Valdības budžeta deficīts pērn – mazāks, nekā prognozēts

FM informē, ka budžeta deficīts pērn bija par 0,3 procentpunktiem mazks nekā 2023.gadā un par 0,7 procentpunktiem mazāks nekā tika prognozēts pagājušā gada rudenī.

Mazāku, nekā prognozēts, deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024.gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā, skaidro FM.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024.gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro. FM skaidro, ka to noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tostarp lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības.

Mazāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024.gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus, prognozē FM.

Ministrijā norāda, ka oficiālie dati par 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu būs pieejami 2025.gada aprīlī, kad tiks pabeigti aprēķini par visiem vispārējās valdības sektora darījumiem, tostarp par vispārējās valdības kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, un Centrālā statistikas pārvalde iesniegs "Eurostat" vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju.

Atbilstoši Valsts kases datiem, pēc naudas plūsmas metodoloģijas, 2024.gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts 733,1 miljona eiro apmērā bija par nepilniem 600 miljoniem eiro mazāks nekā 2023.gadā. FM norāda, ka bilances uzlabošanās vērojama visos budžeta līmeņos.

Valsts pamatbudžetā, tradicionāli kāpjot izdevumiem decembrī, 2024.gadā kopumā izveidojās 1,1 miljarda eiro deficīts, taču tas bija par 355,5 miljoniem eiro mazāks nekā gadu iepriekš. Valsts speciālajā budžetā 2024.gads noslēgts ar 337,1 miljona eiro pārpalikumu, kas ir par 85,7 miljoniem eiro lielāks nekā gadu iepriekš. Savukārt pašvaldību budžeta bilance uzlabojās par 107,6 miljoniem eiro, sasniedzot 48,3 miljonu eiro deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pērn pieauga par 1,5 miljardiem eiro jeb 9,7% salīdzinājumā ar 2023.gadu un veidoja 17,1 miljardu eiro. Ieņēmumu kāpumu FM skaidro ar saņemtiem ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumiem 1,8 miljardu eiro apmērā, kas bija par 323,2 miljoniem eiro jeb 21,9% vairāk nekā 2023.gadā. Atbilstoši EKS metodoloģijai ĀFP ieņēmumi vispārējās valdības budžetā tiks atzīti ĀFP izdevumu līmenī (neiekļaujot nacionālo līdzfinansējumu), kas pērn bija mazāki, nekā saņemtie maksājumi.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2024.gadā 13,6 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā 25,9 miljonu eiro apmērā, bet neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā 847 miljonu eiro apmērā, bija par nepilnu miljardu eiro jeb 7,8% lielāki nekā 2023.gadā.

FM norāda, ka nodokļu ieņēmumi pēc krituma Covid-19 gados un tad straujā pieauguma inflācijas un energoresursu cenu kāpuma periodā pakāpeniski atgriežas pie pieauguma, kāds bija vērojams pirmspandēmijas periodā - vidēji 6-7% gadā faktiskajās cenās. Lai gan ekonomikā izaugsmes 2024.gadam ir zema, nodokļu ieņēmumu pieaugums to pārsniedza, galvenokārt pateicoties augstam darbaspēka nodokļu pieaugumam un papildu ieņēmumiem no banku sektora.

Augsts pieauguma temps 2024.gadā bija vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos, ko sekmēja pozitīva dinamika darba samaksas fondā visa gada laikā, norāda FM. Tādējādi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, pērn bija 4,4 miljardu eiro apmērā, un pieauga par 374,9 miljoniem eiro jeb 9,3% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi pērn bija 2,8 miljardi eiro - par 310,3 miljoniem eiro jeb 12,4% lielāki nekā gadu iepriekš. Tostarp IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā 2024.gadā bija 2,1 miljards eiro, kas ir par 232,5 miljoniem eiro jeb 12,4% vairāk nekā pirms gada.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, vidējā darba samaksa kopumā 2024.gada 11 mēnešos pieauga par 9,4%, tostarp privātajā sektorā - par 8,2%, bet sabiedriskajā sektorā - par 12,2%. FM informē, ka 2024.gada sākumā bija vērojams straujš vidējās darba samaksas pieaugums sabiedriskajā sektorā, kas lielā mērā ir saistāms ar atalgojuma celšanu izglītības un aizsardzības nozarēs, kā arī janvārī veiktajām piemaksām Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem. Taču 2024.gada pēdējos mēnešos vidējās darba samaksas pieauguma temps sabiedriskajā sektorā bremzējās un tuvinājās pieaugumam privātajā sektorā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 2024.gadā 3,9 miljardu eiro apmērā bija iepriekšējā gada līmenī, pieaugot vien par 2,8 miljoniem eiro jeb 0,1%. FM skaidro, ka krasa energoresursu cenu samazinājuma ietekmē mazākus PVN ieņēmumus iemaksāja energoapgādes nozare. Tāpat arī lielākais PVN maksātājs - tirdzniecības nozare - iemaksājusi mazāk nekā pirms gada.

Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpumu 2024.gadā par 174,6 miljoniem eiro jeb 32,1%, kas rezultējās 719,4 miljonu eiro ieņēmumos FM skaidro ar izmaiņām UIN likumā. Tas paredz no 2024.gada 1.janvāra kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada peļņu un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Minēto izmaiņu rezultātā atbilstoši FM novērtējumam budžetā papildus saņemti 138 miljoni eiro, kas bija tuvu plānotajam apmēram.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 1,2 miljarda eiro apmērā 2024.gadā iekasēti par 156,4 miljoniem eiro jeb 14,7% vairāk nekā gadu iepriekš. FM norāda, ka ieņēmumu kāpumu pamatā veicināja par 34,1 miljonu eiro jeb 9,5% lielākas valsts kapitālsabiedrību iemaksātās dividendes valsts pamatbudžetā par 2023.gada peļņu, kuras 2024.gadā kopumā veido 393,4 miljonus eiro.

Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto procentu likmju paaugstināšanu, par 69,2 miljoniem eiro lielāki nekā 2023.gadā bija valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi, galvenokārt par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem, kopumā veidojot 194,7 miljonus eiro.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2024.gadā sasniedza 17,9 miljardu eiro apmēru, kas ir par 920,9 miljoniem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2023.gadā. Lielākais izdevumu kāpums kopbudžetā 2024.gadā bija vērojams pamatfunkcijām, kamēr ĀFP izdevumi bija mazāki, nekā gadu iepriekš.

Izdevumi atlīdzībai kopbudžetā bija četri miljardi eiro, un, salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga par 482,4 miljoniem eiro jeb 13,4%. Tostarp izdevumi atlīdzībai valsts pamatbudžetā (1,8 miljardi eiro) pieauga par 204,7 miljoniem eiro jeb 12,7%, bet izdevumi atlīdzībai pašvaldību budžetā (1,9 miljardi eiro) pieauga par 241,5 miljoniem eiro jeb 14,5%.

Valsts pamatbudžetā izdevumu atlīdzībai pieaugumu FM skaidro ar minimālās algas paaugstināšanu valstī no 620 eiro līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra, kā arī ar atalgojuma pieaugumu aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp gada sākumā veikto izdienas pabalstu izmaksu iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Savukārt pieaugumu pašvaldību budžetā FM saista gan ar minimālās algas celšanu valstī, gan ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam.

Kopbudžeta sociāla rakstura maksājumi un pabalsti pērn bija 5,2 miljardi eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 7,8% lielāki nekā 2023.gadā, tostarp valsts speciālā budžeta izdevumi pensijām un pabalstiem bija 4,3 miljardi eiro, pieaugot 2024.gadā par 322,7 miljoniem eiro jeb 8,2%.

Aizvien palielinoties pensiju vidējam apmēram, par 224,6 miljoniem eiro jeb 8% pērn kāpa izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 18,4 miljoniem eiro jeb 7% pieauga izdevumi invaliditātes pensijām.

FM atzīmē, ka arī izdevumi slimības pabalstiem 2024.gadā bija par 42,8 miljoniem eiro jeb 12,9% lielāki nekā pirms gada, kamēr gadu iepriekš bija vērojams izdevumu kritums. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2024.gadā bija 185,3 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 29,1 miljonu eiro jeb 18,7%, ko noteica gan pabalsta saņēmēju skaita kāpums, vidēji mēnesī par 7,6%, pieaugumam palēninoties gada nogalē, gan par 10,1% lielāks piešķirtā pabalsta apmērs.

Kopbudžeta kapitālie izdevumi 2024.gadā bija 1,5 miljardi eiro - par 92,5 miljoniem eiro jeb 6,3% lielāki nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) viena miljarda eiro apmērā auga par 179,7 miljoniem eiro jeb 21,3%, jo 2024.gada februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei, kas atbilstoši EKS metodoloģijai izdevumos tiks uzskaitīts bruņojuma piegādes brīdī. FM skaidro, ka bez minētā maksājuma pamatbudžeta kapitālie izdevumi saglabātos tuvu 2023.gada līmenim.

Savukārt pašvaldību budžetā izdevumi pamatkapitāla veidošanai 482,9 miljonu eiro apmērā 2024.gadā bija par 12,2% jeb 66,9 miljoniem eiro mazāki nekā 2023.gadā. FM skaidro, ka mazāk nekā 2023.gadā izdots būvniecības, kapitālā remonta un rekonstrukciju projektiem, savukārt transporta būvēm izlietots par 31,5 miljoniem eiro vairāk.

Līdz ar iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda noslēgšanos, pašvaldību budžetā 2024.gadā vērojams būtisks kapitālo izdevumu samazinājums ES fondu projektiem - par 159,6 miljoniem eiro jeb 61%, kamēr valsts pamatbudžetā kapitālie izdevumi ES fondu projektiem 2024.gadā bija par 16 miljoniem eiro jeb 5,8% lielāki nekā gadu iepriekš, galvenokārt pateicoties lielākām investīcijām transporta jomas un iekšlietu resora būvniecības projektiem, norāda ministrijā.

Kopumā valsts budžeta Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam, 2024.gadā bija 387,8 miljoni eiro, kas ir būtiski mazāk nekā 2023.gadā, turpinot darbu nozaru ministrijās pie ES fondu ieviešanas normatīvā regulējuma. Atveseļošanas fonda projektiem 2024.gadā veikti maksājumi 404,7 miljonu eiro, kas ir par 236,6 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt izdevumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansētajam "Rail Baltica" projektam 2024.gadā bija 170,5 miljoni eiro, kas ir par 9,6 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk nekā 2023.gadā, informē FM.