Šajā pētījumā, ko finansējusi programma “Horizon 2020”, tika padziļināti analizēta Latvijas, Vācijas, Spānijas, Ungārijas un Zviedrijas pieredze. Lai gan pētījumā uzsvērts sistēmisko reformu un dzīvesveida izmaiņu potenciāls, tas arī izgaismo Latvijas neatliekamo nepieciešamību steidzami rīkoties, lai nezaudētu pozitīvu virzību uz ilgtspējīgu dzīvesveidu.
“Latvija ir maza, dinamiska ekonomika bez vietējiem fosilajiem energoresursiem, kas mums sniedz unikālu iespēju kļūt par līderi ceļā uz 1,5 °C mērķi,” saka Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs. “Samazinot mājokļu emisijas, veicinot sabiedriskā transporta attīstību un pāreju uz veselīgāku, videi draudzīgāku uzturu, Latvija var demonstrēt, kā neliela valsts var radīt lielas pārmaiņas ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanā.”
2015. gadā Latvijas oglekļa pēda uz vienu iedzīvotāju bija 5,8 tonnas, kas ir viszemākais rādītājs starp pārējām pētījumā iekļautajām valstīm. Turklāt tiek prognozēts, ka Latvija līdz 2050. gadam sasniegs 62 % emisiju samazinājumu, kas liecina par spēcīgu pārmaiņu potenciālu. Tomēr vairākās jomās, it īpaši mājokļu un enerģētikas sektorā, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi.
Visvairāk emisiju veidojas jomās, kurās pāreja uz energoefektīvām tehnoloģijām notiek gausāk, piemēram, mājokļu sektorā, kurā pārāk maz tiek izmantotas tādas energoefektīvas tehnoloģijas kā siltumsūkņi u. c. Vērtējot mobilitāti, latvieši ceļo mazāk nekā citi eiropieši, vidēji mērojot 29 km nedēļā uz savu darbavietu, savukārt brīvdienu izbraucieni gada laikā veido ap 3000 km. Šādi rādītāji nostāda Latviju labā pozīcijā attiecībā uz transporta emisiju samazinājumu. Attīstot sabiedriskā transporta sistēmu un kliedējot mītus, ka tas nav tik ērts pārvietošanās veids kā vieglā automašīna, Latvija varētu būtiski uzlabot šos rādītājus.