Zemessardzes komandieris Krjukovs: Latvijai jābūt gatavai jebkādiem draudiem

"Rīt mēs būsim labāki nekā vakar. (..) Visi priekšnosacījumi valstij ir izdarīti, lai mēs būtu gatavāki, un turpināsim to gan ar robežas aizsardzības plāniem, gan vienību ekipēšanu. Jo katru dienu labāki mēs kļūstam, jo mazāk par tāda scenārija varbūtību vispār var runāt," sacījis Krjukovs, "izslēgt mēs nekad neko nevaram, bet vienmēr jābūt gataviem. Kā teicu, būt inovatīviem, eksperimentēt, meklēt labākus risinājumus, nebaidīties mainīt iepriekš pieņemtos lēmumus."

Savukārt lūgts vērtēt, cik ticams, ka Krievijas uzbrukums kādai NATO valstij nebūtu plaša mēroga, bet gan kā provokācija vai hibrīduzbrukums, Zemessardzes komandieris pilnībā piekritis šādai versijai.

"Šie uzbrukumi jau notiek, un mēs darām visu iespējamo. Kaut vai tagad, ņemot vērā jūras kabeļu pārrāvumu, NATO klātbūtne ir palielināta reģionā. Ja skatāmies valsts teritorijā, mums šeit ir pārstāvji no puses NATO dalībvalstu. Mums ir tik daudz sensoru - tie ir karavīri šeit uz vietas. Ja kaut kas notiek, visas valstis automātiski zina, kas te notiek. Un tas ir ātrums. Tā ir ticība. Nav kā 2014.gadā - vai Krimā tiešām kaut kas notika vai ne? Zaļie cilvēciņi, kas tie tādi? Šādi scenāriji vairs nav iespējami, jo esam pilnīgi citā informatīvajā telpā. Mēs esam gatavībā, mums ir klātbūtne, un labāk saprotam, ko paši varam," sacījusi militārpersona.

Viņš uzsvēris, ka Krievijas provokatīvs iebrukums kādā no NATO dalībvalstīm būtu 5. panta gadījums, "tāpēc esam gatavi jau šodien, bijām vakar un būsim gatavi rīt".

Taujāts, kā un kad varētu beigties karš Ukrainā, Krjukovs izcēlis, ka jāņem vērā daudzi priekšnosacījumi. "Kur šobrīd atrodas ASV ar savu nostāju, kur atrodas Eiropa ar savu un kur pati Ukraina ir spējīga realizācijā. Šie trīs pīlāri, uz ko viss balstītos," sacījis Krjukovs, "Ukraina pierāda, ka ir gatava cīnīties un nepiekāpsies. Mums viņi jāatbalsta, kā esam to darījuši līdz šim, un par kādas teritorijas atdošanu agresorvalstij vispār nevar būt runa."