Iesūti ziņu!

Konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicies Stukāns, Kozlovskis un Meisters

Uvis Kozlovskis
Uvis Kozlovskis Foto: Ekrānšāviņš no YouTube video

Konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicies pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis, kā arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Piektdien noslēdzas pieteikumu iesniegšana konkursā uz ģenerālprokurora amatu. Patlaban aģentūrai LETA zināms par diviem kandidātiem - Kozlovski un pašreizējo ģenerālprokuroru Juri Stukānu, savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" vēstīja, ka pieteicies arī Meisters.

Meisters iepriekš pieļāva iespēju kandidēt uz šo amatu, taču piektdien viņš nebija sasniedzams, jo bija devies atvaļinājumā.

Tieslietu padomē aģentūrai LETA teica, ka piektdien vēl līdz darba dienas beigām var konkursā pieteikties, tāpēc patlaban informācijas par saņemto pieteikumu skaitu nebūs.

Kozlovskis apstiprināja, ka pieteicies konkursā, jo pieteicies arī pagājušajā reizē, un šoreiz tāda iespēja atkārtoti pavērusies. 26 gadu darba laikā viņš esot iepazinis prokuratūras darba paņēmienus un nianses, līdz ar to nebūtu problēma veikt ģenerālprokura funkcijas. Tāpat Kozlovskis saņēmis atbalstu no kolēģiem pieteikuma iesniegšanai.

Saskaņā ar konkursa nolikumu Kozlovskim bija jāiesniedz prokuratūras darbības attīstības koncepcija. Viņš norādīja, ka viņa prioritātes jau ir definētas prokuratūras darbības stratēģija 2022.-2027.gadam. Pamata prioritātes ir kriminālprocesa virzības ātrums, kvalitāte un personāla kompetence.

"Cilvēks kā vērtība un rūpes par personālu ir būtiski, lai cilvēki nāktu uz darbu ar prieku un padarītu ar darbu ar gandarījumu," piebilda Kozlovskis.

Stukāns teica, ka ir nolēmis konkursā pieteikties, jo ne visi darbi un iepriekš veiktās izmaiņas pilnvērtīgi darbojas, tāpēc viņš vēlas tās novest līdz galam.

Pretendentam jābūt vismaz 40 gadus vecam Latvijas pilsonim vai pilsonei, kas zina valsts valodu augstākajā līmenī un kam ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība, jurista kvalifikācija un maģistra vai doktora grāds.

Prasības ietver arī nevainojamu reputāciju un profesionālo darba pieredzi, proti, vismaz piecu gadu pieredzi Satversmes tiesas, Augstākā tiesas, starptautiskās vai pārnacionālās tiesas tiesneša amatā vai desmit gadu pieredzi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā, vai 15 gadu pieredzi tiesneša vai prokurora amatā.

Tāpat pretendentam jāatbilst likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām, lai iegūtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Pēc pieteikuma dokumentu saņemšanas Tieslietu padomes sekretariāts veiks katra pretendenta atbilstības pārbaudi izvirzītajām prasībām. Savukārt Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sniegs atzinumu par pretendenta atbilstību speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.

Kandidāti, kuri atbilst Prokuratūras likumā noteiktajām prasībām un kuri saņems pozitīvu SAB atzinumu, tiks aicināti uz Tieslietu padomes sēdi.

Tieslietu padome izvērtēs kandidātus un no to vidus izvēlēsies vienu - piemērotāko. Pēc Tieslietu padomes priekšlikuma par ģenerālprokurora iecelšanu amatā lems Saeima.

Konkurss izsludināts, jo 11.jūlijā beigsies Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu