošo pieaugumu nepārtikas preču segmentā, kur īpaši izceļams ir kāpums informācijas un komunikācijas iekārtu (16,4%), mājsaimniecības elektroierīču (12%) un kosmētikas piederumu (8,2%) iegādē. "Šķiet, tas spilgti atspoguļo aizvadīto svētku tēriņu galvenās prioritātes un izvēles," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka citos nepārtikas segmentos pieaugums ir bijis mazāk pārliecinošs. Viņaprāt, no tā var pieņemt, ka gada sākumā, mazinoties svētku stimuliem, kopējā mazumtirdzniecības izaugsme atkal būs zemāka.

Kā norādīja Gašpuitis, kritums pārtikas mazumtirdzniecībā uzrāda, ka tas ir segments, kur iedzīvotāji izvēlējās ietaupīt, vai arī nepalielināt tēriņus, tas ir, augstāku cenu dēļ bija spējīgi iegādāties mazāk.

"SEB banka" ekonomists pauda, ka tuvākajā laikā mazumtirdzniecības atgūšanos noteiks nepārtikas tirdzniecības atgūšanās straujums. Viņš norādīja, ka gada sākumā mazumtirdzniecība varētu turpināt uzrādīt vāju izaugsmi, taču tālāka pirktspējas atjaunošanās pakāpeniski turpinās nostiprināt patēriņa, tai skaitā mazumtirdzniecības izaugsmi.

"Svarīga būs kopējā patērētāju pārliecība, kas kopš 2023.gada janvāra mainīgiem panākumiem ir pakāpeniski virzījusies uz augšu," skaidroja Gašpuitis.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka aizvadītajā gadā mazumtirdzniecības pieaugums kopumā bija vājš, un reālā izteiksmē tēriņi veikalos palielinājās par 1%. Taču tas ir labāk nekā 2023.gadā, kad reālais apgrozījums samazinājās par 2,2%. Turklāt, tuvojoties gada nogalei, Latvijas iedzīvotāji sāka atvērt makus plašāk, uzsvēra Strautiņš. Viņš skaidroja, ka nozarei sekmīgs bija arī decembris, kas nav nekas neparasts, jo šajā laikā naudu ierasti tērē aktīvi, taču šis decembris bija vēl nedaudz labāks nekā ierasts. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas ņem vērā nacionālās Ziemassvētku īpatnības, pārdošanas apjoms pret novembri pieauga par 0,5%.

Savukārt gadā kopumā pieaugums bija 3,4% - tikpat, cik novembrī, tomēr iepriekšējo reizi labāks sniegums bija tikai 2022.gada novembrī, pauda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka arī 2025.gada perspektīvas nozarei ir labas. Sagaidāms, ka inflācija nedaudz pārsniegs ECB mērķa līmeni atšķirībā no 2024.gada, taču reālo algu kāpums turpināsies.

Strautiņš pauda, ka pirktspējas uzlabojums būs lēnāks nekā pērn. "Svarīgi ir arī tas, ka nozīmīgi pacelsimies virs 2021.gadā sasniegtā līmeņa, ap kuru esam "šurpu turpu" mīņājušies trīs gadus, kas bija ļoti nepatīkams vēsturisks starpgadījums pēc nepārtraukta pirktspējas kāpuma desmit gadu laikā," skaidroja "Luminor banka" ekonomists.

Viņš arī norādīja, ka daudzsološs ir kreditēšanas, jo īpaši hipotekārās kreditēšanas pieauguma paātrinājums pērnā gada otrajā pusē. "Naudas nezūdamības likums vēsta, ka viena cilvēka izdevumi ir cita ienākumi, bet kredīti par mājokļu iegādi daļēji pārvēršas par noguldījumiem, kas savukārt var tikt iztērēti un ieguldīti," skaidroja Strautiņš.

Kā pauda "Luminor banka" ekonomists, decembra dati rada labu noskaņojumu arī tādēļ, ka strauji kāpa pirkumi kategorijā, kas atspoguļo brīvās naudas resursu pieaugumu - nepārtikas preču tirdzniecība, neskaitot degvielu, kas palielinājās par 7,2%. Īpaši strauji reālā izteiksmē auga izdevumi par informācijas un sakaru iekārtām (16,4%), mājsaimniecību elektroiekārtām (12%). Tātad ģimenēm ir arvien vairāk iespēju iegādāties arī ne tikai pirmās nepieciešamības preces. Pārtikas pirkumi bija par 1,7% mazāki nekā pirms gada, kas nozīmē, ka naudas izteiksmē tie bija lielāki, bet šajā preču kategorijā inflācija pārsniedz vidējo. Strautiņš norādīja, ka tai ir patēriņu slāpējoša ietekme, tāpat kā sarūkošajam iedzīvotāju skaitam.

