Lemšanu par "Rail Baltica" nepieciešamo finansējumu "RB Rail" padome atliek līdz 20.februārim (1)

Ceturtdien Viļņā notikušajā "RB Rail" padomes kārtējā sēdē tika apstiprināta apņemšanās īstenot "Rail Baltica" projektu Latvijā, vienlaikus uzsverot būtisko progresu izmaksu samazināšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Kā norādīja "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Arenijs Jackus, mērķis ir nodrošināt atbildīgu finanšu pārvaldību un izvairīties no izmaksu rašanās bez nodrošināta finansējuma. Viņš ticot, ka Latvija ir drošs un uzticams partneris, kas pildīs savas starptautiskās vienošanās.

Saskaņā ar projekta vadības līgumu

"RB Rail" ir ieviesusi pārskatītu projekta vadības struktūru un pabeigusi restrukturizācijas procesu. Šie centieni rezultējušies kopējos ietaupījumos 15% apmērā, bet personāla izmaksas pēc 2024.gada reorganizācijas samazinājušās par 16%.

"2025.gada budžets tiek prognozēts par 20% zemāks, balstoties uz Igaunijas un Lietuvas investīciju plāniem. Latvijas daļa no "RB Rail" kopējām 2025.gada izmaksām ir 18%, valstij sasniedzot 27% samazinājumu līdzfinansējuma vajadzībām no valsts budžeta," teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Sēdes laikā padome pieņēma zināšanai situāciju Latvijā attiecībā uz "RB Rail" AS 2025.gada budžeta finansēšanu un atzīmēja Latvijas Satiksmes ministrijas (SM) iesniegto informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam ar lūgumu nodrošināt pilnu līdzfinansējuma apjomu "RB Rail" 2025.gada budžetam.

Padome arī ņēma vērā, ka Latvijas valsts ir nodrošinājusi līdzfinansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) granta aktivitātēm, un uzdeva valdei aktīvi sadarboties ar Latvijas SM un Ministru kabinetu, lai noskaidrotu "RB Rail" 2025.gada budžeta detaļas un ziņotu par rezultātiem padomei līdz 2025.gada 20.februārim, teikts uzņēmuma paziņojumā pēc padomes sēdes.

Jackus uzsver, ka padomes darbības ir vērstas uz finansiālās atbildības un nepārtrauktības nodrošināšanu, un tā apņēmusies nodrošināt caurspīdīgu komunikāciju ar visām ieinteresētajām pusēm un turpināt cieši sadarboties ar nacionālajiem partneriem, lai nodrošinātu veiksmīgu "Rail Baltica" projekta īstenošanu.

Iepriekš "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila norādīja, ka

nepieciešamais līdzfinansējums no Latvijas budžeta "RB Rail" 2025.gada EISI neattiecināmo aktivitāšu finansēšanai veido 9,026 miljonus eiro.

Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumā par projektam nepieciešamo finansējumu 2024. un 2025.gadam bija norādīts, ka gadījumā, ja netiks piešķirts finansējums "RB Rail" izmaksu segšanai, ceturtdien "RB Rail" padome plāno pieņemt lēmumu apturēt visas Latvijas aktivitātes, kurām nav piešķirts finansējums.

Tomēr Saeimas komisijas sēdē trešdien, 29.janvārī, SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) norādīja, ka ceturtdien projekts netiks apturēts, jo "RB Rail" gaida, kad Latvija varēs norēķināties par šīm saistībām.

Kivila skaidroja, ka informācija par 2025.gadam maksimāli nepieciešamo "RB Rail" finansējumu no uzņēmuma puses tika sniegta jau 2024.gada februārī ar papildu informāciju 2024.gada augustā.

Tādējādi pagājušā gada nogalē "RB Rail" padome pieņēma lēmumu uzdot valdei līdz šā gada 1.februārim meklēt apstiprinājumu 2025.gada budžeta finansējumam no SM un Ministru kabineta (MK), norādīja Kivila.

Kivila atzīmēja, ka, ņemot vērā, ka MK ir iesniegts informatīvais ziņojums par nepieciešamo finansējumu, kas vēl tikai tiks skatīts, "RB Rail" valde ceturtdien kopuzņēmuma padomes sēdē rosināja padomi atlikt nākamo lēmumu pieņemšanu par mēnesi.

SM pārstāvji norādīja, ka Valsts kanceleja joprojām nav iekļāvusi valdības dienas kārtībā informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2025.gadā, neraugoties uz ministrijas norādēm, ka jautājums ir steidzami risināms.

Pēc ministrijā teiktā, ja valdība kavēsies lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, SM nevarēs turpināt pildīt MK lēmumu par "Rail Baltica" pirmās kārtas īstenošanu, jo tās izpildē ir nepieciešama "RB Rail" ekspertu iesaiste. Tāpat Latvija nevarēs pabeigt sāktos projektēšanas darbus, saņemt atbalstu finansējuma piesaistē un juridiskajos jautājumos, kā arī izmantot citas "RB Rail" nodrošinātās atbalsta funkcijas.

Savukārt premjere Evika Siliņa (JV) otrdien, 28.janvārī, pēc valdības sēdes norādīja, ka nekādu šantāžu no "Rail Baltica" komandas nepieņemšot, kamēr projektā netiks atrasta ekonomija. "Ir pilnīgi skaidrs uzstādījums, ka šīs izmaksas, kas iepriekš tika uzstādītas, ir jāsamazina vismaz par 20%," norādīja valdības vadītāja.

SM min, ka atbilstoši MK virzītā informatīvā ziņojuma protokollēmumam "RB Rail" darbības nepārtrauktības nodrošināšanai 2025.gadā ir nepieciešami kopumā 6,59 miljoni eiro. Ministrijas aprēķinā nav iekļauti "RB Rail" norādītie Vispārējo pārvaldības izmaksu neattiecināmības riska izdevumi 3,26 miljonu eiro apmērā.

Papildu ziņojums par atlikušo maksājumu daļu tiek plānots šogad aprīlī.

Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.

SM kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz MK tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.

"RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.

Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Valdība noteica, ka līdz 2025.gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.