Siltās ziemas dēļ samazinājies avāriju skaits, kuros iesaistīti meža dzīvnieki

Negadījumu skaits samazinās, bet atlīdzības kļūst lielākas

Lai gan šī janvāra apdrošināšanas atlīdzību dati vēl nav apkopoti, tendences rāda, ka sadursmju ar meža dzīvniekiem būs mazāk nekā pērn šajā laikā. Arī aizvadītajā decembrī vērojams negadījumu skaita samazinājums par 26 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada nogali.

BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks to skaidro ar netipiski silto ziemu: “Siltās ziemās autoceļus nav nepieciešams tik bieži kaisīt ar sāli, kas pievilina meža dzīvniekus, tāpēc arī negadījumu skaits ir mazāks, jo dzīvnieki retāk uzturas uz ceļa vai tā tuvumā. Parasti decembris ir tas gada mēnesis, kad notiek visvairāk sadursmju ar meža iemītniekiem, taču 2024. gadā decembris knapi iespraucies TOP 3, dalot trešo vietu ar janvāri.”

Toties pieaug izmaksāto atlīdzību apmērs. Gan novembrī, gan decembrī vidējais izmaksātās atlīdzības apmērs bijis krietni lielāks nekā gadu iepriekš: novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugums ir par 45 %, savukārt decembrī, lai arī ne tik vērienīgs, tomēr joprojām pamanāms, – 17 %.

"Arī atlīdzību apmēru pieaugums skaidrojams ar netipiski silto ziemu. Proti, ziemā bez sniega diennakts tumšajā laikā ir ievērojami sliktāka redzamība, jo meža dzīvniekus uz sniegota fona ir vieglāk pamanīt nekā pilnīgā tumsā. Autovadītāji dzīvniekus pamana vēlāk, kas dod mazāk laika reaģēšanai, savukārt tas nozīmē lielāku braukšanas ātrumu sadursmes brīdī, un sadursmju sekas ir smagākas," skaidro Kristaps Liecinieks.

Sadursme ar meža zvēru var izmaksāt tūkstošiem eiro

Kā rāda ceļu satiksmes negadījumu statistika, maijs līdz ar oktobri, novembri un decembri ir laiks, kad visbiežāk notiek autotransporta sadursmes ar meža iemītniekiem: pavasarī – dzīvnieku "dulluma" dēļ, ziemā – jo ir tumšs, auksts un šosejas tiek kaisītas ar sāli, kas piesaista meža zvērus. Visbīstamākais laiks ir diennakts maiņa no gaismas uz tumsu un otrādi. Visbiežāk dzīvniekus var sastapt vietās, kur mainās ainava: mežmalās, joslās, kur mežs pāriet krūmājā vai krūmājs – pļavā, tur, kur vienā ceļa pusē ir mežs, bet otrā – lauks u. tml. Lielajos mežu masīvos sadursmes notiek retāk.

"Šādas sadursmes var būt ļoti bīstamas cilvēku veselībai un dzīvībai. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir ievainots dzīvnieks, jārīkojas tā, kā noteikts likumā, – jāizsauc policija un jāinformē Valsts meža dienests. Svarīgi atcerēties, ka traumēts dzīvnieks pēc sadursmes var uzbrukt, tāpēc labāk tam netuvoties. Par sadursmi Valsts meža dienestam var ziņot arī mobilajā lietotnē "Mednis", un dienests parūpēsies par dzīvnieku un atbrīvos ceļa braucamo daļu. Savukārt apdrošināšana sniegs finansiālu atbalstu situācijā, kad auto ir smagi bojāts vai pilnībā iznīcināts, kā tas nereti notiek, saskrienoties ar meža zvēriem," atgādina Kristaps Liecinieks.

Piemēram, Zemgalē kādam autovadītājam sadursme ar mežacūku izmaksājusi vairāk nekā 14 000 eiro, bet citam briežu dzimtas dzīvnieks, šķērsojot ceļu, tikai nedaudz uzsitis pa automašīnas priekšdaļu, taču bojājumi nodarīti vairāk nekā 10 000 eiro apmērā. Pat tāds salīdzinoši mazs un viegls dzīvnieks kā stirna var iesist pamatīgu robu budžetā: kādam BALTA klientam Latgalē stirna, lecot no grāvja, trāpījusi automašīnas logā un nodarījusi vairāk nekā 8500 eiro lielus zaudējumus. Vēl cits klients Sēlijā piedzīvojis sadursmi ar stirnu, braucot salīdzinoši nelielā ātrumā – ar 60 km/h, bet arī šī sadursme beigusies ar sabojātu auto un vairāk nekā 8000 eiro lieliem izdevumiem.

Lai izvairītos no sadursmēm ar meža dzīvniekiem un to radītajām sekām, autovadītājam ir jāzina gan tas, kā novērst sadursmi, gan kā pareizi rīkoties, ja sadursme ir neizbēgama.

- Bīstamajās vietās nedrīkst “trakot” un pārsniegt ātruma ierobežojumus. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī uz ceļa var izskriet dzīvnieki.

- Daudz ko var izšķirt tas, vai autovadītājs ir pilnībā koncentrējies uz ceļu, nevis, piemēram, raksta īsziņu telefonā. Pamanīt meža dzīvnieku jau laikus un savlaicīgi nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai!

- Redzot vienu dzīvnieku, jābremzē! Pa vienam pārvietojas lielākoties tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību viņam sekos vēl kāds.

- Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos, – jābremzē. Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir par 100 % pārliecināts, ka neapdraud pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību.

- Autoveikalos var iegādāties ultraskaņas svilpes, kuru korpusam cauri plūstošais gaiss pie noteikta ātruma – parasti virs 50 km/h – rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir dzirdama zvēriem un liek tiem izvēlēties citu kustības virzienu. Tomēr tās ir trauslas, tās var viegli sabojāt, mazgājot auto, bet ziemā – piedzīt ar sniegu vai lietu, kas apgrūtina to darbību.

- Jaunākais tehnoloģiskais risinājums ir infrasarkanās jeb nakts redzamības kameras, kas diennakts tumšajā laikā ceļmalās pamana ķermeņus ar no pārējās vides atšķirīgu temperatūru – cilvēkus un dzīvniekus – un signalizē vadītājam, pirms viņš ieraudzījis problēmu. Taču šāds aprīkojums ir pieejams tikai jaunākajiem automašīnu modeļiem, un to uzstāda jau rūpnīcā, atsevišķi tas nav nopērkams.