Bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss pozitīvi vērtē Vācijas aviokompāniju grupas "Lufthansa Group" piesaisti Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā, jo šī problēma tika risināta ilgus gadus.
Bijušie satiksmes ministri pozitīvi vērtē investora piesaisti "airBaltic" (1)
Linkaits aģentūrai LETA norādīja, ka šis darījums, kad "Lufthansa" iegādājas 10% "airBaltic" konvertējamo akciju par 14 miljoniem eiro, ir ļoti nozīmīgs notikums Latvijas aviācijas nozarē, jo pēc ilgiem gadiem "airBaltic" ir atrasts stratēģiskais investors.
"Darījums apliecina gan nacionālas aviokompānijas nozīmību un vietu Eiropas aviācijas telpā, gan arī apliecina aviokompānijas vadības izvēlētas stratēģijas pareizību ceļā uz akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO)," norādīja Linkaits.
Komentējot darījuma summu, Linkaits sacīja, ka darījuma summa šajā brīdī nav pats svarīgākais un svarīgāks ir pats "Lufthansa" lēmums ienākt kompānijas kapitālā un kļūt par investoru, kā arī līdzdarboties ikdienas lēmumu pieņemšanā "airBaltic" padomē. "To, kāda ir "airBaltic" vērtība, noteiks IPO. Tad arī varēsim redzēt, cik vērts ir šis "Lufthansa" ieguldījums," piebilda Linkaits.
Jautāts, par investora līdzdalības apmēru, Linkaitis norādīja, ka pēdējā laikā investors iesākumā ienāk ar nelielu akciju paketi, bet pēc tam ar laiku to palielina. Kā piemēru viņš minēja gadījumu ar Francijas un Nīderlandes aviokompāniju "Air France-KLM", kura palielināja līdzdalību Skandināvijas valstu lidsabiedrībā "SAS". Pēc viņa teiktā, patlaban šim īpatsvaram nav tika liela nozīme, kā pašam faktam.
Linkaitis rezumēja, ka stratēģiskā investora piesaiste ir labs signāls potenciālajiem investoriem IPO procesā.
Arī kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss sacīja, ka šis darījums ir vērtējams pozitīvi, jo beidzot kāda aviokompānija ir ieinteresēta investēt vai līdzdarboties "airBaltic".
Viņš piebilda, ka darījums ar "Lufthansa" viens pats nenodrošinās "airBaltic" izaugsmi, jo ir nepieciešams daudz vairāk līdzekļu, lai kompānija varētu attīstīties.
Komentējot darījuma cenu, Matīss norādīja, ka šis ir jautājums valdībai un Satiksmes ministrijai (SM), kurai ir skaidri jāpasaka, ka šajā Covid-19 pandēmijas laikā iedotā nauda ir nodefinēta un iztērēta un to valsts nekad neatgūs. "Acīmredzot, reāla vērtība, cik kompānija ir vērta, ir tāda [140 miljoni eiro]. Skatīsimies, kas būs tālāk, jo šādu stratēģisku investoru piesaiste var palielināt uzņēmuma vērtību," norādīja Matīss.
Tāpat viņš atzīmēja, ka šos 14 miljonus eiro "Lufthansa" ieguldīja "airBaltic" un valsts par šo akciju pārdošanu nav saņēmusi neko.
Vērtējot "Lufthansas" līdzdalību "airBaltic" 10% konvertējamo akciju apmērā, Matīss sacīja, ka šis lēmums bija atkarīgs no investora. "Tas ir piesardzīgs solis no viņu puses, ar domu, kas notiks tālāk, tostarp IPO, jo ir iespējams palielināt šo līdzdalību un samazināt. Tas ir solis, kas tiks vērtēts no "Lufthansas" puses," norādīja Matīss.
Jau ziņots, ka trešdien, 29.janvārī, panākta vienošanās starp SM, "airBaltic" un "Lufthansa Group", kas paredz "Lufthansa" grupas investīcijas "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību, kā arī investoram tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Darījuma pabeigšana ir plānota 2025.gada otrajā ceturksnī pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc darījuma noslēgšanas tviterī vēstīja, ka atbilstoši līgumam uzņēmuma bāzes vieta paliks Rīgā un lidojumu savienojamība nesamazināsies.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka valsts vēlas saglabāt savu līdzdalību aviokompānijā, un ir jārēķinās ar nākotnes ieguldījumu tajā. "Mērķis ir ļaut "airBaltic" iziet IPO procesu, lai arī privāti investori no ārpuses varētu ieguldīt privāto finansējumu un kopā ar valsti celt aviokompānijas vērtību," skaidroja valdības vadītāja.
"airBaltic" pērn septembrī paplašināja sadarbību ar "Lufthansa" grupu uz nākamajiem trim gadiem, iznomājot uzņēmumam lidmašīnas. Noslēgtā vienošanās stāsies spēkā no šā gada vasaras sezonas. Līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 "airBaltic A220-300" lidmašīnai izpildīs lidojumus "Lufthansa" grupas vārdā tās maršrutu tīklā.
Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Tāpat šajā valdības sēdē tika nolemts, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.