ES aizliegs spēļu konsoļu eksportu uz Krieviju, taču neatteiksies no krievu sašķidrinātās gāzes (5)

Raugoties no attāluma, Ukrainas kaujas laukos dažkārt patiešām izskatās tā, it kā karavīri spēlētu “PlayStation”. Ukraiņu dronu piloti sēž drošā attālumā un vada mazos lidaparātus uz ienaidnieka pozīcijām, tankiem un munīcijas noliktavām. Krievijas karavīri manevrē ar modificētiem bezpilota lidaparātiem, kas nes nelielas bumbas, un izmanto tos, lai uzbruktu civiliedzīvotājiem. Eiropas Savienība tagad vēlas vismaz mēģināt apgrūtināt Krievijai šāda veida karadarbību: Eiropas Ārējās darbības dienests plāno aizliegt spēļu konsoļu un ar tām saistīto komponentu, piemēram, kontrolieru un džoistiku eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju.

Dronu karam nepieciešamo Krievija saņem no Ķīnas

Aizliegumam jākļūst par galveno daļu no 16. sankciju paketes pret Krieviju, kuras projekts ir iesniegts laikrakstam “Süddeutsche Zeitung”. Plānots, ka tas būs gatavs līdz Krievijas iebrukuma Ukrainā trešajai gadadienai – 24. februārim. Nākotnē X-Box konsoles, Playstation un to aksesuāri tiks uzskatīti par tā dēvētajām “divējāda lietojuma” precēm, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pirmdien Briselē notikušās ārlietu ministru sanāksmes kuluāros uz to norādīja. Viņa sacīja, ka “patiešām tiek pārbaudītas visas lietas, kas palīdz Krievijai vadīt šo karu”. Tas attiecas arī uz spēļu konsolēm, kuras tiek izmantotas dronu vadībai.

2022. gadā lielākie konsoļu ražotāji “Microsoft”, “Sony” un “Nintendo” jau ir pārtraukuši produktu tirdzniecību Krievijā. Tāpēc Maskavas militārā nozare ir atkarīga no importa no trešajām valstīm. Pirmām kārtām piegādātāji no Ķīnas nodrošina Krievijas dronu ražotājus ar sastāvdaļām, kas ir ļoti svarīgas karadarbībai. Ņemot to vērā, ir apšaubāms, vai jaunās ES sankcijas var kaut ko mainīt, jo Krievijas bruņotajiem spēkiem jebkurā gadījumā nevarētu rasties piegādes traucējumi.

Jaunā sankciju pakete atkal ir kļuvusi plašāka nekā iepriekšējās. Tā kā par ierobežojošiem pasākumiem, kā sankcijas dēvē ES oficiālajā žargonā, vienmēr vienprātīgi jāvienojas visām 27 dalībvalstīm, manevrēšanas iespējas papildu sankciju pastiprināšanai tagad ir nelielas.

Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports turpinās – saistībā ar bažām par energoresursu trūkumu

Vācijas Federālais ārlietu dienests atkal atturas no pasākumiem pret sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no Krievijas. Lielākā daļa valdību ir nobažījušās par energoresursu cenām un energoapgādes drošību. Pagājušajā gadā sašķidrinātās dabasgāzes imports no Krievijas uz ES kopumā atkal pieauga. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka Vācija turpina iepirkt lielus daudzumus sašķidrinātās dabasgāzes no Krievijas, izmantojot apvedceļus.

Vēl decembrī desmit ES valstu grupa, tostarp Polija, Baltijas valstis un Somija, nosūtīja vēstuli Briselei ar aicinājumu “pēc iespējas ātrāk” aizliegt LNG importu no Krievijas. Līdz šim ir aizliegta tikai tālāka Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes transportēšana uz trešajām valstīm caur ES ostām. Savukārt importa aizliegumam joprojām nav izredžu uz panākumiem. Februāra beigās Eiropas Komisija plāno iesniegt alternatīvu “Rīcības plānu pieejamai enerģijai”. Vienlaikus tā vēlas detalizēti izklāstīt, kā tā plāno sasniegt izvirzīto mērķi – līdz 2027. gada beigām pilnībā pārtraukt enerģijas importu no Krievijas.

Jaunajā tiesību aktu paketē paredzētās svarīgās sankcijas attiecībā uz izejvielām tagad skar jēlumalumīniju un virkni alumīnija produktu, kas līdz šim ES tika ievesti no Krievijas un Baltkrievijas. Plānots pakāpeniski ierobežot importu. Eiropas importētājiem joprojām būtu atļauts iegādāties 275 000 tonnu alumīnija vienu gadu, pirms stāsies spēkā pilnīgs aizliegums.

Turklāt Kajas Kallasas vadītā iestāde ierosina aizliegt Krievijas naftas pagaidu uzglabāšanu ES ostās un aizliegt darījumus ar tām Krievijas ostām un lidostām, kuras tiek izmantotas ieroču un aizliegto sastāvdaļu pārvadāšanai. Ir jāpaplašina arī to uzņēmumu saraksts, kuriem piemēro sankcijas. Sarakstā atkal tiks iekļauti uzņēmumi no tādām valstīm kā Ķīna un Turcija, kuras ES apsūdz, ka tās palīdz Krievijai apiet sankcijas.

Jauni tarifi lauksaimniecības produktiem un mēslošanas līdzekļiem

Joprojām nav zināms, vai šoreiz ES valstis spēs vienoties par šādu visaptverošu pasākumu kopumu. Pavisam nesen Ungārija kārtējo reizi iebilda pret pašreizējo sankciju atjaunošanu, kas jāveic reizi sešos mēnešos. Lai gan uzņēmumu un privātpersonu iekļaušana sarakstā lielākoties nav pretrunīgi vērtējama, ES valstis arvien biežāk iebilst pret sankcijām pret ekonomikas nozarēm, jo to īstenošana iestādēm un uzņēmumiem ir sarežģīta.

Otrdienas vakarā Eiropas Komisija (EK) ierosināja arī jaunus tarifus lauksaimniecības produktiem un mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas. Iestāde paskaidroja, ka tā vēlas kļūt mazāk atkarīga no importa no šīm divām valstīm un stiprināt vietējo mēslošanas līdzekļu ražošanu. Jo īpaši mēslošanas līdzekļu imports ES pakļauj Krievijas pretpasākumu riskam, norādīja EK.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu papildu tarifi lauksaimniecības precēm, piemēram, eļļas augu sēklām, dzīvnieku izcelsmes produktiem un labībai, nekavējoties tiktu palielināti par 50%. Mēslošanas līdzekļiem sākotnēji tiktu pievienoti līdz 45 eiro par tonnu. Pēc trīs gadu pārejas perioda papildu nodoklis palielinātos līdz 430 eiro par tonnu, kas galu galā radītu tādu pašu efektu kā importa aizliegums.

ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs sacīja, ka papildu tarifu mērķis ir “vēl vairāk vājināt Krievijas kara ekonomiku, mazināt ES atkarību un atbalstīt mūsu rūpniecību”.