Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro neizslēdz Eiropas Savienības (ES) karavīru sūtīšanu uz Grenlandi, "ja tiks apdraudētas mūsu drošības intereses".
Francija neizslēdz ES karavīru izvietošanu Grenlandē
Baro intervijā radiostacijai "Sud Radio" atklāja, ka ar Dāniju notiek diskusijas par ES karavīru izvietošanu gadījumā, ja rastos drošības apdraudējums, taču viņš izslēdza jebkādu tūlītēju rīcību. "Šobrīd Dānija to nevēlas," uzsvēra Baro.
Dānija pirmdien paziņoja, ka ieguldīs 14,6 miljardus dāņu kronu (divus miljardus eiro) drošības pastiprināšanai Arktikas reģionā ASV un Krievijas tuvumā. Cita starpā Dānija iegādāsies trīs jaunus Arktikai paredzētus kuģus, vēl divus tālas darbības rādiusa novērošanas bezpilota lidaparātus un uzlabos satelītu jaudu, paziņoja Aizsardzības ministrija.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena otrdien tikās atsevišķi ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.
Makrona un Frederiksenas tikšanās laikā oficiāli Grenlande nebija viens no apspriežamajiem jautājumiem, bet abi pārrunāja Eiropas drošības un aizsardzības jautājumus. Avoti diplomātiskajās aprindās atklāja, ka Baro izteikumi netika apspriesti.
Baro sacīja, ka Arktika kļuvusi par "jaunu konflikta lauku", kurā draud "ārvalstu iejaukšanās". "Eiropas valstis ir ļoti solidāras, un tās ir gatavas domāt [par karavīru izvietošanu], ja tas būtu nepieciešams," paziņoja ministrs.
ES militārās komitejas vadītājs, austriešu ģenerālis Roberts Brīgers sestdien minēja iespēju izvietot Eiropas karavīrus Grenlandē.
Tomēr Frederiksena otrdien žurnālistiem Briselē sacīja, ka viņai "nav iemesla uzskatīt, ka pastāv militārs apdraudējums Grenlandei vai Dānijai". Dānijas premjere arī uzsvēra, ka "transatlantiskā sadarbība ir būtiska mūsu visu drošībai", un solīja darīt visu iespējamo, lai saglabātu aliansi, kas ir nodrošinājusi mieru un stabilitāti visām iesaistītajām pusēm.
Arī Vācijas kanclers otrdien uzsvēra, ka robežas nedrīkst pārvietot ar spēku.
Grenlande un tās minerālu resursi ir kļuvuši par iekārojamu mērķi apstākļos, kad ledu kušana Arktikā ir pavērusi jaunus kuģošanas ceļus ap šo salu.
ASV prezidents Donalds Tramps ir vairākkārt paudis vēlmi nopirkti Grenlandi, pretējā gadījumā solot piemērot augstus muitas tarifus. Viņš arī izteicies, ka ASV varētu anektēt Grenlandi, un atteicies noraidīt militāra spēka pielietošanu, lai pārņemtu kontroli pār šo salu.
Tramps paziņojis, ka šī autonomā Dānijas teritorija esot nepieciešama viņa valsts "starptautiskajai drošībai".