Karjera un veselība: kāpēc profesionālā izaugsme jālīdzsvaro ar rūpēm par sevi?

Garas darba stundas negarantē paaugstinājumu

Pēdējos gadu desmitos biznesa vide ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Vēl salīdzinoši nesen panākumi bieži gāja roku rokā ar izdegšanu, garām darba stundām un nepārtrauktu pieejamību. Intensīvs darba ritms bija kā "smaga darba" apliecinājums, kas nereti pavēra ceļu paaugstinājumiem un atzinībai. Šodienas realitāte ir citāda.

Pētījumi atkal un atkal parāda, ka darbinieki, kuri ir labā fiziskajā un mentālajā formā, ir vairāk iesaistīti, motivēti un efektīvāki. Līderības modeļi kļūst arvien holistiskāki, uzsverot, ka darbinieka veselība un labsajūta nav tikai individuāla privilēģija, bet gan milzīgs resurss, kas ietekmē gan komandas, gan organizācijas kopējo sniegumu un produktivitāti.

“Uzņēmēji, kuri pievērš uzmanību labas darba vides un apstākļu veidošanai, ilgtermiņā nopelna vairāk. Līderiem, kas kavējas ar šī redzējuma pieņemšanu, par “burkānu” var kalpot statistika.

Pasaules Veselības organizācija 2023. gadā ziņoja, ka uzņēmumi, kas ievieš veselības un labbūtības programmas, paaugstina darbinieku efektivitāti un produktivitāti pat par 20 %. Ja šis solījums nemotivē, protams, var biedēt arī ar sekām. Joprojām ik gadu uzņēmēji zaudē 350 miljardus ASV dolāru darbinieku sliktās veselības dēļ. Savukārt “Deloitte Research” pētījums liecina, ka katrs fiziski neaktīvs darbinieks Latvijas ekonomikai izmaksā vairāk nekā 800 eiro gadā un produktivitātes samazinājuma dēļ valsts budžetā nenonāk ap 40 miljoniem eiro,” saka “Novatore” līdzdibinātāja Baiba Rubesa.

Veselīgs dzīvesveids kā karjeras attīstības resurss

Pievēršot uzmanību rūpēm par sevi, mēs varam būt efektīvāki, radošāki un emocionāli noturīgāki. Tās atliekot uz vēlāku laiku, ilgtermiņā samazinās spēja pilnvērtīgi strādāt un sasniegt izcilus rezultātus. Veselīgs dzīvesveids sevī ietver fiziskas aktivitātes, sabalansētu uzturu, pietiekamu miegu un kaitīgo ieradumu ierobežošanu.

Tādas pasaules līderes kā bijusī ASV pirmā lēdija Mišela Obama, bijusī Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārdērna un bijusī PepsiCo izpilddirektore Indra Nūji rāda lielisku piemēru, kā veselības prioritizēšana palīdz sasniegt profesionālas virsotnes. M. Obama regulāri vingro un ēd veselīgi, Dž. Ārdērna atklāti stāsta par mentālās veselības nozīmi un izmanto apzinātības prakses, savukārt I. Nūji izceļ vingrošanas un miega lomu, lai saglabātu fokusu un izturību, vadot globālu uzņēmumu.

Piemēri nav jāmeklē tik tālu, tie ir mums visapkārt. “Augstsprieguma tīkla” valdes locekle Ilze Znotiņa norāda, ka viņas gadījumā veselīga dzīvesveida un stresa menedžmenta pamatā ir veselīga deva ironijas un spēja paraudzīties uz dzīvi plašāk.

“Piekopju garas pastaigas. Covid laikā katru dienu nostaigāju vismaz 14 līdz 17 tūkstošus soļu, kas man kļuva par ikrīta rituālu, gatavojoties darba sapulcēm, trīs skolēnu, tajā skaitā pirmklasnieka, atbalstīšanai, maltīšu gatavošanām un daudziem citiem izolācijas laika darbiem. Šobrīd soļu skaits ir būtiski sarucis līdz 9 tūkstošiem dienā. Otrs stūrakmens ir sports – vismaz divas līdz četras reizes nedēļā esmu sporta klubā grupu nodarbībā vai svaru zālē. Jo lielāks stress un vairāk darba, jo biežāk mani var sastapt sportojot un "atslēdzot" prātu.”