Strautiņš arī skaidroja, ka mazumtirdzniecības perspektīvas šogad un arī turpmākajos gados uzlabo tas, ka turpinās samazināties procentu likmes. Finanšu tirgi par izlemtu jautājumu uzskata to, ka 30.janvārī ECB samazinās procentu likmes. Tāpat apmēram 90% varbūtība tiek piešķirta likmju samazinājumam martā, bet par iespējamo aprīļa lēmumu vērtējums ir "piecdesmit pret piecdesmit". Tiek sagaidīts, ka gada beigās "Euribor" likmes būs 2% (šobrīd tās ir ap 2,6%), kas nozīmē gan to, ka tiks veicināta jauna aizņemšanās, palielinot naudas apriti ekonomikā, gan tiks samazinātas parādu apkalpošanas izmaksas, atbrīvojot resursus patēriņam, norādīja Strautiņš.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA pauda, ka mazumtirdzniecība pērnā gada nogalē ievērojami sasparojās un pēc ilgstošas stagnācijas atkal pakāpās virs 2019.gadā novērotā līmeņa. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pārdotie apjomi 2024.gada decembrī pret novembri mazliet pieauga (0,5%). Šo kāpumu virzīja nepārtikas preču, izņemot degvielu, tirdzniecība. Pret 2023.gada decembri vērojams brangāks pieaugums (3,4%).

Kā skaidroja Mālnieks, atskatoties uz pagājušo gadu, redzams, ka mazumtirdzniecības aktivitāte pērn bija augstāka nekā 2023.gadā. Pārdots vairāk nepārtikas preču, būtisku devumu dodot degvielas mazumtirdzniecībai. No pārējām nepārtikas preču pozīcijām labu sniegumu gada griezumā uzrādīja IKT iekārtu, kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecība. "Lai gan pandēmijā sasirgušo pārtikas mazumtirdzniecību joprojām nav īsti sanācis dabūt uz kājām, pozitīvi tas, ka pārdotā apjomi kopš pērnā pavasara ir uz augšupvērstas trajektorijas, un zemākais punkts, šķiet, ir aiz muguras," norādīja Mālnieks.

Aptauju dati vēsta, ka pārtikas tirgotāju noskaņojums ir pozitīvāks nekā mazumtirdzniecības nozarē vidēji. To nosaka gan labāki nekā gaidīts pārdošanas rezultāti iepriekšējos mēnešos, gan arī cerīgāks skatījums uz pieprasījumu nākamajos mēnešos, pauda "Swedbank" ekonomists.

"Swedbank" karšu dati liecina, ka decembris bijis aktīva patēriņa mēnesis - karšu tēriņi, iekļaujot skaidras naudas izmaksu, auguši teju par 7% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Maksājumi elektronikas tirdzniecības vietās un norēķini par viesnīcām auguši par vairāk nekā piektdaļu. No lielākajām pozīcijām nedaudz sarukusi skaidras naudas izmaksa bankomātos, taču šāda tendence novērojama jau vismaz divus gadus, iedzīvotājiem arvien lielākā mērā pārejot uz bezskaidras naudas norēķiniem. Kā norādīja Mālnieks, lielāks patēriņš, iespējams, nozīmēja, ka zem Ziemassvētku eglītes dāvanu bijis vairāk. Atskatoties uz gadu kopumā, karšu tēriņi pieauguši par 5,5%, elektronikas precēm ieņemot pārliecinošu līdera pozīciju.

Mālnieks prognozēja, ka pērnā gada izskaņas pozitīvais sniegums turpināsies arī šogad, un tam ir vairāki iemesli. Vispirms, mērena patēriņa cenu inflācija (šogad 2-3% apmērā) un noturīgs algu kāpums nozīmē, ka pirktspēja turpinās augt. Viņš skaidroja, ka, pateicoties nodokļu reformai, strādājošie, kuru bruto alga ir zem 4000 eiro mēnesī, šogad "uz rokas" saņems nedaudz vairāk. Arīdzan gaidāms, ka, ekonomikai izraujoties no stagnācijas, patērētāju noskaņojums kļūs optimistiskāks un noturēsies virs ilgtermiņa vidējā.

Viņš arī piebilda, ka, uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei kaimiņvalstīs, Latvija arī varētu sagaidīt lielāku tūristu pieplūdumu. Iespējams, ka kādu artavu dos tādi lieli pasākumi kā, piemēram, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, "EuroBasket 2025".

Mālnieks uzsvēra, ka netrūkst arī risku, jo Krievijas vērstais hibrīdkarš pret Latviju var izpausties ne tikai dažos šķietami nejaušos un samērā zemas nozīmes incidentos, bet gan arī mūsu ikdienu būtiski ietekmējošos notikumos.Viņš skaidroja, ka, redzot jaunas sabotāžas aktivitātes, ir risks, piemēram, ka būtiskāk celsies elektrības cenas. Turklāt, hibrīdkara sekas var būt ne tikai cenās vai citās tā teikt "taustāmās" problēmās mērāmas, bet arī ietekmēt patērētāju noskaņojumu.

"Bažas par drošību, protams, neveicinātu iedzīvotāju vēlmi tērēt, kas savukārt nozīmētu, ka mazumtirdzniecības atkopšanās atkal pārceļas uz vēlāku laiku. Par spīti riskiem, jāatceras, ka šobrīd ir redzami atkopšanās asni, kas vieš cerīgāku skatu gan uz mazumtirdzniecības, gan kopējo ekonomisko aktivitāti tuvākajos gados," pauda Mālnieks.

Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 1% salīdzinājumā ar 2023.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 1,6%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, auga par 2,3%, bet autodegvielas - par 2,7%.

Savukārt 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,4%.