Ekspluatācijā nodoti četri tilti pār upēm uz Latvijas–Krievijas robežas (1)

Gada nogalē noslēdzās Latvijas – Krievijas robežas žoga izbūve prioritārajos posmos un tika uzsākta SIA “Igate” iepriekš izbūvēto 99 km žoga un citos infrastruktūras objektos konstatēto nepilnību novēršana, neparedzot tam papildu valsts finansējumu. 2024.gada beigās ir pieņemti ekspluatācijā SIA “Igate” izbūvētie 4 iekaramie trošu tilti. 2025. gadā aktīvi turpinās defektu un nepilnību novēršana visos iepriekš izbūvētos infrastruktūras elementos (patruļtaku, koka laipu u.c.) uz valsts robežas.

“Šogad VNĪ aktīvi turpina darbu pie atlikušajā žoga un betona pontonu izbūves 15 km garumā purvainajās, grūti aizsniedzamās zonās, ko veic SIA “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kā arī paralēli turpinās SIA “Igate” iepriekš izbūvētā žoga konstatēto defektu novēršana 99 km garā posmā. Paredzam, ka visi darbi VNĪ vadībā tiks paveikti laikus, valdībai solītajā termiņā līdz 2025. gada oktobra beigām,” norāda J. Gavrilova.

“Ārējās austrumu robežas izbūves process ir juridiski un tehniski sarežģīts. Tā izpildi ir kavējuši dažāda veida ārējie šķēršļi, kā arī gadu gaitā radušās dabiskās izmaiņas (piemēram, teritoriju aplūšana) un virkne citu faktoru. Neskatoties uz izaicinājumiem, SIA Igate turpina izbūvētās infrastruktūras sakārtošanu un konstruktīvā sadarbībā ar VNĪ nodrošinās, lai pabeigtu šo visai valstij nozīmīgo infrastruktūras objektu iespējami īsākā termiņā”, norāda uzņēmuma valdes loceklis Jurģis Pučka.

Uz šo brīdi izbūvēti 250 km žoga – 99 km, ko izbūvēja SIA Igate un 151 km tika izbūvēts pagājušā gadā VNĪ sadarbībā ar 6 būvuzņēmējiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu. Žoga izbūvi purvainajās zonās 28 km garumā tika izlemts nodrošināt garākā termiņā valsts līdzekļu efektīvākai izmantošanai - lēmums pieņemts, ņemot vērā būtiski izdevīgākus nosacījumus un izmaksas darbu veikšanai 2025. gadā un saskaņots ar Ministru kabinetu.

Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām 2023.gada vasarā uzņēmums saņēma uzdevumu vadīt, īstenot un uzraudzīt arī ES ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi 283,6 km garumā ar Krieviju, kur VNĪ veic nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus un kontrolē paveikto. Tāpat 2021. gada rudenī tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras izbūvi, kur žoga izbūve tika pabeigta 2024. gada jūlijā.

Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju – Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.