Viņa atzīst, ka pēdējos divos gados īpašu uzmanību pievērš arī miegam: “Ilgus gadus lepojos ar spēju iztikt ar vidēji četrām miega stundām diennaktī. Cēlos jau ap 4.00 vai 5.00 rītā. Taču, sasniedzot aptuveni 45 gadu vecumu, sajutu milzīgu, līdz šim nepiedzīvotu baudu, vienkārši izguļoties. Tagad cenšos nodrošināt sev vismaz 7 stundu naktsmieru, lai ķermenis un prāts kārtīgi atjaunotos.”

Papildus fiziskajam aspektam jaunākie pētījumi uzsver stresa pārvaldības un emocionālās inteliģences nozīmi efektīvā vadībā. Prasme saglabāt mentālo līdzsvaru, pateikt "nē" un uzturēt pozitīvas attiecības ne tikai novērš izdegšanu, bet arī stiprina līderu spēju pieņemt stratēģiskus lēmumus un motivēt komandu. Tādas metodes kā meditācija, apzinātība un elpošanas vingrinājumi ne tikai mazina stresu, bet arī uzlabo darba efektivitāti un veicina noturību pret izaicinājumiem. I. Znotiņai mentālo līdzsvaru palīdz saglabāt arī regulāri pirts apmeklējumi, vēlo rudeņu un agro pavasaru peldes, dziedāšana korī un smiekli.

Veselība nav tikai privāta izvēle. Tā ir stratēģisks ieguldījums, kas vairo enerģiju, produktivitāti un spēju vadīt ilgtspējīgi.

Veselīga darba kultūra sākas ar vadītāju piemēru

"Harvard Business Review" pētījumi liecina, ka uzņēmumi ar augstu sieviešu vadītāju īpatsvaru par 21 % biežāk prioritizē labbūtības iniciatīvas, kā rezultātā uzlabojas komandas sniegums un samazinās darbinieku mainība. Savukārt saskaņā ar “Catalyst” pētījumu sieviešu vadītie uzņēmumi par 28 % biežāk piedāvā mentālās veselības atbalsta programmas, uzlabojot darbinieku emocionālo labklājību un veicinot radošumu un inovācijas darba vietā.

Veselīga darba kultūra ir kopdarbs. Ar programmām un iniciatīvām vien nepietiek.

Ja darbinieki neuzticēsies vadības apņēmībai tās īstenot vai baidīsies izmantot pieejamos resursus, uztraucoties, ka tam būs negatīvas sekas, darbinieku vajadzības netiks apmierinātas, negatīvi ietekmējot uzņēmuma rezultātus. Šādas kultūras veidošana sākas ar to, ka vadītāji demonstrē vēlamos uzvedības modeļus, runā par tiem, aktīvi izceļ pieejamos resursus un padara darbinieku pieredzi par galveno organizācijas stratēģijas daļu.

Kā stāsta universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane, lai parūpētos par darbinieku labbūtību, uzņēmums ir radījis vīziju “Darba vieta labai dzīvei”: “Mēs rūpējamies un pievēršam uzmanību gan darbinieku fiziskajai, gan mentālajai veselībai, piedāvājot gan veselības apdrošināšanu, gan arī organizējot dažādus izglītojošus pasākumus un vieslekcijas. Arī mūsu vadītāji pilnveido prasmes, lai savās komandās veicinātu veselīgu līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, iedvesmotu rūpēm par sevi un veltītu laiku ģimenei un hobijiem.” Uzņēmums ir rīkojis, piemēram, soļu un riteņbraukšanas izaicinājumu darbiniekiem, ar iespēju iegūt vienu labklājības dienu, t.i., vienu apmaksātu brīvdienu.

Kad veselība un labbūtība tiek izvirzītas karjeras priekšplānā, ieguvēji ir visi.

Uzlabojas darbinieku motivācija, produktivitāte, lojalitāte, samazinās izdegšanas risks un uzņēmums kopumā kļūst dzīvotspējīgāks un veiksmīgāks. Līderes, kas apzināti iegulda savā un komandas veselībā, rada darba vidi, kurā cilvēki var attīstīt savu pilno potenciālu.

Ir būtiski ikvienam sevī uztrenēt spēju aizvērt “darba durvis” brīdī, kad izej no darba telpām, lai harmoniski pievērstos savai privātajai dzīvei.

Raksts tapis sadarbībā ar "Novatore Impact Summit" – starptautisku konferenci sieviešu ekonomiskai spēcināšanai, kas šī gada 6. martā norisināsies Rīgā. Tajā starp līderības un profesionālās attīstības tēmām šogad runātāji izcels arī veselības un ilgmūžības jautājumus.